Trešā puslode
Kā programmētājs no Krievijas nopelnījis vairāk nekā divus miljonus dolāru par prāta vingrināšanas robotiem.
Jaunuzņēmuma “Neuro Angel” dibinātājam Aleksandram Makarovam patīk demonstrēt, kā darbojas viņa “bērns” – robots, kurš seko līdzi produktivitātei un trenē smadzenes, lai cilvēks strādātu ar pilnu atdevi. Zinātnieks pats uzliek man uz galvas “stīpiņu” – neirointerfeisu, kas cieši pieguļ pierei un apvidum aiz ausīm. Ierīce nolasa elektromagnētiskos smadzeņu impulsus un pēc sešiem parametriem nosaka cilvēka stāvokli. Dažas minūtes pēc eksperimenta sākuma ierīce paziņo: “43 % koncentrācija” – un piedāvā patrenēties. Par “Neuro Angel” klientiem divu gadu laikā kļuvušas gan lielas bankas, gan IT korporācijas un augstskolas. Saskaņā ar aprēķiniem 2019. gadā kompānijas peļņa bija 2,55 miljoni dolāru. Kā bijušais datoru pārdevējs pārdod korporācijām zināšanas par smadzenēm?
Pirms sāka smadzeņu uzlabošanas biznesu, 47 gadus vecais programmētājs Aleksandrs Makarovs deviņdesmito gadu vidū savā dzimtajā Orehovozujevā tirgoja datorus un apmācīja pircējus, kā ar tiem rīkoties. Viņš atceras, ka tolaik biznesam traucēja vietējās varas iestādes un bandīti – ar viņiem nācās “dalīties ar datoriem”. Makarova uzņēmums tika galā ar reketu, tomēr nepārcieta 1998. gada krīzi. Dolāra kurss pieauga no 6 līdz 24 rubļiem, bet datorzinību kursi un pakalpojumi Makarova veikalā maksāja tikpat, cik iepriekš. Daļu tehnikas uzņēmējs pārdeva, bet līdz 2001. gadam tik un tā bija palicis mīnusos – ar vairāk nekā 20 000 dolāru zaudējumiem. “Man tā bija liela traģēdija. Man bija bail atvērt jaunu biznesu,” atceras Makarovs.
Turpmākos 16 gadus viņš strādāja algotu darbu “Rosatom”, “IBS” un “Rosteh” meitasuzņēmumā “Nacionālais informatizācijas centrs”, nodarbojās ar biznesa procesu automatizēšanu un valsts izglītības projektiem. Un daudz mācījās – ieguvis programmētāja diplomu, Makarovs pabeidza aspirantūru Pļehanova vārdā nosauktajā Krievijas Ekonomiskajā universitātē, ieguva “MBA” Augstākās ekonomikas skolā un “EMBA” vadības skolā “Skolkovo”.
Mācības “Skolkovo” iedvesmoja Makarovu sava biznesa atvēršanai, un 2015. gadā viņš nodibināja uzņēmumu “Zināšanu laboratorija”. Viņam bija ideja izveidot lietotni, kas palīdzētu cilvēkiem strādāt efektīvāk. “Nākotne pieder cilvēku un robotu simbiozei. Uzvarēs tie uzņēmumi, kuri pratīs pareizi sadalīt uzdevumus starp pirmajiem un otrajiem,” saka starptautiskā uzņēmuma “UiPath” ģenerāldirektore Krievijā un NVS Svetlana Aņisimova.
Makarovs sāka ar to, ka noīrēja biroju Maskavā ar skatu uz Balto namu. Viņam pievienojās pieci bijušie kolēģi no IBS, komandā uzņēma vēl 12 izstrādātājus. Pie lietotnes, kas spētu interpretēt smadzeņu elektroimpulsus, strādāja arī konsultanti – neirofiziologi un programmētāji no Sanktpēterburgas Politehniskās universitātes un Maskavas Valsts universitātes Psiholoģijas fakultātes. Šajās augstskolās arī notika pirmie izmēģinājumi. Prototipa radīšanai bija nepieciešami divi gadi un aptuveni 393 tūkstoši dolāru no Makarova personīgiem iekrājumiem. 2017. gadā pēc 30 neveiksmīgiem mēģinājumiem beidzot tapa lietotne “Neuro Angel”, kas korekti nolasīja un interpretēja smadzeņu elektroimpulsus. “Mēs apkopojām pasūtītāju prasības, meklējām to vērtību, kuru varētu piedāvāt biznesā,” atceras Makarovs. Tika izveidota “garnitūra” (neirointerfeiss), kas tiek piestiprināta pie galvas, un lietotne, kura atšifrē smadzeņu rādītājus, apstrādā informāciju par cilvēka stāvokli un sniedz individuālas rekomendācijas. Rādītāji caur “Bluetooth” tiek nodoti uz datoru vai viedtālruni. Garnitūras Makarovs iepērk no Taganrogas uzņēmuma “Neiroteh” un Kanādas “Interaxxon”, viena ierīce maksā no 190–650 dolāru.
Tagad “Neuro Angel” ir divas galvenās izmantošanas jomas. Viena – darbinieku un komandas darba efektivitātes paaugstināšana, kā to bija iecerējis Makarovs. Uzņēmējs tehnoloģiju izmēģināja arī saviem programmētājiem. “Viņi sāka izpildīt par 30 % vairāk uzdevumu,” viņš saka. Par pirmo un lielāko “Neuro Angel” klientu kļuva Sanktpēterburgas Politehniskā universitāte. 2018.–2019. gadā augstskola izmēģināja tehnoloģiju saviem programmētājiem. “Zināšanu laboratorija” piegādāja tai 30 ierīces un programmatūru, un šis projekts izmaksāja ap 881 tūkstoti dolāru.
Vēl viens “Neuro Angel” izmantošanas veids – auditorijas reakcijas analīze uz uzstāšanos vai lekciju. Ierīce parāda, kad cilvēkiem kļūst garlaicīgi vai nekomfortabli. Pagājušajā vasarā nometnē “Artek” bērni grupās pa 8–10 cilvēkiem izgāja vokāla, keramikas un modelēšanas meistarklases. Viss kā parasti, tikai katram uz galvas bija “Neuro Angel” neirointerfeiss. “Neiroeņģelis” sekoja līdzi, kuros brīžos eksperimenta dalībnieki novērš uzmanību vai izjūt stresu, un šie dati palīdzēja pasniedzējiem pilnveidot mācību programmu. Pēc “Artek” psiholoģiskā dienesta vadītājas Lidijas Čunihinas teiktā, parastās aptaujas nesniedz tik precīzus rezultātus. Eksperiments – mērījumu veikšana, rezultātu analīze un programmu pilnveidošanas rekomendācijas – nometnei izmaksāja aptuveni 157 tūkstošus dolāru.
“Zināšanu laboratorijai” ir ap 20 klientu: federālās augstskolas, korporatīvas universitātes, bankas, IT korporācijas. Makarovs apgalvo, ka darījumu detaļas izpaust nedrīkst. Galvenais veids, kā “Neuro Angel” piesaista jaunus klientus, ir rekomendācijas no mutes mutē un nozares pasākumi, piemēram, Stratēģisko iniciatīvu aģentūras rīkotais intensīvais izglītības pasākums “Ostrov” un izstāde “Vuzpromexpo”.
Pēc Makarova vārdiem, “neiroeņģelis” uzņēmumiem izmaksā vidēji 47–78 tūkstošus dolāru, bet apjomīga tā ieviešana var izmaksāt līdz 236 tūkstošiem dolāru – atkarībā no uzdevumu sarežģītības un lietotāju skaita. Pēc “Training Institute – ARB Pro” analītiķes Zojas Strelkovas vārdiem, par 30–50 % uzņēmumu zaudējumu ir atbildīgs cilvēka faktors. Tāpēc uzņēmējiem ir izdevīgi ieguldīt naudu tehnoloģijās, kas paaugstina darbinieku efektivitāti.
Krievijā neirointerfeisa ierīces izstrādā desmitiem uzņēmumu, to vidū “Neirotrend”, “Neiroteh”, “Neirobotics”. Lielākie ārzemju spēlētāji ir “Interaxxon”, “NeuroSky”, “Emotiv”, “Neural Impulse”, “Actuator”. Uzliekamo neirointerfeisu tirgus pasaulē tiek vērtēts par 1,46 miljardiem dolāru. Krievijas projektu daļa, pēc RVC datiem, ir 2–3 procenti. Taču atbilstošu lietojumprogrammas šādām ierīcēm pagaidām nav tik daudz, un šo nišu steidz ieņemt “Zināšanu laboratorija”.
2018. gadā “Neuro Angel” peļņa bija 1,35 miljoni dolāru, 2019. gadā – gandrīz divreiz vairāk. Biznesa rentabilitāte ir 30 procentu. Pēc neirofiziologa Aleksandra Kaplana domām (viņš strādā pie “Neuro Angel” konkurentiem “Neirotrend”), pagaidām tehnoloģijas vēl ir pašā sākuma stadijā, taču jau pēc pieciem gadiem tādi neirointerfeisi kā “Neuro Angel” būs tikpat izplatīti kā viedtālruņi. “Tie kļūs par trešo smadzeņu puslodi,” zinātnieks ir pārliecināts.
2019. gada decembrī “Neuro Angel” piedalījās starptautiskā jaunuzņēmumu konkursā “IPEC Global” Ķīnā. Makarovs parakstīja desmitiem sadarbības līgumu ar ārzemju uzņēmumiem, kuru vidū bija arī liels Ķīnas telekomunikācijas ierīču ražotājs ZTE. Turklāt uzņēmējs plāno palaist lietotni arī plašākam tirgum, taču vēl nav izlēmis, kāda būs tās cena. Pēc viņa aprēķiniem, šogad uzņēmuma peļņa sasniegs piecus miljonus dolāru. “Nākotnē parādīsies cilvēku-robotu hibrīdsistēmas, kurās mākslīgais intelekts ar neirogarnitūras palīdzību koordinēs veselu kolektīvu darbu. Un tad mēs varēsim atrisināt jebkura mēroga uzdevumus,” sapņo Aleksandrs Makarovs.