Aizmirstais varonis

• Foto: Jenss Kristians Balle speciāli Forbes

Pagājušā gada vasarā, kad pandēmija plosījās pilnā sparā un pasaulē bija jau ap 200 000 inficēto dienā, Pfizer direktors Alberts Burla un BioNTech direktors Ugurs Sahins iekāpa privātajā lidmašīnā, lai dotos uz laukiem – Klosternoiburgu Austrijā. Viņu galamērķis bija neliela ražotne Polymun Scientific Immunobiologische Forschung Donavas rietumu krastā. Burlas un Sahina misija bija panākt, lai uzņēmums ražo cik vien iespējams daudz lipīdu nanodaļiņu viņu Covid-19 vakcīnai, kas tūdaļ grasījās saņemt ārkārtas atļauju no ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA).

Pfizer-BioNTech vakcīna ir radīta, balstoties uz matrices RNS tehnoloģiju, kas dod pavēli organisma imūnsistēmai cīnīties ar koronavīrusu. Bet, lai tā droši iekļūtu cilvēka šūnās, mRNS bija nepieciešama ietīšana mikroskopiskos tauku fragmentos – lipīdos. Austrijas uzņēmums bija viena no retajām vietām pasaulē, kur varēja ražot tik ļoti nepieciešamās lipīdu nanodaļiņas, un Burla stingri uzstāja, lai Sahins dotos uz turieni kopā ar viņu un palīdzētu izdarīt spiedienu. “Visa mRNS platforma nav par to, kā uzbūvēt mRNS molekulu; to izdarīt ir viegli,” saka Burla. “Sarežģīti ir piespiest mRNS molekulu doties pie cilvēka šūnām un nodot komandas.”

Tomēr stāsts, kā Moderna, BioNTech un Pfizer spēja radīt šo vitāli svarīgo piegādes sistēmu, nevienam nav zināms. Tā ir komplicēta sāga 15 gadu garumā ar juridiskām cīņām un apsūdzībām, nodevību un maldināšanu. Tagad skaidrs ir viens – kad cīņā ar pandēmiju cilvēcei bija nepieciešams veids, kā mRNS iekļūt cilvēka šūnās, bija pieejama tikai viena uzticama metode, un to nebija izgudrojusi ne Pfizer, ne Moderna, ne BioNTech vai kāda cita vadošā vakcīnu kompānija.

Daudzus mēnešus ilgusī Forbes izmeklēšana atklāja, ka par šīs kritiski svarīgās piegādes metodes atklāšanu vislielāko atzinību ir pelnījis tieši mazpazīstamais kanādiešu bioķīmiķis Īans Maklahlans (57). Būdams vadošais zinātniskais direktors divās nelielās kompānijās, Protiva Biotherapeutics un Tekmira Pharmaceuticals, Maklahlans vadīja komandu, kas izstrādāja šo ārkārtīgi nozīmīgo tehnoloģiju. Tomēr tagad lielākā daļa nozares speciālistu – un neviena no lielajām farmācijas kompānijām – atklāti neatzīst viņa revolucionāros nopelnus, un Maklahlans no tehnoloģijas, kuru pats ir atklājis, nenopelna neko. “Es negrasījos pavadīt visu atlikušo mūžu, lai ar to cīnītos, bet nu es vairs nevaru no tā izvairīties,” viņš saka. “Es no rīta atveru tīmekļa pārlūku, lai izlasītu ziņas, un 50 % no tām ir par vakcīnām. Tās ir visur, un man nav nekādu šaubu, ka tajās tiek izmantota mūsu izstrādātā tehnoloģija.”

Moderna Therapeutics aktīvi apstrīd ideju, ka tās mRNS vakcīnā tiek izmantota Maklahlana izstrādātā sistēma, bet BioNTech, kas vakcīnas ražošanā sadarbojas ar Pfizer, par to runā piesardzīgi. Patlaban notiek tiesu darbi, un uz spēles ir likta liela nauda.

Moderna, BioNTech un Pfizer 2021. gadā plāno pārdot vakcīnas kopsummā par 45 miljardiem dolāru. Maklahlanam šīs kompānijas nemaksā ne centa. Citi koronavīrusa vakcīnu ražotāji, piemēram, Gritstone Oncology, nesen ir iegādājušies Maklahlana Protiva-Tekmira tehnoloģijas licenci par aptuveni 5–15 % no pārdošanas ienākumiem. Maklahlanam vairs nav finansiālas ieinteresētības tehnoloģijā, bet līdzīgi autoratlīdzības maksājumi ļautu viņam jau šogad nopelnīt līdz pat 6,75 miljardiem dolāru. Tomēr ironiskas sakritības dēļ ASV prezidents Džo Baidens nāca klajā ar piedāvājumu pārtraukt Covid-19 patentu darbību, kas nozīmētu, ka intelektuālās īpašumtiesības, kas saistītas ar Maklahlana atklājumu, vairs nevarētu kļūt par bagātību avotu.

Par spīti noliegumiem, zinātniskajos rakstos un reglamentējošos dokumentos, kas pieteikti FDA, redzams, ka gan Moderna, gan Pfizer-BioNTech vakcīnas izmanto piegādes sistēmu, kas ir ļoti līdzīga Maklahlana un viņa komandas radītajai – rūpīgi veidota četru lipīdu formula, kas ieskauj mRNS blīvā kārtā. Procesā tiek izmantota sajaukšana ar etanolu un T veida savienošana.

Gadiem ilgi kompānija Moderna apgalvoja, ka izmanto pati savu piegādes sistēmu, bet, kad pienāca laiks izmēģināt Covid-19 vakcīnu pelēm, atklājās, ka tajā tiek izmantoti tie paši četri lipīdi kā Maklahlana tehnoloģijā, turklāt identiskās proporcijās. Moderna uzstāj, ka pirmsklīniskā vakcīnas formula nav tāda pati kā pašai vakcīnai. Turpmākajos Moderna reglamentējošo dokumentu iesniegumos redzams, ka vakcīnā tiek izmantoti tie paši četri lipīdi kā Maklahlana tehnoloģijā, bet ar savu viena lipīda versiju un “mazliet izmainītā” proporcijā, kas vēl netiek atklāta.

Par Pfizer un BioNTech ir līdzīgs stāsts. FDA dokumentos norādīts, ka šo kompāniju vakcīnā tiek izmantoti tie paši četri lipīdi praktiski identiskā attiecībā, kādu pirms vairākiem gadiem patentēja Maklahlans un viņa komanda, tomēr vienam lipīdam bija jauna patentēta variācija.

Bet ne visi ignorē Maklahlanu. “Īanu Maklahlanu atzinīgi vērtē par LNP (lipīdu nanodaļiņām),” saka mRNS ārstēšanas metožu aizsācēja zinātniece Katalina Kariko, kura 2013. gadā pievienojās BioNTech. Tomēr Kariko, kas ir viena no potenciālajām kandidātēm uz Nobela prēmiju, ir dusmīga uz Maklahlanu par to, ka pirms daudziem gadiem bioķīmiķis nepalīdzēja viņai izmantot savu piegādes sistēmu, lai viņa varētu izveidot pati savu mRNS kompāniju. “Maklahlans, iespējams, ir lielisks zinātnieks, bet viņam trūkst vīzijas,” viņa saka.

Pirms septiņiem gadiem Maklahlans aizgāja no Tekmira, atstājot savu izcilo atklājumu un potenciālos finansiālos ieguvumus. Haotiskie tiesu darbi un politiskās cīņas biofarmakoloģijas nozarē par piegādes sistēmu ir atstājušas iespaidu uz zinātnieku. Emocijas bijušas visdažādākās. Var jau būt, ka viņš pats sākotnēji nenovērtēja savu ieguldījumu, bet viņš zināja, ka ir palīdzējis izglābt pasauli.

“Tā ir vesela komanda, kas šīs tehnoloģijas attīstīšanai veltīja ievērojamu savas dzīves daļu. Šie cilvēki tajā ielika savu sirdi un dvēseli,” saka Maklahlans. “Viņi strādāja kā traki un atdeva sevi visu, lai to attīstītu.”

Kalna virsotne ar Hoentībingenes pils torņiem virs Tībingenes Vācijā. 2013. gada oktobrī, kad Maklahlans bija Tekmira Pharmaceuticals zinātniskais direktors, viņš piedalījās pirmajā starptautiskajā pasākumā mRNA Health Conference un apmeklēja kādu kokteiļu vakaru pilī kalna galā. Šajā vakarā viņš uzrunāja mRNS jomas jaunuzņēmuma Moderna Therapeutics vadītāju Stefanu Banselu un ierosināja, ka Tekmira un Moderna varētu sadarboties viņa inovatīvajā medikamentu ievades sistēmas izmantošanā. Bansels viņam atbildēja: “Jūs esat pārāk dārgi.”

Pēc šīs sarunas Maklahlans jutās slikti, un vēl jo vairāk tāpēc, ka sarunā piedalījās arī viņa bijušais kolēģis Tomass Madens, kurš pirms pieciem gadiem tika atlaists no Tekmira. Tolaik Maklahlans bija pavadījis vairāk nekā desmit gadu, strādājot pie savas piegādes sistēmas, bet tādus cilvēkus kā Bansels, šķiet, vairāk interesēja sadarbība ar Londonā dzimušo Madenu.

Sāncensību starp šiem diviem zinātniekiem izraisa pretrunas par piegādes tehnoloģiju, uz kuru balstās Covid-19 vakcīnas. Maklahlans un Madens satikās pirms 25 gadiem, kad viņi strādāja kopā nelielā biotehnoloģiju uzņēmumā Inex Pharmaceuticals Vankūverā. Maklahlans, kuram bija doktora grāds bioķīmijā, pievienojās Inex 1996. gadā; tā bija viņa pirmā darbavieta pēc pēcdoktorantūras stipendijas gadiem gēnu laboratorijā Mičiganas Universitātē.

Viens no Inex dibinātājiem bija uzņēmuma zinātniskais vadītājs fiziķis Pīters Kalliss (tagad 75 gadus vecs), kurš lasīja lekcijas Britu Kolumbijas Universitātē. Kalliss nodibināja vairākus biotehnoloģiju uzņēmumus, kultivējot elitāru zinātnieku kopienu, kas padarīja Vankūveru par lipīdu ķīmijas šūpuli.

Uzņēmums Inex bija izveidojis ķīmijterapijas medikamentu, kas balstīts uz nelielu molekulu, bet Kallisu interesēja arī gēnu terapija. Viņa mērķis bija lielas molekulas ģenētiskā materiāla nodošana, kā DNS vai RNS lipīdu burbulī, lai tas varētu droši kā medikaments iekļūt šūnā. Jau desmitiem gadu bioķīmiķi sapņoja par šādu panākumu.

Izmantojot jauno metodi, sajaucot detergentu ar šķidrumu, Kalliss un viņa Inex komanda veiksmīgi iekapsulēja nelielus DNS fragmentus mikroskopiskos burbulīšos – liposomās. Diemžēl sistēma nevarēja konsekventi un medicīniski efektīvā veidā nogādāt lielākas molekulas, kas bija nepieciešams gēnu terapijai. Viņi izmēģināja dažādas pieejas, ieskaitot ar etanolu, bet nekas neizdevās.  “Mēs Inex salikām kopā visus LNP fragmentus, bet tas nedarbojās kā ģenētiskais materiāls,” atzīst Kalliss.

Inex bija bizness, nevis pētījumu laboratorija, tāpēc uzņēmums vairāk uzmanības pievērsa daudzsološajām ķīmijterapijas zālēm. Gēnu terapijas izstrādes grupu izformēja. Maklahlans vadīja to, kas bija palicis pāri no šīs grupas, līdz 2000. gadam, kad izlēma aiziet arī pats. Tomēr tā vietā, lai ļautu viņam vienkārši doties prom, Kalliss pārliecināja Maklahlanu paņemt līdzi uzņēmuma izstrādes un, balstoties uz tām, izveidot jaunu kompāniju. Tā radās Protiva Biotherapeutics (Maklahlans kļuva par uzņēmuma zinātnisko direktoru), bet Inex bija mazākuma akcionārs. Maklahlans par vadītāju pieņēma darbā tagad 73 gadus veco bioķīmijas doktoru Marku Mareju, kurš ilgus gadus Amerikā bija vadījis dažādus biotehnoloģiju uzņēmumus.

Varenā mazā zivs

Acuitas Therapeutics direktors Tomass Madens, Maklahlana zinātniskais konkurents, savā laboratorijā Vankūverā. Viņa kompānija varbūt arī ir neliela un privāta, bet tās ietekme ir milzīga. 2020. gadā viņa 30 darbinieki strādāja diennaktīm ilgi, veidojot piegādes sistēmu Pfizer-BioNTech mRNS vakcīnai.

Nebija ilgi jāgaida, līdz Protiva ķīmiķi Lorne Palmere un Loids Džefs atklāja jaunu sajaukšanas metodi. Viņi ievadīja etanolā izšķīdinātus lipīdus T veida savienošanas ierīces vienā pusē un sālsūdenī izšķīdinātu ģenētisko materiālu otrā pusē un tad izšāva divus šķīdumus vienu otram pretī. Tas brīdis, par kur viņi tik ilgi sapņoja, nu bija pienācis. Sadursmes rezultātā radās lipīdi, kas izveidoja blīvas nanodaļiņas, un tās nekavējoties iekapsulēja ģenētisko materiālu. Metode bija eleganti vienkārša, un tā darbojās. “Iepriekš mēs izmēģinājām dažādas metodes, un tās visas bija ārkārtīgi nepastāvīgas un neefektīvas,” stāsta Maklahlans. “Pilnīgi nederīgas ražošanai.”

Viņa vadītā komanda pievērsās jaunās lipīdu nanodaļiņas izstrādei no četriem specifiskiem lipīdu veidiem. Kaut arī tie bija daži no lipīdiem, kurus savos izmēģinājumos izmantoja arī Inex, Maklahlana LNP bija blīvs kodols, kas ievērojami atšķīrās no maisiņiem līdzīgajiem liposomu burbuļiem, ko iepriekš bija izstrādājis Inex. Maklahlana komanda izdomāja specifisku četru veidu lipīdu attiecību, kas vislabāk darbojās kopā. Viss tika atbilstoši patentēts.

Moderna un Pfizer Covid-19 vakcīnas izmanto gēnu terapijas veidu, kas ir balstīts uz matrices RNS molekulu. Protiva zinātnieki sākotnēji nosliecās par labu cita veida gēnu terapijai, kurā izmantota RNS interference jeb RNSi. mRNS dod komandu organismam veidot ārstējošus proteīnus, bet RNSi mērķis ir apklusināt sliktos gēnus, pirms tie izraisa slimību. Ar Maklahlana molekulas piegādes sistēmu Protiva sāka sadarbību ar Kembridžas biotehnoloģiju uzņēmumu Alnylam, lai padarītu RNSi ārstēšanu dzīvotspējīgu.

Tikmēr Maklahlana bijušais uzņēmums Inex bija sagrauts pēc tam, kad FDA atteica paātrināti apstiprināt tā ķīmijterapijas medikamentu. Inex atlaida lielāko daļu darbinieku un tad – par spīti tam, ka Protiva tika atdalīta tikai pirms dažiem gadiem, – atkal pievērsās medikamentu piegādei. Arī Inex sāka sadarboties ar Alnylam. 2005. gadā Kalliss uzņēmumu pameta, savā vietā atstājot nevienu citu kā Maklahlana sīvāko konkurentu Tomasu Madenu, lai viņš turpinātu darbu pie piegādes sistēmām.

2006. gadā Protiva un Alnylam žurnālā Nature publicēja svarīgu ziņojumu, kurā demonstrēja pirmo veiksmīgo gēnu deaktivizācijas metodi, kas tika izmēģināta uz pērtiķiem. Pētījumā tika izmantota Maklahlana komandas izstrādātā piegādes sistēma.

Alnylam pievērsās Onpattro izstrādei – tas ir RNSi medikaments nervu bojājumu ārstēšanai pieaugušajiem ar iedzimtām slimībām. Tas kļuva par pirmo RNSi medikamentu, kas ieguva FDA apstiprinājumu. Dokumentos redzams, ka Alnylam šajā medikamentā izmantoja tieši Maklahlana izstrādāto piegādes metodi, bet ar vienu izņēmumu. Viena no četru veidu lipīdiem vietā Alnylam izmantoja modificētu versiju, kuru bija izstrādājis Tomass Madens.

2008. gada oktobrī Marks Marejs, Protiva direktors, kuru bija noalgojis Maklahlans, ieradās nelielā publiski kotētā čaulas uzņēmumā Tekmira Pharmaceuticals, kuru viņš tikko bija iegādājies. Līdzīgi Protiva arī Tekmira bija gadu iepriekš pilnībā sagruvušā Inex izveidota kompānija, kas mantoja visus tā atlikušos aktīvus. Mareja priekšā stāvēja 15 bijušie Inex zinātnieki, kuri šā darījuma dēļ nonāca Tekmira. Ieskaitot Tomasu Madenu… Un Marejs viņiem teica: “Diemžēl mēs jūs vairs ilgāk nevaram paturēt.”

Madena atlaišana izraisīja juridisko strīdu par to, ka gan Inex, gan Protiva vienlaikus sadarbojās ar Alnylam medikamentu piegādes tehnoloģijas jomā. Strīds turpinājās gadiem ilgi. Marejs un Maklahlans apsūdzēja Madenu un Kallisu par viņu ideju piesavināšanos. Kallisu un Madenu šīs apsūdzības aizvainoja, un viņi tās noraidīja. Dažreiz viņi arī cēla atbildes prasības par Mareja un Maklahlana neatbilstošu rīcību.

Pirmā tiesvedību raunda rezultātā 2008. gadā tika panākta vienošanās – Protiva ar Mareju direktora amatā pārņēma Tekmira, Maklahlanu iecēla par zinātnisko vadītāju, bet Madenu drīz vien no uzņēmuma atlaida. Par spīti aizvainojumam, Madens un Kalliss 2009. gadā nodibināja jaunu uzņēmumu, lai turpinātu sadarbību ar Alnylam. Tekmira atbildēja ar Alnylam iesūdzēšanu tiesā, apsūdzot to par slepenu vienošanos ar Madenu un Kallisu, lai par zemu cenu savā īpašumā iegūtu Maklahlana izstrādāto piegādes sistēmu. Alnylam noraidīja apsūdzību un, protams, iesniedza atbildes prasību, kurā norādīja, ka vēlējās sadarboties ar Madenu un Kallisu, jo viņi bija uzlabojuši variāciju vienam no četru veidu piegādes sistēmas lipīdiem.

Šis tiesvedību raunds noslēdzās 2012. gadā, un tā rezultātā Alnylam izmaksāja Tekmira 65 miljonus dolāru, vienojoties par desmitiem patentu atgriešanu Tekmira. Šo patentu vidū bija arī Madena uzlabotie lipīdi, kas tika izstrādāti medikamentam Onpattro. Šajā darījumā Kallisa un Madena jaunajam uzņēmumam tika atstāta licence izmantot Maklahlana piegādes sistēmu, kas pieļāva jaunu mRNS produktu izstrādi no nulles.

Visu šo nikno juridisko cīņu virpulī pie Maklahlana durvīm pieklauvēja ungāru bioķīmiķe Katalina Kariko. Viņa jau no paša sākuma saprata, ka Maklahlana molekulu piegādes sistēma bija mRNS ārstēšanas pamatā. Jau 2006. gadā viņa sāka sūtīt Maklahlanam vēstules ar lūgumu iekļaut viņas revolucionāro ķīmiski modificēto mRNS viņa četru lipīdu piegādes sistēmā. Zinātnieks, kurš bija ierauts tiesvedībās, uz viņas piedāvājumiem neatsaucās.

Taču Kariko tik viegli nepadevās. 2013. gadā viņa atlidoja uz tikšanos ar Tekmira vadītājiem, piedāvājot viņiem pārcelties uz Vankūveru un strādāt tieši Maklahlana vadībā. Tekmira piedāvājumu noraidīja. “Visi – Moderna, BioNTech un CureVac – vēlējās, lai es strādāju pie viņiem, bet mana pirmā izvēle Tekmira ne,” stāsta Kariko, kura 2013. gadā pieņēma BioNTech darba piedāvājumu.

Arī Moderna direktors Stefans Bansels ir mēģinājis atrisināt sarežģīto molekulu piegādes problēmu. Viņš arī centās vienoties ar Tekmira par sadarbību, bet Tekmira piekrita darījumam tikai par 100 miljoniem dolāru un turpmākiem autortiesību maksājumiem. Tāpēc tā vietā Moderna izvēlējās sadarboties ar Madenu, kurš vēl aizvien kopā ar Kallisu strādāja medikamentu piegādes sistēmu uzņēmumā Acuitas Therapeutics.

2014. gada februārī Maklahlanam palika 50 gadu. Dzīvesbiedre Kārlija Sībruka ievilināja viņu Vankūveras Karaliskajā teātrī, kurā viņu jau gaidīja draugi un ģimene. Viņai mugurā bija kāzu kleita, bet viņu divi kopīgie bērni turēja rokās plakātus, izveidojot uzrakstu “Vai tu precēsi mammu?”. Sībruka nekad nebija nopietni domājusi, ka viņiem būtu jālaulājas, bet pozitīvs vēža tests lika viņai pārdomāt; laulība mainīja visu.

Zinātniekam darbaholiķim bija grūti tikt galā ar juristiem un nebeidzamajiem korporatīvajiem manevriem. Jūtoties sakauts, viņš 2014. gadā pameta Tekmira – pārdeva savas uzņēmuma akcijas, par 60 000 dolāru iegādājās lietotu Winnebago Adventurer dzīvojamo autobusu un ar ģimeni un suni devās vairāk nekā 8000 kilometru garā ceļojumā pāri visai Kanādai. “Biju izsmelts un demoralizēts,” viņš saka.

Maklahlans bija aizgājis, un uzņēmuma vadītājs Marejs pārdēvēja Tekmira par Arbutus BioPharma, kā arī nolēma, ka kopā ar Ņujorkas medikamentu komponenšu piegādes uzņēmumu Roivant Sciences vajadzētu fokusēties uz B hepatīta medikamentu izstrādi. Tomēr viņš neaizmirsa arī par četru lipīdu medikamentu piegādes sistēmas patentiem.

Tomasa Madena uzņēmums Acuitas nodeva piegādes tehnoloģijas licenci Moderna gripas mRNS vakcīnas izstrādei. Marejs bija pārliecināts, ka Madenam nav tiesību to darīt, un 2016. gadā paziņoja, ka grasās pārtraukt Acuitas licencēšanas līgumu. Kā jau ierasts, pēc diviem mēnešiem tiesā vērsās Acuitas, noraidot apsūdzību, ka viņi būtu pārkāpuši vienošanās nosacījumus. Sekoja Mareja atbildes iesniegums, un juridiskās cīņas varēja atsākties ar jaunu sparu. Tomēr svarīgākais ir tas, ka šoreiz lietu materiālos bija tiešas norādes uz mRNS.

Pēc šīm cīņām, kas ilga nākamos divus gadus, puses panāca vienošanos. Marejs pārtrauca Tomasa Madena licences darbību par Maklahlana piegādes tehnoloģijas izmantošanu jebkādos nākotnes medikamentos, izņemot četrus Moderna produktus, kuru izstrāde jau bija sākta (arī Marejs zaudēja tiesības uz dažām citām Madena tehnoloģijām). Tad Marejs un Roivants izveidoja vēl vienu uzņēmumu Genevant Sciences. Tas bija paredzēts tieši intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kas saistīts ar četru lipīdu piegādes sistēmu, un komercializācijai.

Ātri vien pievienojās arī citi uzņēmumi. Dažu mēnešu laikā BioNTech direktors Sahins panāca vienošanos ar Genevant par piegādes sistēmas izmantošanu mūža garumā piecās BioNTech eksistējošās mRNS vēža ārstēšanas programmās. Kompānijas arī vienojās kopīgi strādāt pie piecām citām mRNS programmām retu slimību ārstēšanā. Vienošanās tekstā gan nekas nebija teikts par piegādes tehnoloģijas izmantošanu kaut kam pilnīgi līdz tam neparedzētam – piemēram, Covid-19.

Moderna izvēlējās citu stratēģiju. Tā cēla prasības ASV Patentu un preču zīmju birojā, cenšoties panākt to patentu sērijas anulēšanu, kas saistīti ar Maklahlana piegādes sistēmu un ko tagad kontrolē Genevant. Bet 2020. gada jūlijā, kad Moderna virzīja savu vakcīnu klīniskajos testos, lēmējiestāde lielā mērā apmierināja prasības par svarīgākajiem patentiem. (Moderna ir pārsūdzējusi lēmumu.)

Pēc Moderna un Pfizer-BioNTech vakcīnu apstiprināšanas plaši pazīstamais mRNS pētnieks Drū Vaismens no Pensilvānijas Universitātes kādā zinātniskā žurnālā secināja, ka abu uzņēmumu izmantotās piegādes sistēmas ir “līdzīgas Alnylam produktam Onpattro”, bet ar savām viena lipīda versijām. Vaismens atzīmēja, ka abas kompānijas izmantoja T veida savienojuma sajaukšanu.

Tomass Madens, kurš strādāja pie Pfizer-BioNTech vakcīnas piegādes sistēmas, apgalvo, ka viņš izmantoja uzlabotas divu lipīdu versijas. Madens uzskata – FDA neapstiprinātu ne Onpattro, ne Pfizer-BioNTech vakcīnu, ja viņa komanda nebūtu veikusi lipīdu uzlabojumus. Maklahlans noraida jaunās variācijas kā “iteratīvas inovācijas”.

Rakstiskā paskaidrojumā Forbes Rejs Džordans, Moderna korporatīvo attiecību vadītājs, norādīja: “Es varu apstiprināt, ka mēs izmantojām Tekmira intelektuālā īpašuma patenta licenci konkrētiem mūsu vecajiem produktiem. Bet mūsu jaunākie produkti (ieskaitot Covid-19 vakcīnu) ir veidoti ar jaunu tehnoloģiju.”

BioNTech no komentāriem atteicās. Maikls Dolstens, Pfizer zinātniskais direktors, apgalvo, ka Pfizer-BioNTech vakcīna ir pilnībā patentēta, bet pirmā autorizētā mRNS produkta izveidei Pfizer modificēja piegādes sistēmu un nu ražo trīs miljardus devu gadā. “Ir liela atšķirība starp procesu, kas var strādāt ļoti mazā mērogā, un tādu, kas darbojas lielā mērogā, un aspekti, kas var izskatīties līdzīgi, ir balstīti uz to, kā zinātne ir attīstījusies un kādi ir dažādie pieejamie resursi,” saka Dolstens. “Ar pieņēmumiem, ka tad, ja lietām ir līdzīgi nosaukumi un līdzīgas molārās proporcijas, tās ir vienādas, ir jābūt uzmanīgiem.”

Genevant atteicās sniegt komentārus, bet uzņēmums, iespējams, ir ierauts grūtās cīņās. Maijā Baidena administrācija atbalstīja intelektuālā īpašuma aizsardzības anulēšanu Covid-19 vakcīnām. Ironiski, ka šāds solis varētu tieši dot labumu, nevis kaitēt Moderna, BioNTech un Pfizer, jo tas izbeigs Genevant prasības pēc viņu daļas gigantiskajā vakcīnu ieņēmumu pīrāgā.

Tieši tas pats attiecas uz Īanu Maklahlanu, kura lomu, iespējams, svarīgākajā gadsimta panākumā medicīnā izdzēsa tieši biotehnoloģiju nozare. “Es noteikti jūtu, ka esmu devis savu ieguldījumu,” viņš saka. “Man ir dalītas jūtas par to, kā tas tiek aprakstīts, bet es zinu, kā šī tehnoloģija tika radīta.”