TOP 100 valsts iepirkumu karaļi

• Foto: Shutterstock

Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī kapitālsabiedrības ik gadu veic tūkstošiem iepirkumu. Finansējuma ziņā apjomīgākie parasti ir būvniecības projekti, līdz ar to reitinga augšgalā šogad, līdzīgi kā iepriekšējā sarakstā, ir visai daudz šīs jomas pārstāvju. Lai arī ir mainījušās konkrētu uzņēmumu īpašnieku vietas reitingā, pirmajā piecniekā savas pozīcijas saglabājuši četri  uzņēmēji – “Binders”, LNK, A.C.B. un “ReRe” pārstāvji.

Runājot par būvniecības nozari, visiem atmiņā ir pagājušā rudens notikumi, kad aizdomās par karteļa vienošanos un korupciju notika kratīšana lielajos nozares uzņēmumos. Toreiz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņoja par iespējamu liela apmēra kukuļu nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko veikuši iepirkumu pretendenti,  kā arī par amatpersonu kukuļošanu. Savukārt Konkurences padome norādīja uz iespējamu aizliegtu karteļa vienošanos. Šī skaļā lieta vēl nav noslēgusies.

Jāatzīmē, ka aizdomas par pārkāpumiem attiecas uz laika posmu no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada vidum, nevis uz iepriekšējo gadu, kura rezultāti atspoguļoti šajā reitingā. Tomēr šī situācija lika politiķiem meklēt risinājumus iepirkumu procedūras uzlabošanai; tika paziņots arī par būvniecības nozares auditu. Ņemot vērā, ka politiķi jau bija ietrenējuši roku, “remontējot” finanšu sektoru, arī Publisko iepirkumu likumā nolemts veikt “kapitālo remontu”.

Pērn lielākais līgums bija saistīts ar “Rail Baltica” projektu – dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās stacijas kompleksa apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi. Šā projekta īstenošanai būs vajadzīgs ilgāks laiks – darbi varētu ilgt līdz 2026. gadam. Līgums par 430 miljoniem eiro (bez PVN) noslēgts ar divu uzņēmumu apvienību – Latvijas “ReRe būvi” un Beļģijas “Besix S.A.”.

Šajā reitingā, protams, nav pārstāvēta tikai būvniecības  joma – tajā iekļuvuši arī medikamentu un pārtikas tirgotāji, enerģētikas, atkritumu apsaimniekošanas, IT un telekomunikācijas nozares pārstāvji, apdrošināšanas un citu pakalpojumu sniedzēji.

Skandāli pērn skāra arī atkritumu apsaimniekošanas jomu – strīdi bija par 686,3 miljonu eiro vērto Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas  līgumu. Sākotnēji to bija paredzēts slēgt ar “Tīrīgu” (publiskais partneris – “Getliņi Eko”, privātais partneris – “CREB Rīga”). Tomēr Konkurences padome šo līgumu slēgt neļāva un ierosināja pārkāpuma lietu, tāpēc tika rīkots cits konkurss, kas noslēdzies šogad februārī. Ņemot vērā rezultātus, atkritumu apsaimniekošanu Rīgā nodrošinās “Clean R”, “Lautus”, “Pilsētvides serviss” un “Eco Baltia vide”. “Clean R” arī pēc iepriekšējā gada rezultātiem reitingā ierindojās septītajā vietā ar kopējo iepirkumu summu aptuveni 50 miljoni eiro. Arī vairāki citi atkritumu apsaimniekotāji iekļuvuši šajā iepirkumu karaļu TOP 100.

Lai arī iepriekšējais gads kopumā bija nemierīgs, dzīve tāpēc neapstājās – tika noslēgts gana daudz līgumu. Kopumā TOP 100 iekļautie uzņēmumi pērn saņēmuši valsts un pašvaldību pasūtījumus par aptuveni 1,3 miljardiem eiro. Lauvas tiesa no šīs summas tikusi pirmajam desmitniekam – ap 715 miljoniem eiro. Dažādu kompāniju iegūtās summas ir visai atšķirīgas – no vairākiem simtiem miljonu eiro saraksta līderiem līdz 3,6 miljoniem reitinga 100. vietai.

Tomēr visi šie skandāli, aizdomas par kukuļošanu liecina par pašas sistēmas problēmām. Neuzticēšanās, bažas, ka sistēma nav pietiekami caurredzama, raisa skepsi, kas var atturēt jaunus uzņēmējus no dalības šādos konkursos. Savukārt konkurences trūkums situāciju valsts iepirkumu jomā var padarīt tikai sarežģītāku. Godprātīga konkurence ir ārkārtīgi svarīga, lai nodokļu maksātāju nauda tiktu izlietota iespējami efektīvi un lai kvalitātes latiņa valsts pasūtījumu īstenošanā tiktu turēta augstu.

“Forbes’’ sekos situācijas attīstībai, tam, vai šīs nepilnības tiks novērstas, tāpēc arī turpmāk tiks veidoti valsts pasūtījumu saņēmušo uzņēmumu reitingi un arī citi materiāli par šo tēmu.

Kā mēs rēķinājām?

Pēc “Forbes” lūguma Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) sagatavoja informāciju par valsts un pašvaldību institūciju, kapitālsabiedrību iepirkumiem 2019. gadā, kuri pērn arī noslēdzās. IUB apkopoja Publisko iepirkumu likuma rezultātu publikācijas, kas iekļauj paziņojumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, informatīvus paziņojumus par noslēgto līgumu, paziņojumus par metu konkursa rezultātiem, bet par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem – paziņojumus par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Tika izvērtēti arī iepirkumi, kas veikti saskaņā ar  Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu. Vispārīgās vienošanās netika ņemtas vērā, bet tika skaitīti vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgtie līgumi.

Veidojot reitingu, vispirms atlasīti iepirkumi, kuros līgumu kopsumma nav zemāka par 100 000 eiro. Gadījumā, ja līgums slēgts ar vairākiem uzņēmumiem, bet konkrētas līgumsummas daļas nav norādītas un šāda informācija nav pieejama, kopējā summa tiek sadalīta proporcionāli uzvarētāju skaitam. Tātad šajos gadījumos uzņēmumu reāli saņemtā summa var būt citāda.

Lai izveidotu reitingu, katram uzņēmumam tika saskaitīta iepirkumu kopējā summa. Tad, balstoties uz “Lursoft” datiem un citu publiski pieejamu informāciju, tika izvērtētas kompāniju, kas ierindojās saraksta augšgalā, patieso labumu guvēji un īpašnieki. Ja viena persona ir patiesā labuma guvējs (vai īpašnieks) vairākos uzņēmumos, reitingā norādītā summa ir visu kompāniju līgumu kopsumma.

^{Foto: Shutterstock}

1. Ainārs Pauniņš

Kopējā summa: 245 miljoni eiro

Nozare: Būvniecība

Uzņēmumi: “ReRe Būve”, “PS ReRe BMV”, “PS ReRe Vide 1”, “ReRe Meistari”, “PS ReRe Meistari 1”

Uzņēmumu apgrozījumi 2018.gadā:

“RERE Būve”  45,85 miljoni eiro

“RERE Meistari” – 20,2 miljoni eiro

“RERE Vide 1” – 3,88 miljoni eiro

“RERE Meistari 1” – 14,2 miljoni eiro

Galvenie biznesa partneri: Didzis Putniņš, Egīls Bērzups, Marģers Bitmetis

Galvenie pasūtītāji: Eiropas dzelzceļa līnijas, pašvaldības, Valsts nekustāmie īpašumi

“RERE būve” kopā ar Beļģijas kompāniju “Besix” (konkursā piedalījās kā personu apvienība “Besix RERE Group”) pērn ieguva vērtīgāko pasūtījumu - 430 miljonu projektu, kas paredz Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa projektēšanu un pārbūvi, jaunu Eiropas platuma sliežu un dzelzceļa tilta pār Daugavu, uzbēruma un pieguļošās infrastruktūras projektēšanu un būvniecību. Šis ir viens no iepirkumiem, kas saistīts ar “Rail Baltica” projektu. “RERE” grupas uzņēmumi pērn ieguvuši arī tiesības būvēt Ogres novada centrālo bibliotēku (7,8 miljoni eiro), veikt būvdarbus Ķemeru parkā (9,5 miljoni eiro) un uzņēmējdarbības teritorijas attīstības projektā Garciemā (4,68 miljoni eiro), kā arī vinnējuši arī citos iepirkumu konkursos. Tieši vērienīgais “Rail Baltica” projekts  atstāja konkurentus tālu aiz muguras un nodrošināja RERE grupas uzņēmumiem pirmo vietu šajā reitingā, kas ir ievērojams kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā veidotu topu, kurā Ainārs Pauniņš bija ierindojies piektajā vietā.

2. Nasifs Saviris

215 miljoni eiro

Nozare: Būvniecība

Valsts: Beļģija

Pasūtītājs: Eiropas dzelzceļa līnijas

“Besix” īsteno projektus gan vairākās Eiropas valstīs, gan Tuvajos Austrumos, piedāvājot būvniecības un īpašumu attīstības pakalpojumus. Augstu vietu šajā iepirkumu reitingā uzņēmumam izdevies iegūt, pateicoties vienam konkursam – “Rail Baltica” Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrādi un būvdarbiem. Šajā 430 miljonu eiro iepirkumā konkursā “Besix” piedalījās kopā ar Latvijas uzņēmumu “RERE” būve (personu apvienība “Besix RERE Group”), un šīs kompānijas arī ieguva tiesības īstenot šo “Rail Baltica” projekta daļu.

3. Armands Garkāns

Kopējā summa: 83 miljoni eiro

Nozare: Būvniecība, ceļu būve

Uzņēmumi: “Binders”, “Arčers”, “Woltec”, “Limbažu ceļi”, “Baustelle”

Uzņēmumu apgrozījums 2018.gadā:

“Binders” – 86,75 miljoni eiro

“Arčers” – 26,57 miljoni eiro

“Woltec” – 19,66 miljoni eiro

“Limbažu ceļi” – 15,44 miljoni eiro

“Baustelle” – 3, 08 miljoni eiro

Galvenie biznesa partneri: Normuds Luste, Alvis Tanbergs, Jānis Kols, Jānis Bikiņš, Oskars Dārziņš

Galvenie pasūtītāji: Pašvaldības, Latvijas Valsts ceļi, Latvijas Valsts meži

Pagājušajā gadā uzņēmumi, kuros viens no patiesā labuma guvējiem ir Armands Garkāns, ir ieguvuši daudz valsts uzņēmumu un pašvaldību pasūtījumus. Neskatoties uz to, viņam neizdevās nosargāt šī reitinga pirmo numuru, ko Garkāns bija ieguvis gadu iepriekš. Starp lielākajiem pasūtījumiem ir satiksmes pārvada būvniecība no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, ko īstenos trīs uzņēmumi – “Binders”, “LNK Industries” un “Tilts” (kopējā summa 37,99 miljoni eiro). Tāpat starp lielajiem iepirkumiem ir autoceļa Ventspils-Kuldīga-Saldus posma segas pastiprināšana (11,3 miljoni eiro), Daugavpils apvedceļa posma segas pastiprināšana (6,6 miljoni eiro), degradētās teritorijas Pārogres industriālajā parkā revitalizācija (6,2 miljoni eiro), Mārupes pamatskolas pārbūve (8,3 miljoni) un dienesta viesnīcas pārbūve Valmierā (3,7 miljoni eiro).

4. Adigjozals Mamedovs

63,5 miljoni eiro

Nozare: ceļu būve

Uzņēmumi: Ceļu pārvalde

Apgrozījums 2018.gadā: 30,5 miljoni eiro (2017.gadā – 25,58, 2016.gadā – 19,5)

Galvenie pasūtītāji: Rīgas pašvaldība

Ceļu pārvalde pērn saņēmusi septiņus valsts vai pašvaldību pasūtījumus. Lielākais konkurss bija par transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2019.gada līdz 2024.gadam Rīgā, kura kopējā līguma summa bija 154,5 miljoni eiro. Šajā iepirkumā līgumi kopumā tika slēgti ar četriem dažādiem uzņēmumiem, tajā skaitā “Ceļu pārvaldi”. Uzņēmums pagājušajā gadā Rīgā saņēma pasūtījumu veikt ceļa seguma atjaunošanas darbus pēc ūdensvada un kanalizācijas tīklu remonta un avārijas likvidācijas (6,5 miljoni eiro). Tāpat Ceļu pārvalde veica autoceļa Garkalne - Alauksts posma un Ādaži - Garkalne posma pārbūvi (2,2 miljoni eiro).

5. Albins Jasaitis

54 miljoni eiro

Nozare: Tiltu un tuneļu būvniecība

Uzņēmumi: “Rīgas tilti”

Apgrozījums 2018.gadā 17,79 miljoni eiro (2017.g. – 12,2 miljoni eiro, 2016.g. – 9,03 miljoni eiro)

Galvenie biznesa partneri: Mārtiņš Sproģis, Matthias Ernst Uliczka (Vācija),  Thomas Klaus Hugo Otto Uliczka (Vācija)

Galvenie pasūtītāji: Rīgas pašvaldība

“Rīgas tilti” pērn kopumā ieguva deviņus valsts un pašvaldību pasūtījumus. Kopējā lielākā konkursa summa bija 154,5 miljoni eiro par būvju ikdienas uzturēšana no 2019.gada līdz 2024.gadam Rīgā. Šajā iepirkumā līgumi kopumā tika slēgti ar četriem dažādiem uzņēmumiem – “Rīgas tiltiem”, “Ceļu pārvaldi”, “Pilsētas EKO servisu” un “Roadeks”. Tāpat Rīgas tilti pērn slēdza līgumu par Ventas tilta autoceļa atjaunošanu (1,3 miljoni eiro), Bikstupes tilta autoceļa pārbūvi (0,5 miljoni eiro), kā arī citu objektu pārbūvi.

6. Valdis Lejnieks

51,2 miljoni eiro

Nozare: Ceļu būve

Uzņēmumi: “A.C.B.”, “Ceļi un tilti”, “8 CBR”

Apgrozījums 2018.gadā:

“A.C.B.” – 93 miljoni eiro

“Ceļi un tilti” – 20,6 miljoni eiro

“8 CBR” – 26,87 miljoni eiro

Galvenie pasūtītāji: Latvijas Valsts ceļi, pašvaldības

Valdis Lejnieks arī iepriekšējā gadā bija pārstāvēts šajā reitingā, bet ieņēmis trešo pozīciju. Starp lielākajiem valsts pasūtījumiem, ko Lejnieka uzņēmumi ieguva pērn, ir autoceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža posma pārbūve (3,58 miljoni eiro), Krasta ielas pārbūve Rēzeknē (2,24 miljoni eiro), autoceļa Rīga-Ventspils segas pastiprināšana (kopējā iepirkuma summa ir 18,98 miljoni eiro, līgums slēgts ar piegādātāju apvienību “ACB” un “Binders”).

7. Guntars Kokorevičs

50 miljoni

Uzņēmums: “Clean R”

Nozare: Atkritumu apsaimniekošana

Apgrozījums 2018.gadā – 33,37 miljoni eiro (2017. – 31,95 miljoni eiro, 2016. – 32,39 miljoni eiro)

Galvenie pasūtītāji: Rīgas dome, Jūrmalas dome

Augstu vietu reitingā “Clean R” lielā mērā nodrošināja divi lielie pasūtījumi. Viens no tiem paredz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšana Rīgā (kopējā līgumcena ir 37,5 miljoni eiro; līgumi slēgti ar “Clean R”, “Eco Baltia vide” un “Lautus”). Savukārt vēl viens pasūtījums, kura līgumcena ir 11,17 miljoni eiro, paredz ielu un ceļu ikdienas uzturēšanas darbus Jūrmalā. “Clean R” uzvarēja arī vēl dažos desmitos konkursu par mazākām summām.

8. Vadims Milovs

35,3 miljoni eiro

Nozare: būvniecība

Uzņēmumi: “LNK Industries”, “LNK Construction”, “Latvijas Tilti”, “PS LNK Industries Group”

2018.gada apgrozījums:

“LNK Industries” 93,42 miljoni eiro

“LNK Construction” 60,2 miljoni eiro

“Latvijas Tilti” 18,36 miljoni eiro

“LNK Industries Group” 29,3 miljoni eiro

Galvenie pasūtītāji: Rīgas Brīvostas pārvalde, Ventspils pašvaldības iestāde

Šie uzņēmumi pērn ir saņēmuši divus lielus pasūtījumus. Viens no tiem ir daudzfunkcionālās inovāciju centra jaunbūves izveide Ventspilī. Kopējā šī iepirkuma līgumsumma ir 17,67 miljoni eiro. Tāpat “LNK Industries” ir starp uzvarētājiem konkursā par satiksmes pārvada būvniecību no Tvaika ielas uz Kundziņsalu. Šajā iepirkumā līgumu nolemts slēgt ar trīs uzņēmumiem – “Binders”, “Tilts” un “LNK Industries”. Kopējā iepirkuma summa ir 39,77 miljoni eiro. Aleksandrs Milovs (Vadima Milova tēvs) šajā reitingā bija pārstāvēts arī pērn, ieņemot devīto vietu.

9. Artūrs Tenis

33 miljoni eiro

“Pilsētas EKO serviss”

Nozare: Ielu uzturēšana un teritoriju uzkopšana

Apgrozījums 2018.gadā 4,2 miljoni eiro, 2017.g – 4,2 miljoni eiro, 2016.g. – 4,4 miljoni eiro

Galvenie biznesa partneri: Alvis Krauklis, Inese Laure, Egils Rubenis

Galvenais pasūtītājs: Rīgas pašvaldība

Pagājušajā gadā “Pilsētas EKO serviss” bija starp uzvarētājiem divos konkursos. Kopējā lielākā konkursa summa bija 154,5 miljoni eiro par būvju ikdienas uzturēšanu no 2019.gada līdz 2024.gadam Rīgā. Šajā iepirkumā līgumi kopumā tika slēgti ar četriem dažādiem uzņēmumiem – “Rīgas tiltiem”, “Ceļu pārvaldi”, “Pilsētas EKO servisu” un “Roadeks”. “Pilsētas EKO serviss” pērn saņēma pasūtījumu arī par Rīgas pašvaldības maksas autostāvvietu teritorijas ikdienas kopšanas darbu veikšanu (230 000 eiro).

10. Rihards Rāvis

28 miljoni eiro

Nozare: Būvniecība

Uzņēmumi: “Roadeks”, “Latvijas Energoceltnieks”

Apgrozījums 2018.gadā: “Roadeks” 8,97 miljoni eiro

“Latvijas Energoceltnieks” 56,9 miljoni eiro

Galvenie pasūtītāji: Rīgas pašvaldība, Latvijas valsts radio un televīzijas centrs

Galvenie biznesa partneri: Jānis Ansviesulis, Uldis Klaperis

“Roadeks” ir viens no uzvarētājiem konkursā par būvju ikdienas uzturēšanu Rīgā no 2019.gada līdz 2024.gadam. Kopējā līguma summa bija 154,5 miljoni eiro, un līgumi tika slēgti ar četriem dažādiem uzņēmumiem. Savukārt Latvijas Energoceltnieks pērn ieguva pasūtījumu 7 miljonu eiro apmērā no Latvijas valsts radio un televīzijas centra, kas paredz optiskā tīkla infrastruktūras projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu.

^{Publicitātes foto / Edijs Palēns, LETA/ Ieva Čīka, LETA / Evija Trifanova, LETA /  Zane Bitere, LETA}