Testu placdarms
Tikai 1,2 % uzņēmumu, kas aug Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras paspārnē esošajos biznesa inkubatorus, gūst reālus panākumus.
“Man ir patiess prieks, ka Latvijā ir tik daudz jaudīgu uzņēmēju, kas spēj radīt tādus produktus un pakalpojumus, kam ir pieprasījums visā pasaulē,” norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa inkubatou departamenta direktore Laura Očagova. Viņa Forbes raksta, ka ar katru gadu interese par 13 LIAA biznesa inkubatoru sniegto atbalstu pieaug un konkurence, lai iekļūtu kādā no tiem, ir vairāk nekā divi uzņēmumi uz vienu vietu. Biznesa inkubatoru mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu izveidi un attīstību, nodrošinot uzņēmējiem kopstrādes telpas, konsultācijas, apmācības, mentorus un finansiālo atbalstu grantu veidā. LIAA biznesa inkubatoru komandas katru dienu velta laiku uzņēmējiem, lai nodrošinātu tiem piemērotāko atbalstu produktu vai pakalpojumu izstrādē, ražošanas uzsākšanā, mārketinga stratēģijas izveidē un arī eksporta tirgu apgūšanā. Forbes izpētīja datus, lai noskaidrotu, cik tad veiksmīgi organizācija tiek galā ar šo uzdevumu. Secinājumi nav glaimojoši – iespējams, LIAA vajadzētu ielūkoties dziļāk savā saimniecībā.
Forbes apkopoja datus par gandrīz 750 uzņēmumu, kuri no 2017. gada ir darbojušies biznesa inkubatoros, noslēdzot līgumu. Vairāk nekā trešā daļa jeb 35 % šo līgumu ir pārtraukti, no tiem 5 % jeb 36 uzņēmumi ir likvidēti; viens pat likvidēts pēc VID lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu.
Vairāk nekā puse jeb 60 % uzņēmumu, kuri reģistrēti inkubatoros 2017. un 2018. gadā, pēc 2–2,5 gadiem joprojām nav varējuši pārsniegt 50 tūkstošu eiro gada apgrozījumu.
2019. gadā tikai deviņi uzņēmumi jeb 1,2 % no visiem LIAA inkubatoru uzņēmumiem ir pārsnieguši miljona eiro apgrozījumu, 10 % apgrozījums pārsniedza 100 tūkstošus eiro. Attiecīgi 89 % uzņēmumu vairāku gadu garumā nav vērojama izaugsme. 188 no 416 biznesa inkubatoru uzņēmumiem (45 %), kas reģistrēti 2017. un 2018. gadā, pēc divu gadu darba (2019. gadā) nav varējuši pārsniegt pat astoņu tūkstošu eiro apgrozījumu gadā, kas nozīmē, ka tie nevar nodarbināt pat vienu cilvēku, maksājot viņam minimālo algu.
Inkubatoru rezultāti
Inkubators |
Uzņēmumu skaits no 2017. g. |
Kopējais apgrozījums 2019. g. |
Izbeigtie līgumi |
Izbeigto līgumu % |
Daugavpils |
48 |
10 870 337 |
17 |
35,4 |
Sigulda |
49 |
7 557 979 |
18 |
36,7 |
Ogre |
78 |
7 016 695 |
30 |
38,5 |
Jelgava |
75 |
4 497 499 |
18 |
24,0 |
Radošo industriju |
59 |
4 134 302 |
23 |
39,0 |
Madona |
47 |
3 512 321 |
15 |
32,0 |
Rēzekne |
60 |
3 228 747 |
13 |
26,6 |
Jūrmala |
63 |
2 649 796 |
25 |
39,7 |
Valmiera |
63 |
2 104 226 |
23 |
36,5 |
Liepāja |
62 |
1 872 128 |
26 |
42,0 |
Ventspils |
47 |
1 152 976 |
14 |
29,8 |
Kuldīga |
48 |
1 105 355 |
13 |
27,0 |
Talsi |
45 |
675 549 |
22 |
48,8 |
Lai arī var šķist, ka veiksmīgākais ir Daugavpils biznesa inkubators, patiesībā tā nav. Daugavpilī 2019. gadā uzņemts uzņēmums SMD Baltic, kura apgrozījums tajā pašā gadā jau bija 8,76 miljoni eiro. Bez šī uzņēmuma biznesa inkubatora kopējie dati nav tik labi. Arī Siguldas biznesa inkubatorā ir līdzīga situācija ar uzņēmumu, kurš inkubatorā jau iestājās ar 3,8 miljonu apgrozījumu. Atņemot šos divus uzņēmumus, kuru izaugsme nav inkubatoru nopelns, sanāk, ka efektīvākais ir Ogres biznesa inkubators, kuram ir lielākais apgrozījums uz vienu inkubatorā esošo uzņēmumu. Bet Ogres biznesa inkubatora ainu pabojā atbalsta vienība Jēkabpilī, kur kopš 2017. gada bija reģistrēti 15 uzņēmumi un ar visiem šiem 15 uzņēmumiem līgumi dažādu iemeslu dēļ ir izbeigti.
Kopējā situācija nebūt nav spīdoša. Lai uzņēmumus varētu savā starpā salīdzināt un izcelt veiksmīgākos, kuri ir gan iesnieguši gada pārskatus, gan veikuši reālu saimniecisko darbību, atlasījām datus tikai par daļu uzņēmumu; par to lasiet nākamajā rakstā.