Pēc vīriešu piegrieztnes
Gandrīz viss pasaulē ir projektēts, rēķinoties, ka lietotājs būs vīrietis. Šādu lēmumu sekas neatvieglo dzīvi sievietēm. Kerolainas Kriado-Peresas grāmata Invisible Women (Neredzamās sievietes) 2019. gadā Lielbritānijā ieguva titulu Gada populārzinātniskā grāmata. Jau otro gadu pēc kārtas šo balvu saņem darbs, kas piedāvā svaigu skatījumu uz ierastām lietām. 2018. gadā to ieguva grāmata par pusaudžu smadzenēm.
Kriado-Peresa ir slavena ar savu aktīvo darbību sieviešu tiesību aizstāvības jomā. Viņas iniciētā kampaņa panāca, ka uz britu banknotēm joprojām ir attēlota vismaz viena sieviete. Viņas darbošanās un pētījumi ļāva viņai paplašināt darbības lauku – ne tikai cīnīties par sieviešu lomas palielināšanu sabiedrībā, bet atklāt arī daudz pamatīgākas problēmas. Viņa atklāja, ka pat ierastas lietas var būtiski sarežģīt dzīvi, ja tiek ignorētas fizioloģiskās atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, kā arī kultūras noteiktās nianses. Runa pat nav par tualetēm klubos un teātros (ievērojot formālu līdztiesību, netiek ņemtas vērā atšķirības izmantošanas veidā), ne arī par gaisa temperatūras standartiem birojos (lai būtu komfortabli 40 gadus vecam un 70 kilogramus smagam vīrietim); ir arī daudz iespaidīgāki aprēķini.
Piemēram, autoavārijās sievietes par 47 % biežāk nekā vīrieši gūst smagas traumas, bet iespēja gūt vidēja smaguma traumu dāmām ir par 71 % lielāka. Turklāt sevietes iet bojā par 17 % biežāk. Šī statistika ņem vērā tādus faktorus kā augums, svars, drošības jostu izmantošana un sadursmes spēks. Kāpēc sievietēm tā neveicas? Visticamāk, iemesls ir tāds, ka automašīnu drošības standarti ir radīti vidējam autovadītājam – vīrietim. Tomēr ir virkne atšķirību starp abu dzimumu autovadītājiem, piemēram, kopumā sievietēm kājas ir īsākas, viņas sēž tuvāk stūrei un stiklam, un tā jau vairs nav vadītāja standarta pozīcija. Tomēr, kad inženieri nolēma palabot standarta manekenu (vīrietis, 177 cm, 76 kg), pielāgojot to sievietes augumam, tas drošības testiem tika vienkārši proporcionāli samazināts pēc izmēra, neievērojot citas būtiskas atšķirības.
Runājot par trūkumiem, visbiežāko problēmas tiek meklētas pašās sievietēs, nevis tajās lietās, ko viņām piedāvā lietot. Pateicoties ANO iniciatīvai, Āfrikas sievietēm, kuras bija spiestas ēdiena gatavošanai izmantot ļoti primitīvus pavardus, tika izstrādātas jaunas, energoefektīvas krāsnis. Taču šis pasākums piedzīvoja izgāsanos. Vīrieši – inženieri uzskatīja, ka sievietēm vienkārši ir slinkums pieņemt jauninājumus, tos apgūt, savukārt antropologi noskaidroja, ka gatavošana uz jaunajām krāsnīm aizņem vairāk laika, kura Āfrikas daudzbērnu ģimenēs sievietēm jau tā ir maz. Jauno krāšņu kurināšanai vajadzēja citādi skaldīt malku, un tas ne visām bija pa spēkam.
Vīrieši un sievietes atšķirīgi uztver arī drošības jautājumus sabiedriskās vietās. Pēc Lielbritānijas Transporta departamenta datiem, 62 % sieviešu izvairās staigāt pa daudzlīmeņu autostāvvietām, 60 % sieviešu ir bail gaidīt vilcienu uz platformām, 49 % baidās gaidīt autobusu pieturā. Vīriešiem šie skaitļi ir attiecīgi 31, 25 un 20 procenti. Un bēdīgā statistika liecina, ka šīs bailes nepavisam nav nepamatotas. Diemžēl vēl nesenā pagātnē līdz tiesībsargājošajām iestādēm nonāca tikai neliela daļa seksuālu incidentu, vēl vairāk – daudzas sievietes neiet uz policiju arī izvarošanas gadījumā. Un izrādās, ka pilsētas sabiedriskās vietas, kas projektētas bez atgriezeniskās saites no cietušajām, joprojām ir bīstamas sieviešu dzīvībai un veselībai. Turklāt, lai atrisinātu šīs problēmas, bieži vien nemaz nav vajadzīgu lieli ieguldījumi. Dažkārt sabiedriskā transporta pieturas pārvietošana par dažiem desmitiem metru uz pārskatāmāku vietu var būtiski samazināt risku.
Grāmatā ir aprakstīta virkne risinājumu, likumu un procedūru, kas pasliktina sieviešu situāciju, ietekmējot viņu veselību, ienākumus un karjeru. Uzticības trūkums, nepietiekami izmantots 50 % cilvēces potenciāls sabiedrībai izmaksā dārgi. Boston Consulting Group 2018. gadā publicētais pētījums atklāja – lai arī vidēji uzņēmējas saņem mazāk nekā pusi investīciju jaunuzņēmumu attīstīšanai nekā viņu kolēģi vīrieši, sieviešu biznesi ir vairāk nekā divreiz ienesīgāki. Uz katru finansējuma dolāru atdeve no jaunuzņēmumiem, kas pieder sievietēm, ir 78 centi, bet no vīriešiem piederošiem uzņēmumiem – 31 cents.
Nomācošākais, ka grāmatā minētie piemēri nav vis kādas karojošas feministes viedoklis, bet gan konkrēti pētījumu dati, kas balstīti uz sieviešu pieredzi vīriešiem projektētā pasaulē. Diemžēl ne visi šie piemēri ir piesaistījuši pietiekamu uzmanību, kam sekotu kādas darbības, lai uzlabotu situāciju, mainītu ierasto praksi. Iespējams, Neredzamās sievietes veicinās pozitīvas izmaiņas.