Karaliskā aizraušanās
Elīna Dzenuško
Jauno jātnieku skolas valdes priekšsēdētāja
Jāšanas sports izsenis dēvēts par aristokrātisku sporta veidu, un tas vienmēr licis izturēties ar pietāti un bijību. Vēsturiski jāšanas sports ir monarhijas atribūts. Lai gan Latvijā nav ne karaļa, ne karalienes, šis aristokrātiskais izklaides veids strauji attīstās un kļūst aizvien populārāks valsts iedzīvotāju un viesu vidū. Tas ir vienīgais olimpiskais sporta veids, kurā vīrieši sacenšas kopā ar sievietēm.
Latvijas jātnieku sporta pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta beigās un bija cieši saistīti ar valsts teritorijā dislocētajām armijas dragūnu un huzāru vienībām, liecina Latvijas Jātnieku federācijas dati. Pirmie oficiāli reģistrētie jātnieku klubi radās 1880. gadā.
1893. gadā tika nodibināta Rīgas Auļotāju biedrība, kas aktīvi piedalījās dažādu sacensību organizēšanā līdz pat Pirmajam pasaules karam. Pēc kara ar jātnieku sportu nodarbojās galvenokārt armijas jātnieki, artilērijas pulku virsnieki un instruktori. Sākumā šis sports fokusējās uz militāro apmācību, tikai vēlāk to sāka skatīt kā atsevišķu disciplīnu. 1928. gadā tika noorganizētas vispārējas sacensības jātnieku sportā, kurās piedalījās armijas, aizsargu un civilie jātnieki.
Armijas zirgu sporta klubs (AZSK) 1929. gadā organizēja pirmās starptautiskās sacensības ar Igaunijas un Polijas jātnieku piedalīšanos. Arī turpmāk šis sporta klubs bija galvenais starptautisko sacensību rīkotājs Latvijā. Pēc kluba ierosinājuma 1932. gadā tika nodibināta Latvijas Zirgu sporta organizāciju savienība (LZSOS), un 1933. gadā Starptautiskās jāšanas federācijas (FEI) Ģenerālā asambleja to apstiprināja par pilntiesīgu locekli.
Otrais pasaules karš un tā sekas sāpīgi skāra jātnieku sportu Latvijā. Pēckara periodā pirmās sacensības tika sarīkotas 1946. gadā Vidzemes novadā. 1952. gadā Rīgas hipodromā notika Latvijas čempionāts, kura programmā bija šķēršļu pārvarēšana, gludauļošana un voltizēšana. No 1954. gada Latvijas jātnieki sāka ņemt dalību PSRS jātnieku pasākumos. 1961. gadā Nikolajs Kolosovs kļuva par PSRS čempionu trīscīņā, 1978. gadā Guna Loja – iejādē, 1988. gadā Ivars Plotka – trīscīņā. Sergejs Šakurovs 1990. gadā izcīnījis PSRS čempiona titulu konkūrā. Viņš piedalījās Seulas olimpiskajās spēlēs dalībnieks un bija ieguvis kvalifikācijas tiesības piedalīties Barselonas olimpiādē. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. gada 26. aprīlī Starptautiskās jātnieku federācijas Ģenerālā asambleja atjaunoja Latvijas dalību šajā organizācijā.
Mūsdienās Latvijā ir divi sporta centri, kas izpelnījušies nacionālās sporta bāzes titulu: Latvijas jātnieku federācijas klubs Kleisti un Jauno jātnieku skola. Šie sporta centri atbilst visiem starptautiskajiem standartiem un var uzņemties FEI sacensību rīkošanu. Turklāt Jauno jātnieku skola tika pagodināta ar uzņemšanu Britu Zirgaudzētāju biedrībā, kuras patronese ir pati karaliene Elizabete.
Jāšana ir sens sporta veids, kurā tiek attīstītas un vērtētas iemaņas jāšanā ar zirgiem. Sievietes olimpisko spēļu jāšanas sacensībās piedalās kopš 1952. gada, bet olimpisko spēļu programmā jāšana ir iekļauta kopš 1900. gada – konkūrā (šķēršļu pārvarēšanā), iejādē un trīscīņā (visas disciplīnas gan individuāli, gan komandās). Mūsu spēcīgākais sportists konkūrā ir Kristaps Neretnieks – pirmais Latvijas jātnieks, kas neatkarīgas Latvijas vēsturē izcīnījis olimpisko ceļazīmi. 2021. gadā viņš dosies uz Tokiju pārstāvēt Latviju.
STARTA PAKA
Treniņā katram interesentam individuāli tiek piemeklēts zirgs atbilstoši fiziskajām iespējām. Treneri piemeklēs katram ideālu auļotāju, ņemot vērā cilvēka un dzīvnieka fiziskos parametrus, zirga temperamentu un cilvēka jāšanas iemaņas. Masīvākas miesas uzbūves cilvēkam būs lielāks zirgs, smalkam jātniekam – mazāks. Bērni sāk ar ponijiem, kas arī ir lielāki un mazāki.
Lai pamēģinātu savus spēkus, nodarbībās nav nepieciešams savs jāšanas ekipējums – jātnieks tiek nodrošināts ar ķiveri, vesti un visu nepieciešamo. Ieteicams gan atbilstošs apģērbs – ērtas bikses un sportiski apavi. Uz savu pirmo jāšanas nodarbību nevajadzētu ierasties vakarkleitā vai smokingā, ja vien tās mērķis nav fotosesija, kurā top skaistas bildes kopā ar zirgiem.
Jāšanas nodarbībās ietilpst apmācība, kā apseglot un sagatavot zirgu, kā arī praktiskā nodarbības uz zirga. Apmācība sākas ar pašiem pamatiem – kā uzkāpt uz zirga un kā to vadīt. Pirmās nodarbības laikā tiek veikta vispārēja instruktāža par drošību zirga tuvumā un staļļa kārtības noteikumiem.
Ja cilvēks ir sācis nodarboties ar jāšanas sportu un viņam ir vēlme piedalīties sacensībās, lai pārbaudītu savas spējas, tas ir iespējams. Piemēram, Jauno jātnieku skola piedāvā piedalīties vadības maršrutā, vai arī jātnieki sāk ar piedalīšanos sacensībās, kur tiek pārvarēts mazs šķēršļu augstums – sākot no 40 centimetriem. Sacensībās var piedalīties ar trenera atļauju. Kad āķis lūpā, tad jau seko lielāki profesionālie izaicinājumi, pārvarot lielāku augstumu.
Cilvēki, kas nolēmuši nodarboties ar šo sporta veidu, iegādājas savu zirgu un ekipējumu, atrod stalli un treneri, ar kuru kopā attīsta tandēma – zirga un jātnieka – prasmes, lai sasniegtu labākus rezultātus. Un tad jau tas ir dzīvesveids. Protams, ir ļoti daudzi hobija līmeņa jātnieki, kuriem ir savs zirgs, kas tiek turēts kādā stallī. Staļļi piedāvā zirgu viesnīcas, nodrošinot dzīvniekiem labklājību, ēdināšanu, pastaigas, tīrīšanu un ikdienas komunikāciju. Zirga saimnieks tikai atbrauc uz stalli, iziet pastaigā ar savu zirgu pa meža takām vai laukumu vai arī trenējas kopā ar treneri.
Apmācību rezultāts ir atkarīgs no tā, cik reižu mēnesī tiek apmeklētas nodarbības, un no katra jātnieka fiziskās sagatavotības un motivācijas, kas ir ļoti svarīga jebkurā sporta veidā. Jāšanā svarīgas ir tādas īpašības kā koordinācija, fiziskā sagatavotība, ritma un zirga izjūta. Ne mazāk svarīgi ir mācēt koncentrēties uzdevumam un klausīties zirgā un trenerī.
KĀDS IR IEGUVUMS?
Jāšana ir ne tikai prestižs, bet arī ļoti veselīgs sporta veids, jo nostiprina gan muguras, gan kāju muskuļus, uzlabo koordināciju un sniedz pozitīvu psiholoģisku iespaidu. Jau Hipokrats savos darbos veselības nostiprināšanai un labsajūtas uzlabošanai rekomendēja pēc iespējas vairāk laika pavadīt šo brīnišķīgo dzīvnieku sabiedrībā, jo viņi neparastā veidā ietekmē cilvēku, dāvājot pozitīvas emocijas. Zirgi – tā ir mīlestība visa mūža garumā.
Ar jāšanas sportu iespējams nodarboties profesionālā un hobija līmenī. Latvijā tas ar katru gadu kļūst arvien populārāks. Tas redzams pēc arvien augošā pieprasījuma pēc jāšanas nodarbībām, bet sacensībās – pēc kuplā jātnieku dalībnieku tu skaita, kur viena jātnieku paaudze nomaina otru, sasniedzot arvien labākus rezultātus ne tikai Latvijas, bet arī pasaules līmenī.
IETEIKUMI
Arī mājas apstākļos noteikti ir iespējams uzlabot savu fizisko formu, lai jāšana ar zirgu būtu vieglāka. Ieteicams skriet, uzlabot kopējo fizisko sagatavotību un izturību, veikt konkrēta veida pietupienus un koordinācijas uzdevumus, par kuriem plašāk pastāstīs treneris.
RISKI
Vienmēr lielais jautājums ir par to, ka pastāv iespēja nokrist no zirga. Ņemot vērā, ka zirgs ir dzīvnieks ar saviem instinktiem un domāšanu, risks nokrist vai savainoties pastāv, bet treneris, mācot un atbalstot jātnieku, var no tā izvairīties. Turklāt jātniekam treniņos vienmēr obligāta ir veste un ķivere, kas pasargā no ļoti daudzām traumām.
PIEEJAMĪBA
Jāšanas sports mūsdienās ir pieejams visiem. Lai sāktu ar to nodarboties, nav vecuma ierobežojuma, jābūt tikai vēlmei. Pirmās sarunas ar zirgiem var sākt jau no mazotnes – bērnam jāmāk tikai patstāvīgi staigāt, sadzirdēt treneru teikto un izpildīt komandas. Pirmos soļus jāšanā var spert arī pieaugušā vecumā. Tas ir ne tikai veselīgi, jo laiks tiek pavadīts svaigā gaisā, bet arī lieliska iespēja iepazīt jaunus draugus un atrast domubiedrus. Pirms pierakstīties uz jāšanas nodarbībām, ieteicams konsultēties ar ārstu, ja ir kādas veselības problēmas.
Ja jāšanas sports jau kādu laiku ir bijis tavs nepiepildītais sapnis, ko vienmēr esi vēlējies pamēģināt, tad droši dodies uz tuvāko stalli un iepazīsties cēlajiem zirgiem, to pasauli, kas aizrauj un ievelk sevī. Tas ir kaut kas vairāk nekā fiziska nodarbe. Tā ir prāta terapija vai jauns hobijs, kas pieejams ikvienam visa gada garumā. Tā ir lieliska iespēja atklāt sevī tādas īpašības, par kurām nekad nebūsi nojautis, uzlabot fizisko formu, pabūt svaigā gaisā un izvēdināt galvu no ikdienas spriedzes, atgriežoties darba ritmā spēka un enerģijas piepildītam. Un tā ir iespēja iepazīt jaunus cilvēkus, biznesa partnerus vai vienkārši jauks veids, kā pavadīt laiku ar draugiem un ģimeni. Nekad nav par vēlu sākt kaut ko jaunu, lai atklātu sevī kādu jaunu personības šķautni.
Lai sāktu nodarboties vai nodarbotos ar jāšanas sportu hobija līmenī, nav nepieciešams veikt ieguldījumus.