SAT tests neiztur pārbaudījumu

• Foto: Shutterstock.com/ Vixit

Šo organizāciju ilgu laiku uzskatīja par nesatricināmu cietoksni trauslo ziloņkaula torņu vidū. Tās galvenais produkts SAT (zināšanu pārbaude) vairāk nekā piecus gadu desmitus ir noteicis koledžu uzņemšanas standartus.

Ne visi zina, ka šī Ņujorkas bezpeļņas organizācija, kas izstrādā SAT (Scholastic Aptitude Test) un Advanced Placement (paaugstinātas sarežģītības pārbaudījums) testu, tirgū faktiski ir ieguvusi monopola pozīciju. Tās testi, kas žņaudz savus klientus, studentus, ik gadu iekasē vairāk nekā miljardu dolāru ieņēmumos un uzrāda 100 miljonu dolāru lielu neapliekamo pārpalikumu. Organizācija investēja 400 miljonus dolāru riska ieguldījumu fondos un privātajā kapitālā, turklāt tās vadītājs Deivids Koulmens (50), kurš darba pieredzi guvis McKinsey, ik gadu tiek pie divu miljonu dolāru lielas kompensācijas.

Tomēr patlaban Koledžu valdes cietoksnis ir apdraudēts. “Kauns!” saka Anna, divu tīņu vecuma meiteņu māte no Ziemeļkarolīnas. “Ja Koledžu valdei rūpētu studenti, viņi apturētu eksāmenus.” Viņas 17 gadus vecā meita ir centusies nokārtot SAT pārbaudījumu kopš pavasara, bet visi trīs noliktie datumi galu galā tika atcelti. Šajā laivā kopā ar viņu ir vairāk nekā miljons studentu.

“Kāda nekompetence un nolaidība!” Koledžu valdes Facebook lapā raksta Steisija Falka- Fainzilbere. Viņas meita Hanna pirms 29. augusta, kad bija paredzēts viņas vidusskolas eksāmens, saņēma trīs pretrunīgus e-pasta ziņojumus divās dienās. Ar pēdējo paziņojumu eksāmens tika atcelts – mazāk nekā 12 stundas pirms tā paredzētā sākuma. “Vai ir kāds jurists, kuru interesē kolektīvā prasība pret Koledžu valdi?”

Sašutušie studenti un dusmu pārņemtie vecāki nav vienīgās Koledžu valdes problēmas. Šī organizācija ar savu SAT pārbaudījumu ilgu laiku kritizēta par šķības sistēmas veicināšanu, kas nāk par labu tikai pārtikušajiem. Koledžu valde proklamē, ka tās misija ir “savienot studentus ar koledžām un iespējām”, tomēr pašas organizācijas dati liecina, ka melnādainie studenti iegūst zemāku novērtējumu gan SAT, gan AP eksāmenos nekā baltādainie.

Lielākā problēma ir valdes nespēja droši pielāgot savu darbību pandēmijas apstākļiem, un tas lika klientiem novērsties no organizācijas. Kopš marta vairāk nekā 500 koledžu, ieskaitot visas Efeju līgas universitātes, ir pievienojušās kustībai brīvprātīgs tests. Kopumā vairāk nekā 1600 augstākās izglītības iestāžu 2021. gadā nepieprasīs iestājeksāmenus, un aizvien vairāk skolu vairs neņem vērā nekādu eksāmenu rezultātus.

Daudziem studentiem un koledžām masveida atteikšanās no testiem 2021. gadu padarīs par vienu no mulsinošākajiem uzņemšanas cikliem. Tas var izrādīties ilglaicīgi. Jau pirms pandēmijas prestižās Kalifornijas Universitāšu sistēmas direktoru padome – štatā, kurā ir lielākais SAT testu dalībnieku īpatsvars valstī – ir apsvērusi iespēju atteikties no testa. Skolu vadītājus pārsteidza dati par to studentu rezultātiem, kuri nākuši no nelabvēlīgām ģimenēm. “Man šķiet, ka tas ir rasistisks tests,” teica direktors Džonatans Šērss konferences zvana laikā. “Tas ir nepārprotami redzams.” Maija beigās universitāšu sistēma paziņoja, ka uzņemšanas komisijas, sākot ar 2023. gadu, pilnībā atteiksies no testu rezultātu vērtēšanas, bet kādas tiesas sēdē nesen tika nolemts, ka šāda politika ir jāievieš nekavējoties.

Ja Koledžu valdei arī ir kāds atkopšanās plāns, tā neko tādu neziņo, bet tā vietā turpina izlikties neko neredzam, noraida vairākkārtējus Forbes piedāvājumus komunicēt ar augstāko vadību un atbild tikai ar e-pasta ziņojumiem. “Vietējās skolas un eksaminācijas centri paši izlemj, veikt SAT testu vai ne,” stāsta kāds pārstāvis. Kritiķiem, kuri apgalvo, ka Koledžu valde nepilda savu pienākumu, viņi atbild: “Katru gadu mēs palīdzam nonākt uz pareizā ceļa vairāk nekā septiņiem miljoniem studentu, lai viņi varētu ņemt savu nākotni savās rokās.”

Tas viss sākās ar intervijām ar vairāk nekā 75 informācijas avotiem, ieskaitot 13 bijušos Koledžu valdes funkcionārus, kuri visi vēlējās palikt anonīmi, jo turpina darbu ar izglītību saistītās nozarēs vai jomās, kurās Koledžu valdei ir ievērojama ietekme. Tas izgaismoja nopietno situāciju organizācijā, kuru vada augstprātīgs un šķietami kurls vadītājs. Pēc tam kad 2012. gadā Koulmens kļuva par vadītāju, viņš šo organizāciju pārvērta par neievainojamu naudas pelnīšanas mašīnu, bet 2020. gadā tā piedzīvoja katastrofu. Ir pat šaubas par SAT dzīvotspēju ilgtermiņā. Pēc Forbes aplēsēm, pavasara un rudens testu kārtošanas datumu neveiksmīgā plānošana nav ļāvusi 1,5 miljoniem studentu izpildīt SAT pārbaudījumu, kas Koledžu valdei nozīmē līdz pat 200 miljonu dolāru zaudējumus.

Arvien aktīvākā iestājpārbaudījumu testu kritika ir daļa no plašākām diskusijām par augstākās izglītības pieejamību Amerikā. “Koledžas ir kļuvušas par nevienlīdzības lielāko virzītājspēku, kas tikai veicina un uztur klasu hierarhiju un gremdē zemāko šķiru,” raksta Entonijs Karneveils, Džordžtaunas Universitātes izglītības un personāla centra direktors, savā 2020. gadā iznākušajā grāmatā The Merit Myth, kurā tiek stāstīts par to, kā Amerikas visizvēlīgākās koledžas veicina ASV valdošo nevienlīdzību labklājības jomā. Karneveils, ekonomists, kurš strādāja prezidenta Džordža Buša un Bila Klintona komisijās, uzskata, ka daļa vainas jāuzņemas Koledžu valdei.

“Tā ir ļaunuma impērija,” viņš saka. “SAT būtībā ir aizsegs… Tas ir spīdīgs, zinātnisks aizsegs nevienlīdzības veicināšanas sistēmai, kas garantē turīgajiem bērniem iespējas iestāties izvēlētās koledžās. Tas tikai izklausās zinātniski, bet tā nav.”

Koledžu valdes savu lomu uzņemšanā augstākajās izglītības iestādēs sāka spēlēt pirms vairāk nekā simts gadiem. Organizāciju 1900. gadā nodibināja 15 elitāru koledžu un sagatavošanas skolu grupa, ieskaitot Kolumbijas un Prinstonas Universitātes, kuras vēlējās piesaistīt gudrākos studentus no pārtikušām ģimenēm Amerikas austrumkrastā. Pirmais SAT tests tika organizēts 1926. gadā, un to izstrādāja Prinstonas psihologs Karls Brigems, kvēls eigēnikas kustības piekritējs. Viņš nodarbojās ar selekcionēšanas propagandu, ar kuru varētu izskaust konkrētas cilvēku īpašības, piemēram, zemu intelektu. Viņš ticēja, ka melnādaini cilvēki ir intelektuāli vājāki. Ieviestais eksāmens tika izstrādāts, balstoties uz intelekta līmeņa testu, kuru pildīja karavīri Pirmajā pasaules karā, lai noteiktu attapību, nevis zināšanas.

Koledžu valdes vienīgais konkurents ir Aiovā balstītā organizācija ar nosaukumu American College Testing (ACT), kas 1959. gadā izveidoja atšķirīgu testu. Šis tests bija paredzēts, lai noteiktu, ko studenti ir iemācījušies vidusskolā, un tas tika virzīts tirgū izmantošanai lielās publiskās universitātēs. ACT kļuva populārs valsts vidienē, bet abos krastos priekšroku deva SAT.

Neraugoties uz Koledžu valdes sākotnējiem paziņojumiem, ka SAT nav iespējams sagatavoties, 1938. gadā Stenlijs Kaplans, santehniķa dēls no Bruklinas, sāka piedāvāt SAT sagatavošanās kursus savu vecāku mājas pagrabā. Kaplans un miljardiem dolāru vērta globālā sagatavošanās kursu nozare veicināja SAT popularitāti, kā arī palīdzēja zīmolam attīstīties visā pasaulē.

Kopš sešdesmitajiem gadiem kritiķi runā par SAT negodīgo pieeju. Tā ir labvēlīgāka turīgām ģimenēm, kas var sūtīt savas atvases uz sagatavošanās kursiem, kuru maksa var sasniegt pat 1000 dolāru stundā. Vēl kāda nežēlastībā kritusi organizācija ir 1947. gadā Koledžu valdes un vēl divu citu uzņēmumu kopīgi dibinātā bezpeļņas organizācija Educational Testing Service. Tā izstrādā SAT jautājumus un pārvalda eksāmenu vērtēšanu. Par šiem pakalpojumiem Koledžu valde 2018. gadā samaksāja 350 miljonus dolāru.

Nekas nav satricinājis Koledžu valdi stiprāk kā Koulmens, pašreizējais tās vadītājs. Viņš uzauga Manhetenā. Viņa tēvs bija psihiatrs, māte – bija progresīvās Jaunās sociālo pētījumu skolas dekāne; vēlāk viņa kļuva par Beningtonas koledžas prezidenti. Koulmens apmeklēja prestižu augstskolu, tad Jeilā studēja psiholoģiju, kur nodibināja Branch kursu programmu Ņūheivenas vidsskolēniem. Pēc skolas beigšanas 1991. gadā viņš ieguva Rodas stipendiju un augstākās izglītības grādus Oksfordā un Kembridžā.

1994. gadā viņš pievienojās konsultantu firmai McKinsey, no kuras aizgāja pēc pieciem gadiem. Tad Koulmens nodibināja The Grow Network, kas palīdzēja skolām analizēt standartizētu testu rezultātus. Viņš atbalstīja pretrunīgi vērtēto Common Core kustību (atbalsta kopīgu standartu ieviešanu visā valstī), ko atbalstīja Bila un Melindas Geitsu fonds, kas vēlējās valsts skolās ieviest vienotas pamata apmācību programmas. Neilgi pēc sava jaunuzņēmuma pārdošanas viņš nodibināja Student Achievement Partners – bezpeļņas konsultāciju organizāciju, kas arī atbalstīja Common Core vispārējo kopējo pamata izglītības standartu kustību. Apmācību programmā tika uzsvērta Neatkarības deklarācijas teksta apgūšana un analīze.

2011. gadā savā runā Ņujorkā izglītības amatpersonu auditorijai, kuru vēlāk asi kritizēja skolotāji, uzskatot, ka Koulmens ir snobisks un neuztver realitāti, viņš noraidīja eseju rakstīšanas nepieciešamību, kas tradicionāli ir ietverta lielākajā daļā valsts skolu programmu. “Pieaugot šajā pasaulē, jūs aizvien vairāk saprotat, ka nevienam nav nekādas daļas par jūsu domām,” viņš teica. Nākamajā gadā Koledžu valde viņu uzaicināja kļūt par organizācijas prezidentu un vadītāju.

Koulmena pieeja bija atšķirīga no tās, kādu izmantoja iepriekšējais vadītājs Gastons Keipertons, bijušais Rietumvirdžīnijas gubernators, cilvēks no tautas. “Koulmens domāja, ka viņš bija gudrākais telpā,” saka viens no valdes locekļiem, kurš aizgāja gadu pēc Koulmena stāšanās amatā. “Viņš knapi pacieta citus cilvēkus.”

Koulmens sāka uzbrukumu ACT, kas pārņēma Koledžu valdes tirgus daļu, tostarp pateicoties šokējošu līgumu noslēgšanai 14 štatos, kas paredzēja tieši pēc šiem testiem vērtēt visus valsts vidusskolu studentus. ACT reklamējās kā dubulteksāmens – koledžas iestājeksāmens un federālais pārbaudījums, kas ietvēra vidusskolēnu standarta lasītprasmes un matemātikas zināšanu novērtējumu.

Ja Koulmens vēlējās cīnīties par valsts pasūtījumiem, bija nepieciešams veikt lielas pārmaiņas. Viņa plāns bija pārveidot SAT, lai tas vairāk atbilstu skolas programmai nekā ACT (vairs nekādu prasību apgūt un atcerēties SAT raksturīgo glosāriju, piemēram, impecunious (trūcīgs) vai noisome (skaļš). 2013. gadā viņš pieņēma darbā Sindiju Šmeiseri, kura aizgāja no ACT pēc tam, kad gandrīs 38 gadus bija vadījusi tās izglītības departamentu. Koulmens izveidoja viņai biroju Aiovas piepilsētā un sāka medīt ACT darbiniekus. Koledžu valdē Aiovā štats pieauga līdz 20 cilvēkiem.

Tad Koulmens ieviesa stratēģijas, kuras bija gluži kā no partizānmārketinga darba burtnīcām. Lai apklusinātu kritiku par testu neobjektivitāti un labvēlību pret turīgiem skolēniem, Koledžu valde sāka sadarbību ar populāru Silīcija ielejas bezpeļņas organizāciju izglītības jomā Khan Academy, kas izveidoja bezmaksas SAT sagatavošanās kursus internetā. “Mēs Koledžu valdē domājam, ka novērtējums bez iespējas ir miris,” 2016. gada martā Texas Tribune teica Koulmens.

Jaunais SAT atgriezās pie 1600 punktu vērtējuma skalas no 2400 punktu skalas, pēc kuras organizācija strādāja no 2005. līdz 2016. gadam. Koledžu valde padarīja jaunos punktus vērtīgākus, lai izmantotu iespēju, kuru savulaik izmantoja ACT, padarot to vienlaikus par iestājeksāmenu un valsts eksāmenu. Tieši tāpat SAT augstāko atzīmju ieguvēji atklāja, ka tests tiek pieņemts koledžās austrumos. To var saukt par atjautīgu iepakošanu – jaunais 1300 punktu SAT tests tika uzskatīts par ekvivalentu iepriekšējās versijas (ar vairāk punktiem) 1230 punktu matemātikas un kritiskās lasīšanas sadaļai. Galu galā kurš 17 gadus vecs jaunietis atteiktos no 70 papildu punktiem vērtējumu tabulā pat tad, ja tas ir bezjēdzīgi no spēju novērtēšanas viedokļa?

Koulmena pēdējais trieciens ACT bija lielas atlaides valsts mēroga līgumiem. Viņa darbinieki pārvilināja ACT klientus, samazinot cenu. Piemēram, 2015. gadā Koledžu valde ieguva trīs gadu līgumu ar Mičiganas štatu, kura summa bija par 15,4 miljoniem dolāru mazāka nekā ACT piedāvājums.

Līdz 2018. gadam Koledžu valdes jaunais SAT eksāmens uzvarēja desmit štatu iepirkumos, ieskaitot trīs tādus štatus, kuros iepriekš strādāja ACT. Pateicoties Koulmenam un viņa jaunajam SAT pārbaudījumam, Koledžu valde atkal ir kļuvusi par tirgus līderi.

Kamēr SAT nostiprinās kā zīmols, minimāli pelnošā Koledžu valde reklamē savu produktu vidusskolēniem un viņu vecākiem. Viena eksāmena izstrāde maksā gandrīz divus miljonus dolāru, apgalvo bijušie darbinieki. Lai novērstu krāpšanos, katrai no kopumā 12 sesijām ASV un pasaulē jāizveido pilnīgi jauns tests. 154 jautājumu gara eksāmena izstrāde ietver cītīgu darbu divu gadu garumā. Novērtēšanas ekspertu un izstrādātāju darbs ir sarakstīt jautājumus, kurus vēlāk pārbauda ārēja komiteja. Daudzos eksāmenos ir paredzēta 20 minūšu gara sadaļa ar jautājumiem, uz kuriem atbildes netiek ieskaitītas studenta rezultātā, bet tās tiek izmantotas, lai novērtētu jautājumus nākotnes eksāmeniem.

Bijušie organizācijas darbinieki argumentē, ka Koledžu valde labākajā gadījumā ar katru SAT testu spēj atgūt izstrādes izmaksas (maksa 52 vai 68 dolāri; studentiem ar zemiem ienākumiem tiek piedāvāti arī atbrīvojumi no maksas). Bet SAT ir kritiski svarīgs produkts Koledžu valdes mārketinga stratēģijai, kas sākas jau ar PSAT testu.

Kopš 1959. gada Koledžu valde ir piedāvājusi PSAT – 17 dolāru vērtu divu stundu un 45 minūšu mini SAT eksāmenu, ko pilda 10. un 11. klašu skolēni. Labāko testu rezultātu uzrādītāji kvalificējas 2500 dolāru nacionālajai stipendijai, ko ik gadu piešķir astoņiem tūkstošiem studentu.

PSAT lielākajai daļai vidusskolēnu ģimeņu ir bez maksas, jo Koledžu valde sadarbojas ar štatu, apgabalu valdībām un pat atsevišķām skolām, kuras apmaksā testus. Tikai par vienu ceturtdaļu no 3,9 miljoniem PSAT testu, kas tika kārtoti pagājušajā gadā, pilnībā maksāja studentu ģimenes, stāsta bijušais Koledžu valdes darbinieks. PSAT ir lielisks treniņš pirms īstā SAT testa, un galvenais ir tas, ka tādējādi Koledžu valde iegūst studentu datus, kas tiek reģistrēti potenciālo klientu datubāzē. Koulmena vadībā Koledžu valde ieviesa jaunu 13 dolāru vērto PSAT 8/9 – testu, kas tiek kārtots jau devītajā klasē. Ziņojumi par rezultātiem bieži vien norāda uz to, kādus priekšmetus studentiem vajadzētu apgūt vidusskolā, kā arī iepazīstina ar nākamo Koledžu valdes produktu.

Koledžu valdes studentu datubāze, ko uztur Koledžu karjeras iespēju un uzņemšanas departaments, ir zelta vērta. 2018. gadā departamenta ieņēmumi sasniedza 100 miljonus dolāru ar 41 % bruto peļņu.

Uztraukuma pārņemti studenti sēžas solos, lai rakstītu eksāmenus, tikmēr prokūristi sāk lasīt norādes, informējot – ja studenti sniegs savus personu datus, viņi saņems vērtīgu informāciju par stipendijām un koledžu piedāvājumu. Lielākā daļu pierakstās, un 47 % datu par katru testa rakstītāju, ieskaitot rasi, reliģiju, dzimumu un vecāku izglītības informāciju, Koledžu valde iznomā koledžām un citām trešajām pusēm. Šāda prakse aizsāk reklāmas sūtījumu un brošūru birumu, ar kuru turpmākajos gados jātiek galā studentu ģimenēm. (Pagājušā gada beigās Ilinoisas federālajā tiesā pret Koledžu valdi tika iesniegta kolektīvā prasība par štata bērnu personas datu drošības tiesību aktu pārkāpumu un maldinošu praksi bagātināšanās nolūkā. Koledžu valde atgādina, ka pirms vairākiem gadiem līdzīga prasība jau tika noraidīta.)

PSAT un SAT eksāmeni ir kā klientu piesaistītāji, jo tie novirza studentus uz iespējām, kurās Koledžu valde var gūt ieņēmumus. “Domājiet par to kā par Spirit Airlines,” stāsta kāds no bijušajiem Koledžu valdes menedžeriem, kurš strādāja šajā organizācijā vairāk nekā desmit gadu. “Biļetes cena ir lēta, bet viņi pelna ar papildu pakalpojumiem.” Koledžu valde piedāvā arī iespēju bez maksas nosūtīt studentu testa rezultātus četrām augstākās izglītības iestādēm desmit dienu laikā pēc eksāmena rakstīšanas, bet par sūtīšanu vairākām skolām jāpiemaksā 12 dolāri. Vēl 31 dolāru maksā ātrāka rezultātu apstrāde un sūtīšana. Pateicoties elektroniskajām platformām, kā Common Application, daudzi studenti savus rezultātus varēs nosūtīt desmit vai vairākām augstākās izglītības iestādēm. Ja eksāmena rakstītāji vēlas redzēt, uz kuriem jautājumiem viņi atbildējuši nepareizi, jāmaksā 18 dolāru. Testa datuma maiņa, ko izmanto pietiekami daudz aizņemtu vidusskolēnu, maksā 30 dolāru. Šīs maksas veidoja ievērojamu daļu no 406 miljonu dolāru ieņēmumiem 2018. gadā. To iekasēja tieši Koledžu valdes novērtēšanas departaments, kuros arī ietvertas SAT un PSAT pārbaudījumu programmas.

Tomēr lielākais bezpeļņas organizācijas ieņēmumu avots bija tieši Advanced Placement programma. Par to atbild departaments, kurš 2018. gadā nodrošināja 483 miljonu dolāru ieņēmumus. Koledžu valde gūst labumu no apjoma radītiem ietaupījumiem populārākajos priekšmetos, ieskaitot vēsturi, angļu valodu un eseju AP pārbaudījuma ietvaros. AP departamenta bruto peļņa kopumā ir 29 %, bet dažiem testiem tā pārsniedz 50 %, zina teikt vairāki bijušie darbinieki.

AP programma kopš 1955. gada, kad to pārņēma Koledžu valde, ir attīstījusies ģeometriskā progresijā. Organizācijai faktiski nav konkurentu un ir tikai daži kritiķi. Tās ekspansija ir meistarīga produktu mārketinga paraugstunda. Ford Foundation sākotnēji atbalstītā ideja bija izaicināt studentus ar augstiem akadēmiskajiem sasniegumiem. “Tā jau no pašiem pirmsākumiem ir elitāra programma,” stāsta Kristīna Klopfenšteina, ekonomiste, kura 12 gadus ir pētījusi šo programmu.

Lielu popularitātes uzplūdumu programmai nodrošināja 1988. gada filma Stand and Deliver. Tās pamatā ir patiess stāsts par AP programmas diferenciāļu un integrāļu pasniedzēju no Losandželosas Džeimiju Eskalanti, kura studenti ar latīņamerikāņu izcelsmi no ģimenēm ar zemiem ieņēmumiem visi nokārtoja eksāmenus. Koledžu valde to izmantoja savā labā, pārdodot savus AP programmas kursus visiem, neņemot vērā, ka vairumā nepietiekami finansētu valsts skolu būtu nepieciešama papildu palīdzība, lai skolēni šos eksāmenus varētu veiksmīgi nokārtot. “Viņi centās padarīt AP par to, kas tā nebija,” secina Klopfenšteina.

Gadiem ilgi pastāvēja tikai 11 AP kursi, kas tika piedāvāti pamata priekšmetos, piemēram, ķīmijā, fizikā un vēsturē. To saturs atbilda koledžu līmenim, un, sasniedzot augstus rezultātus, bija iespējams iegūt kredītpunktus vai vietu koledžā. Kā paplašināt tirgu, ja pieprasījums pēc produkta ir tik augsts? Nodrošiniet klientiem dažādību! Tieši tāpat kā General Motors piedāvā 20 dažādu SUV modeļu, šodien piedāvājumā ir gandrīz 40 AP eksāmenu ar dažādu tematiku – no mākslas vēstures un ģeogrāfijas līdz psiholoģijai un gleznošanai. Pieprasījums pēc AP datorzinātņu eksāmena, piemēram, bija tik augsts, ka 2017. gadā Koledžu valde nāca klajā ar vienkāršāku eksāmena variāciju ar nosaukumu Datorzinātņu pamati, kas ir viens no visstraujāk augošajiem produktiem. Pagājušajā gadā AP eksāmena pamata versiju izvēlējās 96 000 studentu, salīdzinot ar 70 000 datorzinātņu A līmeņa eksāmenu, kurā netrūkst Java programmēšanas elementu. Pēc Koledžu valdes datiem, no 2005. līdz 2008. gadam kopumā 496 000 studentu ir kārtojuši trīs vai vairāk AP pamata līmeņa eksāmenus. Desmit gadus vēlāk šis skaitlis ir vairāk nekā dubultojies, sasniedzot 1,1 miljonu.

Līdzīgi SAT arī AP programmā ir daudz iespēju iztērēt naudu. Katrs AP eksāmens maksā 95 dolārus. Tiek ieturēta arī 40 dolāru nokavējuma maksa, ja students nepaspēj reģistrēties novembrī. Ja students reģistrējas, samaksā, bet atceļ dalību, atpakaļ iespējams saņemt tikai 45 dolārus. Lai nosūtītu rezultātus vairāk nekā vienai skolai vai lai iesniegtu rezultātus vēlāk, Koledžu valde ietur 15 dolārus par katru ziņojumu.

Un, tieši tāpat kā SAT, melnādainie studenti arī AP iegūst sliktākus rezultātus. Pēc pašas Koledžu valdes skaitļiem, 2019. gadā 68 % melnādaino un 56 % latīņamerikāņu studentu, kuri kārtoja AP pārbaudījumu, neieguva nepieciešamo punktu skaitu veiksmīgai nokārtošanai (3 vai vairāk) pēc eksāmena piecu ballu skalas. Visu studentu neveiksmīgas nokārtošanas rādītājs ir 41 procents.

Neraugoties uz drūmo statistiku, Koledžu valde ir spējusi panākt štatu labvēlību ienesīgajai AP programmai, reklamējot to kā veidu, kā uzlabot Amerikas skolu programmu un īstenot Koledžu valdes misiju savienot studentus un augstskolas. Augstskolu AP programma ir svarīgs šķietamās kvalitātes indikators. AP kursu skaits studentu pieteikumos augstskolās ir viens no vērtīgākajiem rādītājiem koledžu uzņemšanas komisijām. Daudzos štatos eksāmeni tagad tiek subsidēti, un tiek pieprasīta AP sagatavošanās un rezultātu iekļaušana skolas un reģiona izglītības kvalitātes novērtēšanā. Pagājušajā gadā gandrīz 23 000 vidusskolu tika kārtoti vairāk nekā pieci miljoni AP eksāmenu.

Satraucošākais Koledžu valdes likstās šobrīd ir tas, ka tās vadībai vēl ir jāizdomā adekvāts plāns, kā droši un efektīvi organizēt eksāmenus pandēmijas laikā. Vēl pavasarī tā spēja piedāvāt virtuālus AP pārbaudījumus, tomēr tehniskās problēmas lika klientiem vērsties tiesā ar kolektīvu federālo prasību 500 miljonu dolāru vērtībā. Pēc prasītāju puses apgalvojumiem, mājaslapa nav pieņēmusi tūkstošiem studentu atbildes uz testa jautājumiem. Koledžu valde sauc šo prāvu par PR gājienu un apgalvo, ka tai trūkst “faktiskā un juridiskā pamatojuma”.

Bezpeļņas organizācijai ir pietiekami finansiālie resursi, lai cīnotos ar problēmām. Tās jaunākajā publicētajā bilancē uzrādīts, ka organizācija darbojas ar vairāk nekā 300 miljonu dolāru uzkrājumu un 850 miljonu dolāru investīciju apjomu. Organizācijai netrūkst arī intelektuālās kapacitātes – tajā strādā daudz dāsni apmaksātu un akadēmiski spēcīgu vadītāju. Tikai viens no pieminētajiem 18 augstākajiem vadītājiem 2018. gadā nopelnīja nedaudz mazāk kā 300 000 dolāru, savukārt vienpadsmit no viņiem, ieskaitot par “dalību, pārvaldību un globālo augstāko izglītību” atbildīgo, saņēma vairāk nekā 500 000 dolāru.

Koledžu valdes absurdais SAT pārbaudījumu programmas vadības stils pandēmijas laikā, iespējams, būs atstājis ilgtermiņa sekas. Kā piemēru bijušie Koledžu valdes vadītāji un pietuvināti novērotāji min SAT priekšmetu testu norietu. Šie viena atsevišķa priekšmeta SAT testi, piemēram, ķīmijā vai matemātikā, bija kā otrā iespēja, kas sekoja AP pārbaudījuma veiksmes stāstam, bet tie tika nāvējoši ievainoti 2012. gadā, kad Kalifornijas Universitāšu sistēma pārtrauca pieprasīt vidusskolēniem to rezultātus. Simtiem citu koledžu sekoja Kalifornijas piemēram. Koledžu valdes dati norāda uz to, ka priekšmetu pārbaudījumu skaits 2017. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, ir sarucis par 300 tūkstošiem.

Daudzi uzskata, ka Kalifornijā notiekošais ir SAT pārbaudījumu ēras beigu sākums. “Kalifornijas Universitāšu sistēmas lēmums bija graujošs,” saka Anhels B. Perezs, jaunais Nacionālās koledžu uzņemšanas asociācijas vadītājs, kura organizācijā darbojas 14 000 biedru. “Tas ir tikai laika jautājums, līdz citu štatu publisko augstākās izglītības iestāžu sistēmas sekos šim piemēram.” Perezs iepriekš strādāja par Trinitijas koledžas uzņemšanas nodaļas vadītāju. Privātā humanitāro zinātņu skola, kas atrodas Hārtfordā Konektikutā, pārstāja pieprasīt Koledžu valdes eksāmenus 2015. gadā. Viņš paredzēja, ka būs skolas, kuras mainīs savu politiku un kurās testi pandēmijas laikā nebūs obligāti. “Iemācīsies, kā veikt studentu atlasi un uzņemšanu bez pārbaudījumiem.”

Pat vairākām Efeju līgas skolām SAT ir kļuvis nevēlams. Eksāmena protokoli tika izmantoti par pamatu tiesvedībā pret Hārvardu par vienlīdzības politikas pārkāpumiem attiecībā pret aziātu izcelsmes amerikāņiem, savukārt pret Jeilu par diskrimināciju prasību ceļ pati Tieslietu ministrija. “Skolas slēpj pierādījumus, cik vien spēj,” atklāj Entonijs Karneveils.

Taču tie, kurus uztrauc rasu diskriminācija, argumentē, ka pierādījumu SAT testu nelabvēlībai tieši pret ne baltās rases studentiem ir pārpārēm. Pašas Koledžu valdes 2019. gada dati liecina, ka tās bezmaksas sagatavošanās kursi Hāna akadēmijā praktiski neietekmē rezultātus. Melnādaino studentu vidējais SAT rādītājs ir 933 punkti, baltādainajiem studentiem – 1114 punktu.

Ironiski, bet, ja SAT izdzīvos pandēmijā, par to, visticamāk, būs daļēji jāpateicas tieši to pušu neelastīgajam pieprasījumam, par kuru tā cīnījās organizācija, bet kuras tagad ir visvairāk apbēdinātas par organizācijas nespēju sakārtot savu darbību. Kāds no vecākiem no Ņūdžersijas, kurš vēlējās, lai viņa dēlu pieņem Efeju līgas universitātē, un kurš pavadīja pusstundu sarunā ar Koledžu valdes atbalsta dienestu, sacīja: “Es ticu, ka standartizēti testi ir vērtīgi, bet domāju, ka Koledžu valdei ir problēmas ar vadību.”

Ir arī tādas publiskās koledžas, kam ir ierobežoti resursi, piemēram, Kanzasas Universitāte vai Floridas Starptautiskā universitāte. Tās nevar atļauties ieviest visaptverošu pieteikumu procesu un ir paļāvušās uz standartizētiem testiem pieteikumu novērtēšanā. Ir vēl tūkstošiem citu skolu, kas izmantojušas SAT ar nolūku aprēķināt atlaižu piemērošanu, ko tās piedāvā par “labiem sasniegumiem”.

Nav nekāds noslēpums, ka Deivids Koulmens labi zina – par spīti uz daudzām problēmām, SAT ir kritiski svarīgs rīks bagātajiem cilvēkiem, jo tas ir kā siets daudzām koledžām, kas nākotnē nodrošinās tām panākumus.

SAT izmantgojums ir plašāks par uzņemšanu koledžās un novērtējumu, kaut arī sākotnēji tas tā nebija paredzēts. Piemēram, konsultāciju uzņēmums McKinsey saviem kandidātiem uz vakancēm lūdz iesniegt SAT atzīmes. Dažādās apkaimēs SAT rezultāti ietekmē pat nekustamā īpašuma cenas. Standard & Poor’s ņem vērā SAT rezultātus, novērtējot koledžu un universitāšu obligācijas.

Laikā, kad pandēmija draud pārtapt par Amerikas koledžu armagedonu, pastāv iespēja, ka skolas atteiksies no ierastās novērtējumu prakses, kas iepriekš ļāva nodrošināt labākas iestāšanās iespējas studentiem no bagātām ģimenēm. Kamēr Koledžu valde cīnās ar eksāmenu organizācijas haosu pandēmijas laikā, nav atlaists neviens no tās 1800 darbiniekiem. Savukārt konkurenti no ACT gan ir paziņojuši par štatu samazināšanu, kā arī piedzīvoja pēkšņu un skandalozu organizācijas vadītāja aiziešanu no amata. Koledžu valdei, iespējams, būs nepieciešams jauns līderis, lai tā varētu pāriet nākamajā posmā. Viens ir skaidrs – organizācija no tehnoloģiskā viedokļa ir ļoti novecojusi, atklāj bijušie organizācijas darbinieki.

Pagājušā gada maijā Deivids Koulmens sarakstīja rakstu Koledža ir daudz kas vairāk par iestāšanos tajā. Stāsta apakšvirsrakstu, iespējams, rakstīja kāds no Koledžu valdes kritiķiem: Pieteikšanās skolās ir kļuvusi par nebeidzamu uzdevumu pašu par sevi – studentiem nemāca neko no tā, kas tiešām ir svarīgs augstākajā izglītībā.

Tas būtu kā ļaunprātīgs dedzinātājs, kurš sūdzētos par nespēju kontrolēt uguni. Koulmens pats raksta: “Zems novērtējums testā nenozīmē, ka skolēnam nav izredžu iestāties augstskolā.”