USD 0.89 btc 56328.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
magazine.forbes.izsutne

subscribe.info

USD 0.89 btc 56328.00
ForbesLife 27. Septembris 2021

Nākotnes kapitālisti

Katrīna Iļjinska

Forbes Staff

Pirms 75 gadiem dibinātais kolhozs Nākotne ātri vien kļuva par kolhozu-miljonāru. Trīsdesmit gadu laikā tas apsaimniekoja 8000 hektāru, no kuriem 6700 hektāru bija lauksaimniecības zeme.

Nākotnei bija arī moderna cūku ferma, kažokzvēru audzētava, agaragara ražotne un pirmais aeroklubs Padomju Savienības kolhozos. Tad viss sabruka. Tagad, šķiet, vēsture atkārtojas. Par laimi, šeit gan vairs nav kolhoza un miljonāri dzīvo paši savā nodabā, tomēr reģiona saimniecība ir līdzīga – gaļas pārstrāde, lauksaimniecība un helikopteru bāze.

Četri autobusi katru darba dienas rītu no Jelgavas, Dobeles, Saldus, Bauskas un Tukuma piestāj pie lielākā Nākotnes uzņēmuma – Gaļas pārstrādes uzņēmuma Nākotne. Ja tas nodarbinātu tikai vietējos, tā būtu gandrīz puse no visiem ciemata iedzīvotājiem. Tas, protams, nav iespējams. Konkurenci, cīņu par strādniekiem pastiprina netālu esošā Dobele – viena no rūpnieciskākajām Latvijas pilsētām.

2000. gadā no toreizējās Unibankas bankrotējušu uzņēmumu iegādājās uzņēmējs Aleksis Jankūns ar sievu Guntu; viņi gan līdz tam, gan vēl joprojām strādā arī mazumtirdzniecības lauciņā. Ģimenes biznesā iesaistījās arī meita Agnese, sākot savu karjeru kā pārdošanas vadītāja, bet nu vada visu uzņēmumu, lai arī no sarunā noprotams, ka viņas stiprā puse ir tieši komercjautājumi. “Vecāki nopirka ražotni, jo saskatīja tukšu tirgus nišu – mājas kūpinājumus. It kā jau tirgū bija kūpināti cīsiņi, sardeles, bet kūpinātas gaļas niša tomēr bija tukša,” stāsta Agnese.

Sortiments attīstījās pakāpeniski – tāpat kā ražotnes ēka, kas būvēta no moduļiem; paplašinoties tos var piebūvēt klāt. Patlaban GPU Nākotne (gadā apgroza vairāk nekā 20 miljonus eiro) sortimentā ir ap 200 preču vienību, pārsvarā no cūkgaļas. Dzīvās cūkas tiek iepirktas no saimniecībām un kautas turpat uzņēmuma telpās; Nākotne ir viens no retajiem uzņēmumiem Zemgalē, kuram ir arī sava kautuve. “Kautuve un pilna cikla pārstrādes process ļauj pilnībā kontrolēt gaļas kvalitāti,” norāda Agnese, piebilstot, ka gala produkta kvalitāti nosaka gaļas saturs produktā, sastāvdaļu daudzums, un, protams, garša, kas gan ir subjektīvs rādītājs. Uzņēmums lepojas, ka, paplašinot sortimentu, izdodas būt pirmajiem un pat novatoriem, cik nu tāds apzīmējums iederas gaļas pārstrādes biznesā. Agnese stāsta: “Piemēram, vēl 2011. gadā pirmie ieviesām sēriju Tīģerītis – bērnu auditorijai. Sastāvā ir mazāk sāls, vairāk gaļas, arī dizains tam laikam mums bija bērniem piemērots. Prece kopumā bija perfekti nofokusēta bērnu mērķauditorijai – līdz pat gaļas stendu dizainam.”

 GPU Nākotne gadā realizē ap 7000 tonnu gaļas produkcijas, no tā 30 % ir svaigā gaļa HoReCa segmentam (restorāniem un skolām), 70 % – kulinārija un kūpinājumi. Uzņēmums eksportē 13 % saražotā un šogad ieguva FFSC kvalitātes sertifikātu.

GPU Nākotne vadītājai Agnesei Jankūnai- Princei komercjautājumi padodas - pēdējo desmit gadu laikā uzņēmums ik gadu strādā ar vairāku simtu tūkstošu peļņu.

Par galveno biznesa risku nozarē uzskatāmas gaļas cenu svārstības biržā. Cena mainās bieži – atšķirībā no iespējām mainīt gala produkcijas cenu. “Cenu svārstības ietekmē pasaules notikumi gaļas tirgū, piemēram, Ķīnas līgumi ar Eiropas ražotājiem. Ja Ķīna noslēdz līgumu ar Vāciju, ļoti liels daudzums gaļas tiek izvests no Eiropas. Iepirkumu cenas biržā mainās katru nedēļu, bet, lai nomainītu cenas plauktos, vajag vismaz trīs mēnešus. Piemēram, pašlaik jau esam nodevuši akciju plānus uz rudeni, gada beigām, un neko nevaram mainīt, veikalu ķēdes ar tām cenām rēķinās,” skaidro Agnese Jankūna. Viņa uzsver, ka akcijas ir ļoti būtisks faktors. Cilvēki gan var stāstīt, ka izvēlas dārgāku, bet labāku pārtiku, taču skaitļi liecina, ka patiesībā viņi tomēr balso ar saviem maciņiem un izvēlas preces, kurām tobrīd ir zemāka cena.

Lursoft dati liecina, ka Agnese ar komercjautājumiem tiek galā ļoti labi. Uzņēmums pēdējo desmit gadu laikā nav strādājis ar zaudējumiem, bet peļņa ik gadu mērāma simtos tūkstošu eiro. Un GPU Nākotne jau atkal domā par inovācijām – šoreiz gan tās ir nodalītas no pašas rūpnīcas. Uzņēmuma tehnologi gandrīz gadu strādājuši pie ideālās receptes, lai pagatavotu veģetāro gaļu no zirņu proteīna. “Tā ir tehnologu augstākā pilotāža – uztaisīt produktu, kas izskatās kā gaļa, satur vielas kā gaļa, garšo kā gaļa, bet nav gaļa,” saka Agnese. Jaunā produktu līnija Mear Future, kuru, protams, ražo atsevišķās telpās, jau ir pieejama Latvijas veikalos un izmantota populārajos veģetārajos burgeros gan Circle K, gan Viršos.

Iebraucot Nākotnē, mūsu auto tiek pakļauts vērojošiem, nedaudz tā kā nosodošiem skatieniem. Šaurajās ciemata ieliņās visi cits citu pazīst, tāpēc mēs jūtamies kā tādi svešinieki, kas teju vai nelikumīgi iebraukuši kādā lauku viensētā. Ļoti viegli šādos apstākļos iedomāties to rosīgo brūveri, par kuru 1958. gada 4. janvārī rakstīja laikraksts Balvu Taisnība: “Kolhozā Nākotne dzīvo kolhozniece Marija Kalnēja. Priecīgi rit viņas dzīve, jo pašdarinātā brūvēšana un pārdošana dod labus ienākumus. Šajā darbā tiek iesaistīti arī viņas bērni. Tas nekas, ka viņiem tādēļ jākavē skola, ka viņi nevar kārtīgi mācīties. Līdzko uzzina par sarīkojumu, kas notiks Daugasnos ciema padomes kluba telpās, Kalnēja sāk steidzīgi posties.” Nav izslēgts, ka kādu brūveri Nākotnē var atrast joprojām, lai arī vizuāli viss liecina par labklājību – te sabūvētas pieklājīgas privātmājas, ir sakārtoti ceļi.

Nākotne – pirmais kolhozs Padomju Savienībā un kolhozs-miljonārs – kādreiz piedzīvoja tam laikam zelta laikus. Šodien Nākotnē dzīvo tikai nedaudz vairāk par 500 iedzīvotāju un reģistrēti 68 aktīvi uzņēmumi, no tiem desmit ir vecāki par 25 gadiem, tātad vai privatizēti, saglabājušies no padomju laikiem, vai arī nodibināti uzreiz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tiesa, 25 gadu vecums nav nekāds rādītājs. Pēdējos gados nākuši klāt vairāki ievērojami uzņēmumi, tostarp tādi, kuru īpašnieki varētu ne tikai uzbūvēt no jauna savas biznesa impērijas, bet arī pacelt visu ciematu, iezīmējot Nākotnes atdzimšanu jaunā mērogā.

Pagaidām gan nopietna biznesa Nākotnē ir maz – tikai septiņiem šeit reģistrētiem uzņēmumiem gada apgrozījums ir virs 200 tūkstošiem eiro. Piemēram, 1993. gadā dibinātā būvfirma Vītols apgroza 1,7 miljonus eiro, Vācijas uzņēmējam piederošs lauksaimniecības uzņēmums Daile Agro – 3,2 miljonus eiro un pelna teju miljonu gadā. Savukārt lielākais Nākotnes uzņēmums ir GPU Nākotne, kas nodarbina 240 cilvēku un apgroza vairāk nekā 20 miljonus, nopelnot 836 tūkstošus eiro gadā. Savukārt Dandzbergu ģimene, lai arī ar labiem finanšu rezultātiem vēl nevar lepoties, tomēr ar lielu apņēmību sākusi attīstīt Industriālo parku Nākotne.

Kārlis Dandzbergs vada visu saimniecību, kā arī labprāt uzņemas gida lomu.

Nākotnes stāsts sākās 1946. gadā, kad Jelgavas apriņķa Šķibes pagasta zemnieki nodibināja pirmo pēckara kolektīvo saimniecību Nākotne. Tolaik kolhoza bagātība nebija liela – deviņi zirgi, 15 govis, daži arkli un ecēšas, 135 hektāri zemes. Pirmajā gadā kolhoza ienākumi bija 28 tūkstoši rubļu. Togad izkūla 164 tonnas graudu, novāca 112 termu cukurbiešu, saražoja 50 tonnu piena un 13 tonnu gaļas. Kolhozs Nākotne ātri vien uzrādīja izcilus rezultātus – tolaik kolhoznieki par katru darba dienu saņēma 7 kg graudu, 5 kg kartupeļu, 6 kg siena, puskilogramu ābolu, kilogramu cukura un desmit rubļu naudā. Astoņu gadu laikā Nākotnē attīstījās gan lopkopība, gan piensaimniecība un graudkopība, gan jauni rūpali, piemēram, trušu audzēšana.

Par kolhoza vadītāju kļuva Artūrs Čikste, kurš uzskatīja, ka kolhoza darbam jābūt daudzpusīgam, tāpēc līdz 1969. gadam, kad Nākotne kļuva par kolhozu-miljonāru, šeit jau bija attīstījušies ne tikai tradicionālie lauksaimniecības virzieni, bet arī, piemēram, agaragara ražošana, ūdeļu audzēšana. Te bija arī pirmais kolhoza aeroklubs visā Padomju Savienībā. Interesanti, ka pavisam nesen, 2017. gadā, Nākotnē pat tika nodibināta nevalstiska organizācija Biedrība tautsaimnieka Artūra Čikstes piemiņai. Tiesa, pēc diviem gadiem tā likvidēta.

Ziedu laikus kolhozs Nākotne piedzīvoja septiņdesmitajos gados. 1976. gadā tā ienākumi trīskāršojās, bet tīrā peļņa bija 2,7 miljoni rubļu. Tad Nākotnei tika pievienoti vājāki kolhozi Zemgale un Sarkanais Stars. Šīs saimniecības kopējā platība bija nepilni 8000 hektāru, no kuriem 6700 hektāru bija lauksaimniecības zeme. Šajā posmā kolhozā sāka attīstīties arī cūkkopība – Nākotnes mehanizētajā cūku fermā tobrīd bija 12 tūkstoši rukšu.

Kolhozam piederošais lidlauks durvis vēra 1976. gada augustā. 87 hektārus plašajā teritorijā bija lidmašīnu angārs, izpletņlēkšanas tornis, 500 metru garš skrejceļš.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad kolhozu sistēma sabruka, zemnieki turpināja nodarboties ar ko nu kurš, taču tagad šķiet, ka Nākotnei atkal ir nākotne.

Gintu Dandzbergu Latvijas uzņēmējdarbībā pazīst jau sen. Savulaik viņš kopā ar brāļiem izveidoja lielāko apdrošināšanas kompāniju BTA, kuru vēlāk pārdeva Austrijas kompānijai Vienna Insurance Group, bet iegūto naudu lika lietā, nopērkot sev helikopteru un ieguldot miljonus Bruknas muižas zēnu skolā. Industriālais parks Nākotne ir jaunākais no Dandzbergu ģimenes ieguldījumiem. Vairāk nekā 56 hektāru plašo teritoriju par biznesu pagaidām vēl nosaukt grūti, taču potenciāls ir.

Industriālā parka Nākotne sākums meklējams 2019. gadā, kad teritorijā, kas atrodas blakus kādreizējai Artūra Čikstes ūdeļu ģērētavai, ienāca jaunie saimnieki. Šeit jau agrāk atradās uzņēmums Baltijas helikopters, kas piederēja Aldim Paugam. Pēc tam, kad tā saimnieks 2017. gadā ar savu helikopteru nogāzās un ilgu laiku gulēja komā, īpašums nonāca bankas izsolē. To iegādājās Dandzbergs un īpašumu atjaunoja. Kolhoza laikā helikoptera angārā bija siena šķūnis, bet tagad uz šejieni lido helikopteri no visas Baltijas – līdz 600 kilometru rādiusam. Blakus ir vēl divi angāri – bijušās buļļu fermas, bet tagad sulu ražotne Dabas Dots un MILZU pārslas, kas uz šejieni pārcēlās pavisam nesen.

Šķiet, biznesa sadaļa ar to arī beidzas. Vēl ir iznomātas telpas vietējiem nišas produktu ražotājiem, kas potenciāli var tikt paplašinātas. Toties Industriālais parks Nākotne pilda arī atpūtas parka funkcijas – te ir milzīga senlietu krātuve-muzejs, kādu tuvākajā apkārtnē sameklēt ir grūti, kā arī ābeļparks. Lēnām top arī citas izklaides – būs gan kafejnīca, gan eksotiskas naktsmītnes. Lai gan kompleksa pilnveidošanai būs nepieciešams laiks, apmeklēt to ir vērts jau tagad. 

Nākotnes parkā skatāma viena no iespaidīgākajām senlietu kolekcijām - gan bērnu svari no padomju laikiem, gan vēl senāki eksponāti.

...

Next page

magazine.forbes.izsutne