Kāpēc vīns maksā tik, cik tas maksā?
Cik maksā pērles un dimanti,
Cik maksā klostera vīns,
Cik maksā bultas un vairogi
Tavā superveikalā? *
Ainara Mielava suģestējošā dziesma manā iztēlē uzbur Čārlija Čaplina melnbalto kino un stāstiņus par 19. gadsimta Ņujorkas sabiedrības pārticības kontrastiem un to absolūto ne-ietekmi uz cilvēka garīgo pasauli, ko savulaik aprakstīja ģeniālais Viljams Sidnijs Porters, pazīstams ar pseidonīmu O. Henrijs. Bet pievērsīsimies praktiskām lietām, proti, kā veidojas vīna cena pārtikas lielveikalā
Mūsu sabiedrība nav vienīgā, kas aktīvi apspriež preču reālās izmaksas kontekstā ar pārdošanas cenām. Pat pārticīgajā Lielbritānijā vīna patērētāji nesaprot, kāpēc atvaļinājuma laikā kādas Vidusjūras valsts veikaliņā pirktais vīns par trīs eiro pudelē Čelsijas lielveikalā maksā vismaz septiņas vai pat vairāk sterliņu mārciņas. Pirmā cilvēciskā reakcija – “Mūs aplaupa!” – mazliet noplok, uzzinot, kā veidojas produkta patiesās izmaksas.
Ietekmīgais Apvienotās Karalistes vīna distribūcijas flagmanis ar 40 gadu stāžu Bibendum Wines Pavasarī publicēja pētījumu, kurā atklāja vīna pudeles izmaksu sadalījumu. To apskatot, britu vīna mīļotājs uzzina, ka no parastas vīna pudeles par lielveikala cenu 7,50 britu mārciņas aptuvenā peļņa importētājam, izplatītājam un mazumtirgotājam kopā ir 1,6 mārciņas jeb mazliet vairāk par vienu piekto daļu. Savukārt vīna vērtība ir aptuveni 1,4 mārciņas jeb mazliet mazāk par vienu piektdaļu no plaukta cenas. Kur tad paliek trīs piektdaļas no veikalā samaksātā?
Atbilde slēpjas fiksētajās izmaksās, ar kurām jārēķinās ikvienam vīna izplatītājam. Lielbritānijā par 7,5 mārciņu vīna pudeli jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis 1,75 mārciņas un akcīzes nodoklis, kas no 1. augusta pieaudzis līdz 2,67 mārciņām par pudeli, tātad vairāk nekā puse no produkta vērtības.
Savukārt mainīgās izmaksas ir loģistika jeb vīna pudeles ceļa izdevumi, kas gulstas uz vīna ražotāja pleciem: tvertne, kurā vīnu uzglabāt, pudele, kurā to iepildīt, korķis, ar ko aizdarīt pudeli, un etiķete, ar kuru to aplīmēt, kaste, kurā vīnu iepakot, un visi citi iepakojuma materiāli, kas nepieciešami drošai vīna nonākšanai veikala plauktā. Lai cik lētā pudelē vīnu pildītu un lai cik efektīvi būtu loģistikas risinājumi, tā ir vēl gandrīz mārciņa. Interesanti, ka šī papildu summa, iespējams, nebūtu jātērē, ja Francijas karalis Luijs XV reiz nebūtu izdevis dekrētu, kas atļauj franču vīnus pildīt un eksportēt tikai stikla pudelēs, nevis kā iepriekš vest uz Angliju mucās. Starp citu, meklējot efektīvākus un, mūsdienīgi sakot, ilgtspējīgākus risinājumus, krietna daļa vīnu mūsdienās tomēr atgriežas mucās – pareizāk sakot, fleksiblās konteineru tvertnēs –, un pudelēs tos pilda tikai Eiropā, kas ļauj jūtami ietaupīt uz transportēšanu.
Un nu par vīna cenām tavā superveikalā tepat Latvijā. Vairāk nekā desmit gadu strādājot Rimi Baltic vīnu nodaļas komandā, veidojot Rimi Vīna Dārza sortimentu, attīstot Rimi tiešo sadarbību ar vīna ražotājiem un paralēli piedaloties izzinošā mārketinga aktivitātēs Rimi vīnziņa statusā, diezgan labi pārzinu vīna pudeles izmaksas. Protams, mani saista uzņēmuma iekšējie kārtības noteikumi, kas ierobežo komerciāli sensitīvas informācijas izpaušanu, tāpēc paļaušos uz šī žurnāla mērķauditorijas intelektu un loģiskajām spriešanas spējām.
Tradicionāli lētākais vīns ir ražots kādā no neskaitāmiem vīna kooperatīviem un darināts no vīnogām, kas atbilst minimāliem, tomēr stingri regulētiem reģiona standartiem, bet dārgākais radīts kādā vīna darītavā ar vārdu, paaudzēm izkoptu zīmolu un tradīcijām, kā arī reālu adresi kartē. Neiedziļināšos sīkumos, analizējot premiālo vīnu cenas, ko veido konkrētā reģiona likumdošana, vīnogu audzēšanas un vīna ražošanas sarežģītība, globālais pieprasījums un pieejamība. Turklāt Rimi gadījumā sortimentā ir pieejami arī vīni, ko Rimi pērk no ražotāja, nevis no vietējā izplatītāja jeb starpnieka. Starpniecība mazumtirgotājam atslogo loģistikas un tirdzniecības veicināšanas izmaksas, tomēr vienlaikus nedaudz palielina kopējo izdevumu daļu.
Papildus tam ir svarīgi saprast vīnu pārdošanas stratēģiju jeb veidu, kā pēc iespējas precīzāk uzrunāt pircēju. Latvija ir izteikts atlaižu tirgus – patērētāji pieraduši pie speciālām akcijas cenām, atlaidēm un īpašām cenu kampaņām. Preču pārdošana atlaižu kampaņas laikā var daudzkārt pieaugt, veidojot lielāko daļu no kopējā pārdotā apjoma. Tāpēc salīdzinājumam rādu arī šo pašu divu vīnu cenu atlaižu kampaņas laikā.
Produktu pārdošanas stratēģija veicina regulārās cenu atšķirības starp Rimi veikaliem dažādās Baltijas valstīs; zemākā fiksētā akcīzes likme Latvijā un zemākas pārdošanas izmaksas nekā Igaunijā garantē, ka akcijas cenu kampaņu laikā tieši Latvijas Rimi Vīna Dārzā ir vispievilcīgākās cenas. Jāpiebilst, ka, varas pārstāvjiem mēģinot lavierēt starp godprātīgo, ilgtspējīgo tautas veselības veicināšanu un nepieciešamo nodokļu iekasēšanu, pieņemti grozījumi, kas no nākamā gada sākuma nedaudz mainīs alkohola pārdošanu veicinošus noteikumus. Apsveicami no tautas veselības viedokļa, tikai ar mazu piebildi – žēl, ka mūsu tautas priekšstāvju acīs vīns ir tāds pats alkohols kā degvīns, nevis ēdiena pavadonis un harmoniskas maltītes sastāvdaļa.
Izmaksu pamatā ir paša vīna – lietošanai gatava šķidruma – cena. Der atcerēties – jo dārgāku produktu izvēlaties, jo lielāka ir mainīgā cenas daļa. To var uztvert kā pamudinājumu izvēlēties kvalitatīvākus un dārgākus vīnus, kas garantē procentuāli lielāku iztērēto vērtību par pašu galveno – vīnu, ko baudīsiet.
Tālāk seko pirmā iespējami mainīgā daļa – vīna iepakojums. Saprotami, ka dārgāks vīns ir pelnījis arī mazliet kvalitatīvāku pudeli un aizdari. Tas, protams, nav obligāti, bet ieteicams, lai radītu pareizu priekšstatu pircēja acīs.
Nelielu daļu veido vīna transportēšana uz noliktavu, nākamo sadaļu – visas tiešās izmaksas, lai vīns fiziski nonāktu iepirkumu grozā. Ja lasītāju vidū atradīsies vīna tirgotājs, kurš māk par šīm pozīcijām tērēt mazāk, es viņu apsveicu – ar piebildi, ka šajās izmaksās ietilpst Rimi pastāvīgi uzturētie pircēju servisa kvalitātes standarti. Iespējams, ka veikalā-noliktavā vai gadījumā, ja vīns tiek iepirkts šaurākā sortimentā, toties lielos apjomos, šīs cenu komponentu pozīcijas var nedaudz atšķirties.
Nodokļi Latvijā ir salīdzinoši viszemākie Baltijas valstīs, tomēr akcīze un dabas resursu nodoklis veido nemainīgu summu, kas procentuāli pret kopējo plaukta cenu palielinās, izvēloties lētāku vīnu. Visticamāk, jau tuvākajā laikā akcīzes nodoklis tiks palielināts, lai nodrošinātu fiskālo stabilitāti. Redzēsim, kā tas ietekmēs vīna patēriņu un attiecīgi akcīzes ienākumus valstij. Un, protams, parādās visur esošais PVN, kas vīna gadījumā veido ievērojamu daļu no kopējās cenas.
Visbeidzot, jāņem vērā arī mazumtirgotāja iespējamā peļņa. Vērtējiet paši, kāda tā ir vai nav cenu kampaņu laikā. Atliek vien piebilst, ka princips jo dārgāks vīns akcijas laikā, jo mazāk iespējams par to nopelnīt cenu kampaņu laikā turpinās ģeometriskā progresijā.
“Pērles un dimantus” Rimi netirgo, kaut arī nereti mēdzu nosaukt kādu īpašu vīnu par pērli Vīna Dārza sortimentā. “Bultas un vairogi”, paldies dievam, Rimi arī nav jātirgo, kaut arī vislabākie piedāvājumi mēdz būt sevišķi asi. Toties “klostera vīnu” Rimi Vīna Dārzā netrūkst!
* Fragments no Ainara Mielava dziesmas Tavs superveikals