Kādu vīnu dzersim – mazāk, bet labāku, vai nemaz?
Pēc ANO aprēķiniem, pagājušā gada 15. novembrī pasaules iedzīvotāju skaits sasniedza astoņus miljardus. Pērn visā pasaulē tika saražoti 35 miljardi pudeļu vīna. Tas ir daudz, rēķinot uz vienu vīna patērētāju. Rimi hipermārketu jeb Vīna Dārza sortimentā ir aptuveni 800 dažādu vīnu – dzirkstošie, mierīgie, stiprinātie un arī bezalkoholiskie.
Lielveikalā Itālijā, Spānijā vai Francijā vīna nodaļā parasti var atrast ap simt dažādu vietējā reģiona un konkrētās valsts vīnu, tad ir uzraksts Citu valstu vīni, kur var atrast, maksimums, 50 pasaulē populārāko zīmolu vīnu. Vidusjūras valstu lielveikalos parasti var izvēlēties kādu no 200 dažādiem vīniem. Vācijā, kas arī ir vīna ražotāja, citu valstu vīnu piedāvājums ir plašāks – aptuveni 300 dažādu vīnu, jo Vācijas vīndari nespēj nodrošināt pieprasījumu, kas atbilst dažādām iedzīvotāju prasībām. Nīderlandē, Anglijā, Dānijā un citās valstīs vairāk uz ziemeļiem lielveikala vīnu sortiments nepārsniedz četrus simtus. Mums ir divreiz vairāk! Kāpēc tā? Izskaidrojums meklējams mūsu vīna kultūras sprādzienā pēc neatkarības atgūšanas, kad katrs vīns no katra pasaules nostūra šķita neatkārtojams un neaizstājams.
Ja esi piedzimis un uzaudzis, piemēram, Veronas apkaimē, tev ieaudzina, ka katrai maltītei neatkarīgi no ēdiena un svinību iemesla vispiemērotākais ir Veneto vīns – Bardolino, Valpolicella, Soave, Pinot Grigio, Prosecco vai kāds cits no paaudžu paaudzēs darītiem vietējiem dzērieniem. Veronieša vajadzība pēc vīna gluži vienkārši nesniedzas pāri vietējā reģiona robežām – ar retiem izņēmumiem īpašos svētkos, piemēram, ir pieņemami iemalkot franču šampanieti Jaungada svinībās.
Tradicionālajās vīnkopības zemēs trūkst globāla skatījuma uz vīna kultūru, jo tas vienkārši nav vajadzīgs – vīns ir neatņemama un pašsaprotama vietējās kultūras sastāvdaļa. Savukārt mēs neesam kopš bērnības piesieti vienam vietējās izcelsmes vīna stilam – vismaz pagaidām. Starp citu, ko līdzīgu par iespēju brīvi izzināt vīnus bez ieaudzinātām dogmām pēc pasaules labākā vīnziņa titula iegūšanas februārī Parīzē pauda arī Raimonds Tomsons. Mums visa vīna pasaule ir vaļā – ej un Rimi Vīna Dārzā izvēlies vīnu no jebkuras vērā ņemamas ražotājvalsts un reģiona!
Starptautiskās vīna izstādes Vinexpo laikā IWSR, ko uzskata par pasaulē uzticamāko un precīzāko alkohola tendenču avotu, publicēja astoņus faktorus, kas turpmākajos piecos gados mainīs vīna un citu alkoholisko dzērienu patēriņa tradīcijas visā pasaulē. Vismaz četrus no šiem astoņiem apgalvojumiem es varu pilnībā attiecināt arī uz Latviju un latviešu vīna patērēšanas kultūras tendencēm.
Vīna pieprasījuma polarizācija pēc cenu līmeņiem. Londonā bāzētais analītiskais birojs apgalvo, ka veikalos pieaug un turpinās pieaugt pieprasījums pēc ekskluzīvākiem, dārgākiem un īpašākiem vīniem – un attiecīgi pieaugs to patēriņš. Arī pie mums šī tendence jau ir vērojama, taču izteikta ir arī pretēja tendence – jau visu iepriekšējo gadu Rimi Vīna Dārzā palielinājās pieprasījums pēc vislētākā vīna. Sagaidāms, ka šāda noslāņošanās kļūs vēl izteiktāka, proti, pārtikušais sabiedrības slānis arvien vairāk meklēs augstākas kvalitātes vīnus par atbilstošu cenu, savukārt vidusšķira un cilvēku, kas vairāk izjūt jostas savilkšanu, – pieņemamu vīnu par zemāko cenu. Šim nolūkam mazumtirgotāji, ieskaitot Rimi, cenšas pastāvīgi nodrošināt ierobežotu vīna sortimentu par viszemāko iespējamo cenu.
Vīna patēriņš mājās turpinās pieaugt. 2020. gadā un ar īsiem pārtraukumiem arī 2021. gadā, pandēmijas ierobežojumu laikā, daudzi, kas bija ieraduši vīnu baudīt restorānos un bāros, iemācījās to darīt mājās. Pērn visstraujāk sabiedriskajā dzīvē un bāru/restorānu kultūrā atgriezās mileniāļi, savukārt iepriekšējās paaudzes to darīja kūtrāk, un, kā apgalvo analītiķi, šī iezīme turpināsies. Svētku rīkošana un maltītes gatavošana mājās no piespiedu situācijas pandēmijas laikā nu ir kļuvusi par modes lietu. Arvien vairāk labi aprīkotu virtuvju, arvien labākās zināšanas par gatavošanu un plašais pusfabrikātu klāsts pārtikas veikalos to tikai veicina. Loģiski domājot, mūsdienīgā pārtikas veikalā vīna piedāvājumam ir jābūt adekvāti salīdzināmam ar piedāvāto produktu klāstu. Ja, piemēram, stūra veikaliņā, kur nopērkams tikai pats nepieciešamākais, arī dzērienu sortimentam ir jānosedz tikai pamatvajadzības, tad, piemēram, lielajos Rimi veikalos ir jānodrošina iespēja iegādāties visu iespējamo un visdažādākos produktus svētku maltītes pagatavošanai. Tāpēc arī sortimenta daudzveidība ir tāda, lai apmierinātu jebkuru, pat visprasīgāko mājas mielasta gatavotāju.
Kopējais vīna patēriņš turpinās samazināties. Šis ir interesants apgalvojums, kas daļēji skaidrojams ar vīna patērētāju pieredzi dažos iepriekšējos gados. Sākoties Covid-19, teju visi ar lielāku entuziasmu nekā iepriekš pievērsās alkoholam, tomēr pamazām pašsaglabāšanās instinkts, kas čukst – vīns iedragā tavu veselību, tu nedrīksti lietot vīnu kopā ar zālēm, atturība pasargās tevi no saslimšanas –, ņēma virsroku un daudziem lika pārvērtēt savus paradumus. Līdz ar to parādījās jauna, pieprasīta niša – dealkoholizēti alkoholiskie dzērieni.
Es, protams, arī esmu par veselīgu dzīvesveidu, un tomēr… Lai ar mani nenotiktu līdzīgi kā ar O. Henrija stāsta varoni Endiju Takeru, kura izveicīgā vārdu straume reiz pārliecināja visus palu ūdeņu dēļ no ārpasaules nošķirtas mazpilsētiņas vīriešus vienu gadu pilnībā atturēties no alkohola, tādējādi nodarot neglābjamu skādi pašam piederošajam bāram, es uzreiz saku – šis nav aicinājums nomainīt jūsu iecienītāko vīnu pret kaut ko bezalkoholisku! Šis ir atgādinājums, ka vīns ir maltītes sastāvdaļa, nevis veids, kā vienkārši apreibināties. Analītiķi savās prognozēs uzsver, ka kopējais vīna patēriņš samazināsies ne tikai dzīvesveida maiņas, bet arī ekonomisko apsvērumu dēļ. Līdz ar energoresursu un komunālo pakalpojumu cenu, kredītu procentlikmju un citu ikdienas izmaksu kāpumu daudziem nāksies ietaupīt uz precēm, bet kurām var iztikt, un pie tām diemžēl pieder arī vīns.
Dzirkstošie vīni izglābs industriju. Šo mūsdienu tendenci es ievēroju arī Latvijā. Piemēram, Rimi stabili, mēnesi pēc mēneša, aug pārdotais dzirkstošo vīnu apjoms. Es to skaidroju ar mūsu sabiedrības neapslāpējamo vēlmi kaut ko svinēt un atzīmēt. Mums var iet čābīgi, mums var draudēt ar vīrusu, karu un iznīcību, bet nevar apspiest dzinuli sevi un tuvākos iepriecināt kaut ar mazumiņu, kaut ar īsu brīdi prieka un laimes. Tā nu ir sagadījies, ka to sasodīti labi palīdz īstenot vīna pudelē iespundēti burbuļi. Un nav svarīgi, vai tas ir vienkārši gāzēts augļu vīns, itāliešu Prosecco vai franču šampanietis. Burbuļi, kas dzirkstī tavā glāzē, padara tevi mazliet laimīgāku.
Tas gan nenozīmē, ka būtu jāaizmirst par piemērotu ēdienu! Tā pārošanā ar vīniem jeb, kā saka Rīgas šampanieša svētku radītājs Aigars Nords, ēdiena un vīna precībās vīnziņi arvien biežāk izmanto tieši dzirkstošos vīnus. Rimi Vīna Dārzā saderīgo ēdienu kriptogrammas ieraudzīsiet ne tikai pie mierīgajiem, bet arī pie dzirkstošajiem vīniem, kuru sortiments ik gadu tiek paplašināts.
Īsumā – vidējais vīna patērētājs tuvākajā nākotnē būs vismaz minimālā līmenī pavārmākslu apguvis Rimi hipermārketa apmeklētājs, kurš iepirkumu ratos liek dažādus dārzeņus, zaļumus un augļus, pamatēdienam izvēlas kaut ko īpašu no gaļas stenda, zivju letes vai dārzeņu nodaļas, tad sameklē vajadzīgās garšvielas un, visbeidzot, pirms došanās pie kases iegriežas Vīna Dārzā. Viņš uzmet aci, vai kaut kas noderīgs nav atrodams īpašajos piedāvājumos, bet, ja tie nevieš pārliecību par iedomāto saderību uz visiem 100 %, dodas īstā un vienīga vīna vai dzirkstošā vīna meklējumos, pētot saderības un izvēloties vienu pudeli – to īpašo, neaizstājamo. Lai arī jums izdodas atrast savas maltītes garšas harmoniju!