Inteliģentu padarīšana
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
Ziema bez sniega Latvijā nodrošinājusi pirmo golfa sezonu, kad golfa klubi nav tikuši slēgti.
Vasaras sporta veids veciem un bagātiem cilvēkiem – tādi ir trīs lielākie mīti par golfu, kas līdz ar šā sporta veida popularitātes pieaugumu kļūst viegli apgāžami. Pasaulē golfu spēlē 70–75 miljoni cilvēku, un tas šo sporta veidu popularitātes ziņā ierindo otrajā vietā aiz futbola. Lai arī šķiet, ka visvairāk golferu ir ASV vai dienvidu valstīs, ziemeļnieki nebūt neatpaliek. Piemēram, Zviedrijā golfs saņem atbalstu no valsts kā attīstāmais sports – tur ir ap 600 golfa laukumu un aptuveni miljons golfa spēlētāju, tātad katrs astotais Zviedrijas iedzīvotājs spēlē šo spēli. Gan Lielbritānijā, gan Eiropas valstīs golfa laukumi pieejami pat pilsētu parkos, un ikviens interesents brīvajā laikā tur var uzlabot veselību – galu galā vienā golfa spēlē ir jānostaigā vidēji desmit kilometru. Vienīgais nosacītais šķērslis ziemeļniekiem ir īsā sezona, taču, tā kā golfa spēle lielā mērā ir saistīta ar ceļošanu, tad sezonas pagarināšana Spānijā vai Portugālē ir ierasta prakse.
Latvijā pirmais pilnvērtīgais golfa laukums ar deviņām bedrītēm izveidots Viesturos vēl 1998. gadā, un tur arī sākās Latvijas golfa attīstība. Tomēr šā sporta veida entuziasti pie mums bija pat vēl agrāk, kad Zviedrijas latvieši ar Vilni Baltiņu priekšgalā 1989. gadā izveidoja Golfa savienību. Viņi gribēja spēlēt golfu Latvijā, kad šeit tas bija kaut kas pilnīgi neiedomājams. Toreiz pat tapa treniņlaukums Uzvaras parkā. Divtūkstošo gadu sākumā tika izveidots pirmais 18 bedrīšu golfa laukums – “Ozo golfa klubs. Nedaudz vēlāk darboties sāka golfa klubs “Saliena”, kas tagad pārtapis par “Jurmala Golf Club” un nākamgad uzņems Eiropas otrās divīzijas čempionātu. Šajā grupā ietilpst, piemēram, Baltijas valstis, Grieķija, Malta. Šāda mēroga sacensības Latvijai būs liels panākums, kuru izcīnījusi federācija ar Armandu Puči vadībā.
Golfs patiesībā ir ļoti ērts sporta veids, tam nav faktiski nekādu ierobežojumu – var spēlēt viens pats, var kopā ar draugiem, profesionālis var sacensties ar neprofesionāli (kuram gan pienāksies handikaps), var spēlēt jebkurā vecumā un, galvenais, arī sākt spēlēt var jebkurā vecumā. Tā kā golfā nav vajadzīga milzīga fiziskā sagatavotība, tad nav nepieciešams sākt trenēties jau no bērna kājas. Arī “dress code” ir gana demokrātisks – galvenais nedoties laukumā džinsa biksēs, bet polo krekls un pieklājīga garuma šorti būs piemēroti.
Lai sāktu spēlēt, nekas nav jāpērk – visu nepieciešamo var noīrēt jebkurā golfa klubā. Starp citu, stereotips, ka golfs ir dārgs, radies Lielbritānijā – karaliene reiz bija nolēmusi, ka tas ir viņas sporta veids, līdz ar to radās asociācijas, ka tas domāts elitārai publikai un nav pieejams plašām tautas masām. Taču šodien viss ir mainījies, piemēram, ja jaunais spēlētājs vēlēsies iegādāties savu ekipējumu, tā cena būs jau no dažiem simtiem eiro. Arī apmācības ir īsas – lai iepazītos ar pamatnoteikumiem, spēlē izmantotajiem terminiem, saucieniem un uzvedību laukumā, pietiks ar sešām nodarbībām. Visu nepieciešamo var apgūt dažās dienās vai arī ilgākā periodā. Turklāt šī spēle nekad neapniks, jo ikviens golfa laukums unikāls – ar savu formu un reljefu.
Latvijas profesionālajā golfā ir zināmas divas golferes, Laura Jansone un Krista Puisīte, kuras ieguvušas izglītību NCAA (“National College Athlete Association”) – skolā, kas izaudzinājusi visvairāk profesionālu atlētu. Rekordi golfā ir sarežģīts jēdziens, jo katrā laukumā ir savi rekordi, un rekords pieder tam, kurš ir spējis iesist bumbiņu bedrītēs ar vismazāko sitienu skaitu. Tomēr golfā bez sportiskajiem ir arī citi rekordi – tas ir pelnošākais sporta veids. Tenisā miljonu gadā var nopelnīt reitinga pirmais desmitnieks, kamēr golfā – pat pirmais simtnieks.