Burgundijas Džeimss Bonds
Vīndaris Žans Šarls Buasē ir izveidojis iespaidīgu 450 miljonus dolāru vērtu vīna impēriju Francijā un Kalifornijā, bet sev radījis baudkāra slepenā aģenta tēlu.
Žans Šarls Buasē klusējot sēž pie milzīga, 50 viesiem paredzēta galda Ņujorkas birojā, un fonā dzirdama šampanieša pudeļu šķinda. Tās ir Pēdējā vakarēdiena iedvesmotas viesības, ko Francijā dzimušais vīndaris rīko, dodoties turnejā pa vairākām pilsētām, lai reklamētu savu 395 dolārus vērto grāmatu The Alchemy of Senses. Tiek pasniegts lasis ar skābeņu mērci, kam piemeklēts bagātīgs pinot noir, un Buasē sāk skaidrot savu izvēli, kas šoreiz ir neierasta vīnogu izlase no Burgundijas un Kalifornijas ar nosaukumu JCB No. 3.
Paņēmis īpaši platu kristāla kausu no jaunās kolekcijas, kas tapusi sadarbībā ar Baccarat, Buasē atzīstas, ka šo vakariņu dēļ izlaidīs savas desmitās kāzu gadadienas svinības. Viņa sieva ir pasaulē lielākās (pēc apjoma) ģimenes vīna darītavas E. & J. Gallo trešās paaudzes jaunā seja Džīna Gallo. Saderināšanās laikā viņi sajauca vīnus no saviem reģioniem – paši savām rokām to sapildīja pudelēs, aizkorķēja – un tad pasniedza to savās kāzās kā vēsturisko Kalifornijas simbolu, kas saplūst ar Burgundijas ģimenes mantojumu.
“Puse no tā ir radīta Burgundijā, tāpēc tas ir 49 % sajaukums,” ieturējis dramatisku pauzi, saka Buasē ar spēcīgi izteiktu franču akcentu. “Man jāatzīstas. Es jums atklāšu kaut ko ļoti personisku. Manai mīļotajai patīk būt augšā. Tāpēc 51 % ir no Kalifornijas.”
Sekss pavisam noteikti ir klātesošs arī Buasē organizētajā vakara pasākumā, kurā tikpat bagātīgi kā vīns plūst arī divdomīgi joki. Uz sarkaniem velveta galdautiem izceļas zīda salvetes ar leoparda ādas rakstu, griestus rotā milzīgs spogulis (“Dāmas, esiet piesardzīgas, jo es visu redzu!”). Pāri ir sadalīti un nesēž līdzās, bet Buasē iedrošina: “Jūs aizvien drīkstat apmīļot savu blakussēdētāju. Turklāt es redzu, ka tas jau notiek, par ko esmu neizsakāmi priecīgs.”
Piecdesmit gadus vecais Buasē vieglprātīgi izturas pret aktuālo #MeToo kustību, un viņa viesi, šķiet, atzinīgi novērtē zemtekstus. Pirms dažiem mēnešiem Robs Makmilans, Silicon Valley Bank vīna nodaļas dibinātājs, raksturoja Buasē kā vīna Ringling Brothers ekvivalentu –izklaidētāju, kuram piemīt elegance un spozme. “Turklāt viņš ir arī lielisks biznesmenis, kurš var paņemt apsūbējušu monētu un likt tai atkal spīdēt.”
Kopā ar vecāko māsu Natalī Žans Šarls Buasē vada gandrīz 30 vīna darītavas visā pasaulē, ieskaitot lielu daļu no Burgundijas reģiona daudzajām darītavām. Ikgadējais pārdošanas apjoms ir aptuveni 200 miljoni dolāru. Forbes konservatīvie aprēķini liecina, ka uzņēmuma vērtība sasniedz 450 miljonus dolāru. Ja vīna krājumus izpārdotu izsolēs, viena otra pudele būtu vērtīgāka par kolekciju, kurā tās atrodas. “Pircēji lūkojas pēc trofejas pirkuma,” saka Vineyards-Bordeaux Christie’s International Real Estate partneris Maikls Beinss. “Piedāvājums ir ierobežots. Buasē kolekciju varētu pārdot par premium cenu.”
Pievēršoties Buasē Pēdējam vakarēdienam... Viņš iepazīstina ar JCB No. 81 – šardonē, kuru iedvesmojis mirklis 1981. gadā, kad viņš pirmoreiz atklāja sev Kalifornijas vīnu. Tas ir stāsts par braucienu uz Sonomu kopā ar vecvecākiem, kad viņam bija vienpadmit gadu. Pēc 1857. gadā dibinātās vīna darītavas Buena Vista apmeklējuma Buasē paskatījās uz savu māsu un noteica: “Kādu dienu mēs kopā Kalifornijā ražosim vīnu.”
Pēc aptuveni desmit gadiem Buasē vecāki iegādājās virkni īpašumu vērtīgākajās Burgundijas zemēs – daļu ar banku finansējumu, daļu, pateicoties veiksmei. Tā kā šīs zemes tika pārdotas atsevišķi un to apvienošana bija sarežģīta, bija maz tādu, kuri to mēģināja.
Šo drosmīgo filozofiju viņš atveda arī uz Ameriku. 1991. gadā Buasē sāka vadīt ģimenes importa biznesu Sanfrancisko, meklējot iegādei ģimenes vīna darītavas ar senām tradīcijām. Pēc darītavas aiziešanas no nacionālā izplatīšanas tīkla šķita, ka ar Buena Vista varētu izdoties, tomēr īpašnieki noraidīja Buasē piedāvājumu. “Tajā laikā tas šķita ļoti inovatīvi, no stratēģijas viedokļa tas bija kā ikonoklasms. Neviens neskatījās uz Kaliforniju tā, kā uz to skatījos es,” saka uzņēmējs.
2003. gadā viņš tika pie DeLoach Vineyards Sonomā. Tad Buasē sāka pavadīt Kalifornijā vēl vairāk laika, bet DeLoach pārgāja uz biodinamisku saimniekošanu, kas balstās uz Mēness cikliem. 2007. gadā viņš iegādājās 121 hektāru lielu īpašumu Raymond Vineyards Sv. Helēnas apgabalā. Visbeidzot 2011. gadā Buasē ieguva arī Buena Vista – pēc vismaz četriem mēģinājumiem.
Pēc šiem iegādes darījumiem Buasē bija trīs galvenās stratēģijas. Pirmkārt, vīna darītavas pāriet uz organisko saimniekošanu. Otrkārt, viņš palielina vīna cenu, parasti par 30–40 procentiem. (Raymond gadījumā vairāku pudeļu cena ir pieaugusi vairāk nekā divreiz – līdz 45 dolāriem.) Visbeidzot, vīnus tirgo kopā ar pārējo kolekciju vairāk nekā 600 partneriem visā pasaulē. Buena Vista, DeLoach un Raymond vīni, piemēram, tiek pārdoti vairāk nekā divdesmit valstīs. Tā kā Buasē vīnu cenas ir no 15 līdz 2600 dolāriem, šī sistēma veicina izplatītāju iepirkumus, jo klienti ir dažādi, tāpēc jāiegādājas daudz dažādu vīnu.
“Eiropā, ja jūs nākat no Burgundijas, jūs piederat pie augstākās klases,” saka Buasē. “Tomēr tā ir pārspīlēti liela sabiedrības noslāņošanās, kas balstīta uz pieņemtu vērtību un vēsturiskām tradīcijām, nevis uz to, kāds ir konkrētais cilvēks. ASV izcelsme nav svarīga, galvenais – kāds ir cilvēks. Tā ir īstā vērtība. Tas ļāva man kļūt par to, kas esmu.”
Un tas atklāj arī viņa nemaz ne tik noslēpumaino identitāti – Aģentu 69 (atsauce uz Džeimsu Bondu), kurš vecmodīgos video vicina zobenus un glābj sievietes – un vīnu – ko patērē izšķērdīgās ballītēs. Dažkārt ir grūti noteikt, kur beidzas nopietnais vīndaris un kur sākas šīs savdabīgais tēls. Raymond degustāciju telpu iespējams apmeklēt ekskursijas laikā, kad viesi steidzīgi tiek pavadīti garām industriālām tvertnēm un manekeniem krūšturos un legingos ar leoparda ādas rakstu; tie ar kājām gaisā iekārti sarkanās šūpolēs.
Arī savu hiperaktīvo libido Buasē ir padarījis par sava veida preci. JCB sadarbībā ar Swarovski veido juvelierizstrādājumu kolekcijas. Vienai no tām dots nosaukums Confession (Atzīšanās), un tajā ietverti rokudzelži. Tiek piedāvāts arī sarkanvīns ar nosaukumu Restrained (Sasietais). Pudeli rotā ādas siksnas un metāla gredzens.
Buasē biznesa partneri apgalvo, ka viņus tas nemaz nebaida. “Viņš vienkārši neslēpj to, kas viņš ir,” saka Dina Opiči, Ņūdžersijas vīna un stipro alkoholisko dzērienu izplatīšanas ģimenes uzņēmuma prezidente, kura pazīst Buasē jau 15 gadu. “Viņš ir patiess, un viņam ir labi nodomi.”
Ar desmit vīna darītavām ASV un augošu privātā zīmola biznesu kas Buasē šodien jākonkurē pārpildītā vīna tirgū, kas līdzīgi dažām citām kategorijām, piemēram, stiprajiem alkoholiskajiem kokteiļiem un legalizētai marihuānai, attīstās ārkārtīgi ātri. Pagājušajā gadā pirmo reizi pēdējo 25 gadu laikā ir samazinājies amerikāņu vīna patēriņš, apgalvo tirdzniecības grupa IWSR.
Tomēr iespējas ir arī ārpus vīna darītavām. Pagājušais gads bija īpaši darbīgs – Buasē iegādājās gandrīz 140 gadus veco Oakville Grocery un izveidpja pirmo vīna vēstures muzeju Napā. Viņš atvēra arī nelielu kompleksu JCB Village Jountvillā. Tur pieejama degustāciju zāle, dienas spa un veikals, kurā pārdod sveces un zeķes ar JCB emblēmām, kā arī Buasē paša kolekcijas (lielākās pasaulē) iedvesmotus dekanterus, ko ražo Baccarat. Samazinoties tūristu skaitam Napā, viņš atvēris studijas arī citur ielejā, piemēram, Ritz Carlton Sanfrancisko, Wattle Creek Girardelli skvērā un Rosewood Hotel viesnīcā Paloalto.
Buasē uzstāj, ka viņa luksusa preču impērijai nepieciešami vēl daudzi attīstības gadi, kad tai būs jāpārvar dažādi sarežģījumi, tostarp vīna ievedmuitas, klimata pārmaiņas, konkurence. “Piecās minūtēs luksusa preču zīmolu neuzbūvēt,” viņš saka. “Bez gigantiem LVMH un Pernod Ricard neviens cits šādu ceļu vēl nav gājis. Mani šeit atveda amerikānisks dzīvesveids.”