Zelts: no rotaslietām līdz investīcijām

Tā savulaik sarēķinājis Thomson Reuters GFMS. Tagad šādu apjomu pasaulē raktuvēs iegūst nepilnu četru gadu laikā.

Pēdējos desmit gados zelta ieguve pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu. Zelts, reiz izcelts dienas gaismā, nepazūd – tas krājas glabātavās, seifos, rotā celtnes un cilvēkus, tiek pārstrādāts atkal un atkal. Ļoti iespējams, zelta pulkstenī uz jūsu rokas vai jaunajā mobilajā tālrunī ir kripatiņa no faraona zelta sarkofāga no kādas sen izlaupītas kapenes. Tiek lēsts, ka kopumā 6500 gadu laikā cilvēce ir uzkrājusi aptuveni  200 tūkstošus tonnu zelta, un pašlaik šis apjoms aug par 3,5 tūkstošiem tonnu gadā (zelta ieguves un patēriņa statistika no World Gold Council).

Tomēr zelta dzīsla nav bezgalīga. Ekonomiski pamatoti iegūstamā zelta rezerve ir ap 50–60 tūkstošiem tonnu, tātad zelta pietiek vēl aptuveni 15 gadiem. Daudzi runā par tā saucamo peak gold – ka zelta ieguve sasniegs savu maksimumu un sāks nenovēršami un mērķtiecīgi samazināties. Interesanti, ka pēdējo divu gadu laikā tā jau ir nedaudz sarukusi. Pasaules IKP, cilvēku un kompāniju ieņēmumiem, papīra naudas apjomam, arī elektronikas ražošanas apjomiem – tiem gan nekādu virsotni neviens nepareģo. Ilgtermiņa strukturāli secinājumi uzprasās paši no sevis…

Te gan jāatzīmē vēl kāds interesants fakts. Zelts ir reti sastopams ķīmiskais elements, tomēr uz planētas Zeme tā ir miljardiem tonnu. Bet zelts ir arī smags – Zemes veidošanās procesā tas kopā ar citiem smagiem elementiem ir nogrimis tās kodolā un nav mums sasniedzams. Tas zelts, ko cilvēks iegūst tuvu Zemes virsmai, ir meteorītu sagādāts. Zemes garozai staigājot, meteorītu zelts pamazām ir izsmērējies pa visu planētas virsmu, tātad zem okeāniem tam vajadzētu būt tādā pašā koncentrācijā kā uz sauszemes. Ar pašreizējām iespējām zemūdens zelts ir grūti un dārgi aizsniedzams, taču tehnoloģijas nestāv uz vietas. Arī naftas ieguves virsotni daudzi gaidīja un nesagaidīja, jo tehnoloģiju attīstība padarīja pieejamus faktiski neizsmeļamus slānekļa naftas resursus. Ar ko tas beidzās naftas cenai, mēs zinām.

Juvelierizstrādājumu sektora tendences zelta cenu gandrīz neietekmē – par spīti tam, ka juvelierizstrādājumos tiek izmantota puse no visa pasaulē izraktā zelta. Piemēram, 2020. gadā pandēmijas ietekmē zelta krāšņumlietu noiets samazinājās par 34 procentiem (!). Tas par gandrīz 15 % samazināja arī kopējo zelta patēriņu un bija par iemeslu zelta pārpalikumam (saražots vairāk nekā patērēts) aptuveni 1000 tonnu apmērā. Nepieredzēts skaitlis! Tajā pašā laikā zelta cena 2020. gadā palielinājās par 25 procentiem.

Zelta cenas līkni biržas monitoros zīmē galvenokārt īstermiņa spēlmaņi – spekulanti, kas operē nākotnes darījumu un opciju tirgos un kam zelts ir kas līdzīgs valūtai, proti, tikai viens no simboliem ekrānā. Arī zeltam piesaistīto fondu investoru pulka aktivitātes veido kopējo noskaņojumu zelta spot tirgū.

Neticēsiet, bet no tiem faktoriem, kas nosaka tirgus spēlmaņu lēmumus, , inflācija te ne tuvu nav topā. Jau gadus 15 spēcīgākā ietekme uz zelta cenu ir ASV valdības ilgtermiņa vērtspapīru procentu likmju virzībai. Ja likmes aug, zelta cena samazinās, un otrādi. Pērn Federālo rezervju sistēma (FRS), glābjot ASV un pasaules ekonomiku no pandēmijas ietekmes, veica dramatiskus monetārās veicināšanas pasākumus, ASV valdības vērtspapīru likmes samazinājās, to cena pieauga – un arī zelts pieauga. Fundamentālā loģika pamatā ir šāda – zemākas procentu likmes papīra aktīviem palielina zelta relatīvo pievilcību (zelts kuponus nemaksā, tā likme ir nulle (pat nedaudz negatīva komisiju dēļ). Papildus ekonomikas un darba tirgus uzraudzīšanai FRS viens no monetārajiem uzdevumiem ir kontrolēt inflāciju – pretoties deflācijai, bet arī neļaut inflācijai pārāk strauji kāpt. Tātad pārmērīgas inflācijas riski FRS parasti liek likmes celt. Kas zeltam ir nelabvēlīgs faktors…

Ir vēl daudz faktoru, kas vienā vai otrā brīdī iesaistās vai pat dominē zelta cenas veidošanās mehānismā, piemēram, dolāra vērtība, pārmērības jau iepriekšminēto īstermiņa spēlmaņu pozicionējumā utt. Bet procentu likmes ir faktors numur viens. Pašlaik ASV ekonomika visiem pa priekšu straujā tempā turpina atkopties no pandēmijas sekām, FRS sāk runāt par mazāk vaļīgu monetāro politiku, kas zeltam nesola vieglas dienas, vismaz ne pārskatāmā nākotnē. Protams, dzīvojam kā uz vulkāna – viss var gadīties. Ja pasaules ekonomika neattaisnos uz to liktās cerības, zelts atkal spīdēs spoži.

Ja par inflāciju – par daudz efektīvāku aizsardzību pret to tiek uzskatīti ieguldījumi kompāniju akcijās. Lai arī akcijas kaklā neuzkārsi un dārzā neieraksi, ar to palīdzību investors iegūst ekspozīciju uz reālo ekonomiku. Vienalga, vai naudas apgrozījums aug cilvēku ieņēmumu vai drukāšanas rezultātā, tas audzē arī kompāniju apgrozījumu un – vairumā gadījumu – arī kompāniju peļņu. Kas savukārt ir galvenais strukturālais akciju cenu veidojošais faktors.

Juvelierizstrādājumu pircēji īsti nav investori – kaut gan ir izņēmumi. Piemēram, indieši izsenis visa mūža garumā mērķtiecīgi pērk zelta izstrādājumus, uzskatot to par gudrāko uzkrāšanas veidu. Zelts ir Indijas kultūras neatņemama sastāvdaļa, un Indija vēsturiski bijis lielākais zelta tirgus pasaulē. Pēdējo desmit gadu laikā indieši nopirkuši gandrīz 20 % pasaulē saražotā zelta. Tikai nupat viņus apsteigusi ķīnieši.

Divdesmit gadu laika popularitātē strauji augušo fiziskam zeltam piesaistīto biržās tirgoto fondu (exchange traded funds; ETF) pastāvēšanas neatņemams priekšnosacījums ir fiziskā zelta segums. Taču daudzus tieši šo investīciju formu mudina izvēlēties apstāklis, ka tā ir efektīvākā, ja galvenais mērķis ir pelnīt no zelta cenas izmaiņām. Fonda daļas ar pavisam nelielām izmaksām ir iespējams pirkt un pārdot kaut vairākas reizes dienā.

Tajā pašā laikā joprojām nemainīgi izplatītākā zelta investīciju metode ir investīciju monētas un stieņi – tajos tiek pārstrādāta vairāk nekā ceturtā pasaulē iegūtā zelta.

Var saskatīt zināmas atšķirības starp abu šo investīciju veidu piekritējiem. Zelta ETF pircējs visdrīzāk uzticas pasaules finanšu sistēmai – bankām, fondu administratoriem, pārvaldītājiem. Vismaz tik tālu, ka tie spēs pildīt savas saistības. Savukārt fizisko, mājās nesamo zelta stieņu un monētu pircēju motivācijā – sakiet, ko gribat –, bet ir jūtams kaut kas nedaudz apokaliptisks.

Arī Latvijā zelta cienītāji var pilnvērtīgi investēt šajā dārgmetālā, piemēram, Citadele banka piedāvā dārgmetālu iegādāties un glabāt bankas seifā stieņu formātā. Fiziskā zelta pircējs parasti ir ļoti pārticis cilvēks. Visbiežāk – ar relatīvi nelielu pieredzi finanšu investīciju jomā. Zeltā viņš iegulda nelielu daļu no kopējiem līdzekļiem – kā diversifikāciju pret neparedzamiem dzīves pagriezieniem. Izplatītākais pirkuma apjoms ir pusotrs līdz divi kilogrami zelta. Pie pašreizējām cenām tie ir 75– 100 tūkstoši eiro. Klientu interese iegādāties fizisko zeltu parasti palielinās dažādu globālu satricinājumu laikā. Tādu novērojām arī iepriekšējā ziemā, kad Eiropā un Latvijā plosījās vīrusa otrais vilnis. Pārsvarā klienti ir orientēti uz ilgtermiņu – zeltu nopērk un tur, aktīva tirdzniecība turp/atpakaļ nenotiek. Īsa termiņa spekulācijām uz cenas izmaiņu šis instruments arī nav pats piemērotākais.

Zelta stieņa iegādes cenu veido zelta spot cena biržā plus stieņa prēmija – uzcenojums, ko uzliek stieņu ražotājs (tie ir pāris procentu – jo smagāks stienis, jo zemāks uzcenojums). Credit Suisse un Valcambi stieņu piegāde no Šveices maksā pāris simt, kas dabiski atsijā maza apjomu darījumus. Stieņi tiek glabāti bankas seifā, maksa par to ir aptuveni 0,4 % gadā (ļoti līdzīga zelta ETF komisijām). Klients var stieņus jebkurā brīdī pieprasīt no bankas un nest mājās, bet jārēķinās, ka tad banka tos atpakaļ vairs neatpirks. Pagaidām neviens mūsu klients savu zeltu nav mājās nesis. Pieņemu, ka tā tuvums – tepat bankā Rīgas centrā, nevis kaut kur Londonas vai Amerikas pagrabos – ir viens no iemesliem, kāpēc daži klienti izvēlas tieši šādu zelta ieguldījumu metodi.