Melnā gulbja krīzes brīdis – šoreiz atšķirīgs
Valērija Lieģe
"Oaklins" partnere Latvijā un "Oaklins" globālās izpildkomitejas pārstāve
Pēdējās nedēļās notiekošais liek atminēties finansista un domātāja Nasima Nikolasa Taleba (Nassim Nicholas Taleb) neparedzamības teoriju, ko viņš aprakstījis savā leģendārajā darbā “Melnais gulbis” (The Black Swan). Īsumā – par Melnā gulbja fenomenu var dēvēt notikumus, kas nav prognozējami, nāk kā pārsteigums (pat ekspertiem), to mērogs ir milzīgs un ietekme fundamentāla. Kāpēc Melnais gulbis? Tā ir atsauce uz senajā Grieķijā izplatītu mītu, ka melns gulbis ir kaut kas neiespējams.
Kurš gan varēja paredzēt, ka pāris mēnešu laikā Covid19 no vienas Ķīnas provinces pārņems visu pasauli, paralizējot valstu ekonomikas un aizraujot nebūtībā tūkstošiem dzīvību. Protams, ka notiekošais ir krīze, tomēr vērts padziļināti aplūkot – kāpēc tā ir tik atšķirīga no visām citām, ko esam pieredzējuši iepriekš, un kāpēc pēc spēja krituma visdrīzāk sekos tikpat strauja atlabšana, tostarp arī uzņēmumu iegādes un apvienošanas (M&A) darījumu jomā.
Notikumu, nevis ideju krīze
Ja iepriekšējo ekonomikas satricinājumu pamatā lielākoties bijuši kādā brīdī populāri pieņēmumi vai idejas, kā, piemēram, 2008. gada klasika “hipotekārie kredīti ir absolūti nekaitīgi, jo nekustāmā īpašuma cenas nekritīsies”, tad šoreiz viss ir citādāk. Koronavīruss ir pavisam reāls fenomens, nevis mirkļa patiesība. Vienīgā kopīgā iezīme ar iepriekšējām krīzēm ir tā, ka arī šīs nepatikšanas reiz beigsies un tām sekos ekonomikas atkopšanās un augšupeja.
Būtiski atzīmēt, ka nākotnes ekonomikas prognozes joprojām ir visai optimistiskas, bieži norādot uz straujas atlabšanas iespējām. Arī M&A tirgus visdrīzāk uzņems apgriezienus tiklīdz būsim pielāgojušies jaunajiem apstākļiem, un pandēmijas radītais iespaids uz ekonomiku būs mazinājies. Stratēģiskie investori šo krīzi pārlaiž ar ievērojamām naudas rezervēm kabatās, un tās spiedīs rīkoties, meklējot jaunas iespējas, lai liktu naudai strādāt.
Pirms kļūs labāk, būs sliktāk
Akciju cenas turpina samazināties un šobrīd uzņēmumu vērtība sarukusi vidēji par 20% līdz 30%, ja salīdzinām ar laiku pirms mēneša. Cenu lejupslīde turpināsies līdz ar nenoteiktību par nākotni. Paši uzņēmēji, ja vien to var atļauties, cenšas saglabāt ilgtermiņa skatu, pārplānojot resursus atbilstoši krīzes situācijai. Arī M&A jomā redzam, ka pat par spīti krīzes radītajam šokam, stratēģiskie investori turpina raudzīties pēc uzņēmumiem, ko iegādāties, īpašu vērību veltot biznesiem, kas piedāvā inovatīvus tehnoloģiju risinājumus vai aptver jaunus tirgus.
Labākais pārdošanas brīdis aiz muguras, iespēju joprojām daudz
Diemžēl jāsaka, uzņēmumu iegādes cenas uz laiku samazināsies. Uzņēmējiem būs vajadzīgs laiks, lai pieņemtu, ka iespēja pārdot biznesu par augstāko iespējamo cenu nu uz kādu laiku ir aiz muguras.
Globāli M&A nozari uz priekšu virzīs investoru samazinātā riska tolerance un pieejamā kapitāla apjoms. To jutīsim arī Latvijā, tomēr jāņem vērā, ka investori lielāku vērību veltīs iespējamo risku izvērtēšanai. Un pat uzņēmumi ar teicamiem izaugsmes rādītājiem saskārsies ar grūtībām īstenot darījumu par augstāko iespējamo cenu.
Spēja (šobrīd es pat teiktu privilēģija) saglabāt ilgtermiņa skatu uz sava uzņēmuma attīstību ne tikai ļaus vieglāk pārvarēt pandēmijas izraisīto šoka periodu, bet arī pieņemt vajadzīgos mērus, lai savestu savu biznesu labākā kārtībā nekā līdz šim. Izmaksu pārskatīšana, atbrīvošanās no liekā un efektivitātes uzlabošana ir atliekams pasākumu kopums izaugsmes laikos, bet krīzes brīdī kļūst vitāli svarīgi. Tāpēc īstermiņā varam fokusēties uz to, lai padarītu savu biznesu vēl noturīgāku pret nākotnes izaicinājumiem, ko globālajai ekonomikai ar apskaužamu regularitāti met Melnie gulbji.