Uzrāviens pašmāju kapitāla tirgū

Ņemot vērā kapitāla tirgu būtisko nozīmi finanšu sektora izaugsmē Eiropā, Skandināvijā un arī Latvijā, kopā ar nozares ekspertiem, regulatoriem un tirgus dalībniekiem ir veidotas dažādas darba grupas, rosinot diskusijas par vietējā tirgus attīstības pasākumiem. Par pieaugošu aktivitāti Baltijas kapitāla tirgos uzskatāmi liecina arī pašmāju un kaimiņvalstu biržas emitentu veiksmes stāsti pēdējā laikā.

Sekojot Eiropas Savienības iniciatīvām un rīcības plāniem, 2021. gada sākumā norisinājās Latvijas kapitāla tirgus forums, kura laikā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) iepazīstināja ar desmit soļu programmu vietējā kapitāla tirgus attīstībai, kas tika izvirzīta kā viena no stratēģiskajām prioritātēm turpmākajiem gadiem. Šī programma ietver pasākumu kopumu, kas vērsti uz valsts lomas palielināšanu kapitāla tirgus attīstībā, emitentu iespēju paplašināšanu un ieguldītāju aktivitātes veicināšanu. Kā viena no pamatnostādnēm tika izvirzīta arī sabiedrības finanšu pratības veicināšana ieguldījumu jomā.

Lai nodrošinātu kapitāla tirgu attīstību reģionā, ir būtiski sekmēt kā valsts, tā arī privāto uzņēmumu vērtspapīru tirgus iespējas, tādējādi uzlabojot kopējo likviditāti, kapitalizāciju un ieguldījumu pieejamību pašmāju tirgū. Turklāt arī mazu un vidēju uzņēmumu kotācija biržā ir iedvesmas avots citu tirgus dalībnieku izaugsmei un potenciālo investoru piesaistei. Ar mērķi motivēt jaunus uzņēmumus izmantot biržas piedāvātās iespējas aizvadītajā gadā tika izveidota Latvijā pirmā atbalsta programma mazajiem un vidējiem komersantiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Izstrādātais valsts atbalsts ir vērsts uz topošā emitenta izmaksu segšanu, kas saistītas ar vērtspapīru iekļaušanu biržā (kapitāla piesaistes izmaksas, emisijas prospekta sagatavošanas izmaksas un sertificēto konsultantu izmaksas).

Kapitāla piesaiste, izmantojot vērtspapīru emisiju, var būt ļoti veiksmīga alternatīva tradicionālajam kredītiestāžu finansējumam, jo īpaši gadījumos, kad uzņēmumam ir nepietiekams aizdevuma nodrošinājums vai neregulāra finansējuma plūsma. Pateicoties informācijas pieejamībai, atbalsta instrumentiem un veiksmes stāstiem, šādu finansējuma piesaistes iespēju pēdējos gados arvien biežāk izmanto arī Baltijas mēroga uzņēmumi.

Piemēram, šā gada rudenī zaļo obligāciju izvietošanu realizēja valsts kapitālsabiedrība Augstsprieguma tīkls, parakstītajam apmēram pārsniedzot emitēto apjomu vairāk nekā divas reizes. Savukārt parāda vērtspapīru un akciju izvietošanu Baltijas First North tirgū oktobrī vien veikuši Summus Capital, Modera, Sun Finance Treasury Limited, IuteCredit Finance un AS DelfinGroup, kas labi pazīstama ar vairākām veiksmīgām obligāciju emisijām un šoruden īstenoto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu, piesaistot vairāk nekā astoņus miljonus eiro. Zīmīgs mēnesis ir bijis arī koncerna Eesti Energia uzņēmumam Enefit Green, kura parakstīto akciju apjoms bija četras reizes lielāks nekā bāzes piedāvājums. 55 % piedāvāto akciju piešķirot tieši privātajiem ieguldītājiem.

Turpinot īstenot straujas izaugsmes stratēģiju, savu ceļu uz kapitāla tirgu mērķtiecīgi izvēlējies arī Latvijā visstraujāk augošais vietējās izcelsmes degvielas un alternatīvo enerģijas avotu uzpildes staciju tīkls Virši (AS Virši-A). Strauja attīstība un spēcīgi biznesa rezultāti ierindojuši to starp vadošajiem spēlētājiem tirgū un ļauj ar pārliecību skatīties uz attīstības perspektīvām nākotnē. Kā norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vība, akciju sākotnējais publiskais piedāvājums un iekļaušana Nasdaq Baltic alternatīvajā akciju tirgū First North ir daļa no Viršu turpmāko gadu izaugsmes stratēģijas. Uzņēmuma mērķis ir piesaistīt jaunu kapitālu, lai turpinātu kāpināt izaugsmes tempu un vienlaikus piedāvātu investoriem iespēju kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem. Turklāt, veidojot papildu pievienoto vērtību, uzņēmums ir izstrādājis akcionāru lojalitātes programmu, kas paredz virkni priekšrocību un piedāvājumu Viršu akcionāriem.

Akciju sākotnējais publiskais piedāvājums jeb IPO nozīmē sabiedrības akciju emitēšanu un to publisku piedāvāšanu ieguldītājiem, kam seko uzņēmuma akciju kotācijas uzsākšana tirdzniecības vietā (biržā). Izvēloties IPO,  privāti uzņēmumi piedāvā savas akcijas publiskā tirdzniecībā, tādējādi piesaistot lielāka apjoma līdzekļus nekā būtu iespējams, piemēram, izmantojot kredītiestādes finansējumu. Turklāt atšķirībā no klasiskā aizdevuma IPO rezultātā piesaistītais finansējums nav jāatdod un uzņēmums var izvērtēt publiskā piedāvājuma akciju apjomu, vienlaikus saglabājot esošo akcionāru kontroli.

Kā novērots praksē, IPO rezultātā piesaistīto kapitālu emitenti izvēlas izmantot, piemēram, pētniecības un attīstības (R&D) finansēšanai, kapitālieguldījumu nodrošināšanai, uzņēmuma darbības paplašināšanai vai pat esošā parāda segšanai. Turklāt, pateicoties IPO, emitents gūst papildu publicitātes priekšrocības, veicinot informētību par uzņēmuma darbību, produktiem un mērķiem, tai skaitā potenciālajiem klientiem un sadarbības partneriem. Šiem priekšnosacījumiem ir nozīmīga loma uzņēmuma tirgus daļas palielināšanā nākotnē.

Ar akciju iekļaušanu biržā var tikt sasniegti ne vien finansiāli, bet arī uzņēmuma labas korporatīvās pārvaldības mērķi. To parāda arī vadošā kosmētikas ražotāja Ziemeļeiropā AS MADARA Cosmetics pieredze, kura akcijas ir iekļautas Nasdaq Baltic alternatīvajā tirgū First North kopš 2017. gada novembra. Līdz ar biržas veiksmes stāstu uzņēmums nodrošina darbības caurskatāmību, augstu reputāciju un sakārtotu korporatīvo pārvaldību, kas sniedz komfortu un uzticēšanos nozīmīgiem sadarbības partneriem un klientiem – akcionāriem. Turklāt, piedāvājot iespēju arī paša emitenta darbiniekiem kļūt par akcionāriem, tiek mainīta darbinieku piederības izjūta uzņēmumam un palielināta interese potenciālo darbinieku vidū. Tādējādi var secināt, ka IPO veicina ne tikai kapitāla piesaistes avotu diversifikāciju, bet sniedz būtiskus ieguvumus arī caur pārskatāmu korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu un pārdomātu uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanu.

Ceļš uz akciju iekļaušanu biržā ir saistīts ar zināmiem priekšdarbiem no uzņēmuma puses. Tas prasa rūpīgu sagatavošanos un labāko padomdevēju piesaisti. Sagatavošanās procesā parasti vispirms tiek piesaistīta sertificēto konsultantu komanda (investīciju banka, juristi, revidenti), nozīmīgi ir arī mārketinga un PR speciālisti, kas sniedz atbalstu ceļā uz biržu. Lai izteiktu akciju sākotnējo publisko piedāvājumu, tiek izstrādāts prospekts, kuru apstiprina regulators – FKTK. Uzņēmuma prospektā tiek ietverta visa informācija, kas ir būtiska topošajam ieguldītājam, lai veiktu pamatotu izvērtējumu par uzņēmuma finanšu darbību un perspektīvām, emisijas un stratēģiskajiem mērķiem, kā arī citiem svarīgiem apsvērumiem, kas būtu ņemami vērā, iegādājoties konkrētā uzņēmuma akcijas.

Tiek veikta arī uzņēmuma padziļinātā juridiskā un finanšu izpēte (due diligence) un tirgus analīze, lai nodrošinātu pamatotas informācijas atklātību prospektā, kā arī sagatavotu uzņēmumu publiski kotēta emitenta statusam. Lai nodrošinātu veiksmīgu un ilgtspējīgu uzņēmuma pārvaldību un ilgtermiņa vērtības pieaugumu, vienlīdz nozīmīga ir arī uzņēmuma korporatīvās pārvaldības sakārtošana. Laba korporatīvā pārvaldība uzņēmumos, kuru vērtspapīri ir pieejami publiskā apritē, stiprina to reputāciju, ceļ zīmola vērtību un rada augstu uzticību ieguldītājiem.

Kā vienam no Nasdaq Baltic First North sertificētajiem konsultantiem mums ir liels gandarījums redzēt pieaugošo aktivitāti Latvijas kapitāla tirgū, kas ir ne tikai pašu uzņēmumu – biržas veiksmes stāstu, bet arī daudzu iesaistīto pušu – valsts, biržas, arī uzņēmēju un ārvalstu investoru – aktivitāšu nopelns. Ir cerība, ka gan atbalsta programmas, gan tādu uzņēmumu kā Madara Cosmetics, Virši, DelfinGroup un citu piemēri iedvesmos pašmāju uzņēmumus sasniegt jaunus biznesa mērķus, pieņemt izaicinājumus un kopā sekmēt veselīgu kapitāla tirgu attīstību Latvijā.