Reeksports - nauda ekonomikai "no gaisa"

Reeksports ir ārzemju preču eksports tādā pašā stāvoklī, kādā tās ir iepriekš importētas (UN, 2021). Reeksports ir preču eksports, kuras rezidenta kompānija ieved no citām valstīm, uzņemoties šajā procesā īslaicīgas īpašuma tiesības uz šīm precēm   (Lankhuizen and Thissen, 2019). Reeksporta darbība starpniecības valstī var iekļaut šķirošanu, (pār)pakošanu, uzglabāšanu un transportēšanu (Mellens et al., 2007).

Galvenā salīdzinošā kompāniju-reeksportētāju priekšrocība ir izpratne par to, kā izdevīgāk pārdot preci pasaules tirgū (Azzam et al, 2010; Notten, 2015, Kirillov et al, 2021). Par šādu uzņēmumu konkurences priekšrocību var kļūt arī papildu pakalpojumu sniegšana pārdevējiem un pircējiem loģistikas, uzglabāšanas, pārpakošanas un marķēšanas jomās (Mellens et al., 2007; Gehlhar, 2010). Piemēram, eksportieru uzņēmumi ar finansiālajiem ierobežojumiem biežāk kļūst par netiešajiem, nevis tiešajiem eksportieriem, izmantojot ārzemju starpnieku pakalpojumus reeksportam  (Chan, 2019).

Ievērojama mēroga reeksporta darbību veic ne tikai nelielas valstis, bet arī lielas, ekonomiski attīstītas valstis, kā ASV, Lielbritānija, Itālija  (Kirillov et al, 2021). Tā rezultātā pasaulē vērojams būtisks reeksporta apjomu pieaugums (Duprez and Dresse, 2013; Notten, 2015; Lemmers and Wong, 2019; Prakash and Chand, 2022).

Dažās valstīs reeksports ir pieaudzis ātrāk nekā pašu saražoto preču eksports (Franssen, 2016). Nīderlandē, Beļģijā, AAE un Singapūrā reeksporta daļa eksportā pārsniedz 50 %, bet Honkongā tā ir 98,8 procenti. Attiecīgi palielinās kopējais reeksporta ieguldījums ekonomikā. Piemēram, no 1996. līdz 2015. gadam reeksporta ieguldījums Nīderlandes IKP ir gandrīz dubultojies – pieaudzis no 2,0 līdz 3,8 procentiem.  Reeksports ir īpaši izplatīts vairumtirdzniecības sektorā (Franssen, 2016). 

Pēdējos gados reeksporta centru loma pārvērtās no  tradicionāliem piegāžu un distribūcijas centriem  par piegādes ķēžu reģionālajiem mezgliem (Jones et al, 2020). Tas noticis, pateicoties ne tikai vēsturiskajam stāvoklim tirdzniecības un kuģniecības jomā un stratēģiski izdevīgajam valstu ģeogrāfiskajam izvietojumam, bet arī attīstītiem pakalpojumu sektoriem, kas paaugstina piegādes ķēžu efektivitāti un funkcionalitāti (OECD and the World Bank, 2016). Šādi loģistikas mezgli (hubs) fokusējas uz starpproduktu tirdzniecību un rada pakalpojuma sniegšanas vērtību piegādes ķēžu darbības atvieglošanai un pilnveidei  (Jones et al, 2020).

Latvijas Bankas pētnieces  Līva Zorgenfreija un Santa Bērziņa (2015) uzskata, ka pieprasījums, piemēram, pēc transporta, uzglabāšanas, loģistikas pakalpojumiem reeksporta nodrošināšanas, ir palīdzējis uzturēt pakalpojumu nozaru izaugsmi. Reeksporta gadījumā izdevīgumu ekonomikai sniedz pievienotā vērtība, kas tiek iekļauta preču plūsmās (Lankhuizen and Thissen, 2019). Izdevīgums ekonomikai no reeksporta darbības ir saistīts ar nodokļu ienākumiem un uzņēmēju, reeksporta kompāniju nodrošinātāju ieņēmumiem par transportēšanu, uzglabāšanu un citiem pakalpojumiem (Prakash and Chand, 2022). Latvijas Bankas pētnieki Konstantīns Beņkovskis, Santa Bērziņa un Līva Zorgenfreija atzīmē, ka nevajadzētu izskatīt reeksportu kā kaut ko mazvērtīgu, jo reeksporta operācijas var nodrošināt būtisku ieguldījumu IKP. Tomēr politikas veidotāji un valsts institūcijas nereti nepietiekami novērtē reeksporta kā ekonomikas efektivitātes paaugstināšanas avotu  (Ali and Dadush, 2011). To veicina arī tas, ka vairākumā valstu, tai skaitā arī Latvijā, netiek veikta oficiāla reeksporta statistiskā uzskaite.

Šajā rakstā veiksim reeksporta analīzi Latvijā un Lietuvā par desmit gadu laika periodu, no 2012. līdz 2021. gadam. Izskatīsim dažus piemērus un iespējamos reeksporta pozitīvās ietekmes uz ekonomisko izaugsmi cēloņus, noteiksim galvenos ārējos faktorus, kas traucē Latvijas uzņēmumu reeksporta darbību, un sniegsim rekomendācijas reeksporta darbības aktivizēšanai.

 

Latvijas un Lietuvas eksporta un reeksporta salīdzinošā analīze

Kā zināms, eksporta apjomu nosaka divas sastāvdaļas: valstī saražotās produkcijas (preču un pakalpojumu) eksports, kā arī reeksports. 2021. gadā Latvija atpalicība no Lietuvas preču eksporta attiecības ziņā pret IKP bija 19,7 procenti.

Salīdzināsim desmit gadu laikā notikušās izmaiņas preču eksportā, kuras saražotas Latvijā un Lietuvā, neņemot vērā reeksporta daļu! Mēs aprēķinājām, ka 2012. gadā Latvijā ražoto preču eksporta daļa kopējā eksporta apjomā bija 71,7 %, bet 2021. gadā – 64,4 procenti.  No tā izriet, ka Latvijā ražotās produkcijas daļa kopējā eksporta apjomā ir samazinājusies par 7,1 procenta punktiem; tie ir 10 proceti.

Lietuvā ražotās produkcijas daļa kopējā eksporta apjomā desmit gadu laika periodā arī ir samazinājusies, tomēr tikai par 1,5 procentiem. Lietuvā ražoto preču eksporta daļa attiecībā pret IKP 2021. gadā bija 38,7 %, bet Latvijā 32,4 % (sk. 1. att). Mūsu veiktās analīzes rezultāti liecina, ka Latvijā ražoto preču eksporta daļas attiecība pret IKP ir par 6,3 procentu punktiem mazāka nekā Lietuvā, tātad attiecīgi par 16,3% mazāk nekā Lietuvā.

 

No šīs analīzes rezultātiem var izdarīt trīs secinājumus. Pirmkārt, Latvijā preču eksporta pieaugums attiecībā pret IKP 2012.–2021. gadā ir noticis uz reeksporta rēķina. Otrkārt, Latvijas atpalicības cēlonis no Lietuvas preču eksporta jomā ir atpalicība gan Latvijas ražoto preču eksporta apjomā, gan arī reeksportā. Treškārt, Latvijā ražotās produkcijas eksporta daļas samazinājums par vērtībām, kas ievērojami pārsniedz Lietuvas samazinājumu, var liecināt par relatīvu eksporta struktūras pasliktināšanos Latvijā, savukārt Latvijā ražotās produkcijas eksporta daļas pazemināšanās negatīvi ietekmē ekonomikas attīstību un pieaugumu. Tas tiek pamatots ar faktu, ka preču eksportam ir augstāka pievienotā vērtība, nekā tā ir reeksportam.

2012.–2021. gada laikā reeksports Latvijā absolūtajās vērtībās ir pieaudzis 2,1 reizi, tomēr, Latvijas reeksporta apjoma atpalicība no Lietuvas attiecībā pret IKP 2021. gadā bija 6 procentu punkti vai 25,3 procenti. Absolūtajos rādītajos Latvijas reeksports 2021. gadā bija 5,8 miljardi eiro, bet Lietuvā – 13,1 miljards eiro. Tas ir 2,3 reizes vairāk nekā Latvijā, kaut gan Lietuvas IKP pārsniedz Latvijas IKP 1,68 reizes.

Aplūkosim, kā mainījušies Latvijas un Lietuvas makroekonomiskie rādītāji laika periodā no 2012. līdz 2021. gadam (skat. 2. att.). Šajā desmit gadu periodā Lietuvas IKP pieaugums ir palielinājies 1,35 reizes vairāk nekā Latvijā. Turklāt jāatzīmē, ka Lietuvas IKP pieauguma rādītājs 2012.–2021. gadā 2,4 reizes pārsniedza vidējo IKP rādītāju ES. Mēs aprēķinājām, ka IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugums Lietuvā bija par 31 % augstāks nekā Latvijā, valsts kopienākums uz vienu iedzīvotāju (gross national income per capita) – par 32 % augstāks nekā Latvijā, bet pirktspējas paritātes rādītājs bija par 21 % augstāks nekā Latvijā.

 

Tā kā mēs esam veikuši tikai divu valstu salīdzinošo analīzi, izskatīsim, vai mūsu konstatētie fakti ir uzskatāmi par pietiekami raksturīgu parādību. Lai to izdarītu, izskatīsim vēl divas Rietumeiropas valstis, kas ietilpst ES: Beļģiju un Nīderlandi. Šīm valstīm (līdzīgi kā Hongkongai, Singapūrai un AAE) ir viens no augstākajiem reeksporta rādītājiem attiecībā pret eksportu gan Eiropas valstīs, gan arī pasaulē (Duprez un Dresse, 2013; Cheliout and Walravens, 2019). Šo valstu reeksports eksportā pārsniedz 50 % (Duprez un Dresse, 2013; Lemmers and Wong, 2019).

Beļģijā un Nīderlandē eksporta daļa attiecībā pret IKP 2021. gadā bija attiecīgi 85,5 un 83 % (Eurostat, 2022). Šie ir augstākie eksporta rādītāji Rietumeiropā pēc Īrijas un Luksemburgas, bet starp CAE valstīm augstāki eksporta daļas rādītāji attiecībā pret IKP ir tikai Slovākijai. IKP pieaugums laika periodā no 2012. līdz 2021. gadam gan Beļģijai, gan arī Nīderlandei arī bija viens no augstākajiem starp 14 Rietumeiropas valstīm, kuras ir ES dalībvalstis, proti, 31 procents. Aptuveni līdzīgs IKP pieaugums bija arī Dānijai un Vācijai, bet būtiski lielāks tikai divām valstīm – Īrijai un Luksemburgai, kurām ir visaugstākā eksporta daļa attiecībā pret IKP.

Mūsu veiktās reeksporta, eksporta un ekonomiskās izaugsmes rādītāju salīdzinošās analīzes rezultāti ļauj secināt, ka valstīm ar augstiem reeksporta rādītājiem ir augstāki ekonomikas pieauguma rādītāji.

 

Reeksporta darbības primārie un sekundārie ietekmes  efekti uz ekonomiku

Bet tagad ar konkrēta uzņēmuma piemēru izskatīsim, kā tieši reeksporta darbība ietekmē ekonomikas izaugsmi. Saskaņā ar ES klasifikāciju šis uzņēmums pieder vidējo uzņēmumu kategorijai, tomēr tā neto apgrozījums būtiski pārsniedz pat lielo uzņēmumu kritērijus. Reeksporta daļa šā uzņēmuma neto apgrozījumā pārsniedz 50 procentu. Mēs aprēķinos ņēmām vērā tikai datus par uzņēmuma reeksporta darbību. Mūsu veiktie aprēķini atklāj, ka šī uzņēmuma reeksporta darbības ietekme uz Latvijas IKP ir gandrīz 0,02 %, bet papildu vai sekundāro efektu vērtība Latvijas ekonomikai, tā saucamais lokālais multiplikators, 2021. gadā bija 1,51. (Multiplikatora vērtība tika aprēķināta kā izdevumu apjoma darbaspēkam attiecība pret izdevumiem, kas sedza Latvijas apakšuzņēmēju sniegtos pakalpojumus.) Jāatzīmē, ka 2021. gadā šis uzņēmums samaksāja Latvijas apakšuzņēmējiem par pakalpojumiem, kas nepieciešami reeksporta darbības nodrošināšanai, vairāk nekā četrus miljonus eiro. Vislielāko izdevumu daļu (60 %) veidoja transporta pakalpojumu un loģistikas sektora pakalpojumu apmaksa. Gandrīz 700 tūkstošus eiro bija pakalpojumu apmaksa finanšu sektoram (ieskaitot apdrošināšanu), ap 400 tūkstošiem eiro izdots noliktavu un biroju nomas apmaksai. Vēl uzņēmums samaksāja 200 tūkstošus eiro par IT sektora pakalpojumiem un aptuveni tādu pašu summu uzņēmumiem, kas sniedz citus profesionālus pakalpojumus (nodokļu konsultācijas, juridiskie un citu veidu profesionālie pakalpojumi).

Acīm redzams, ka reeksporta uzņēmumu primāro un sekundāro ekonomiku ietekmējošo efektu vērtība ir atkarīga no uzņēmuma lieluma, kā arī uzņēmumā izmantotajiem biznesa modeļiem, bet zināmā mērā arī no biznesa cikla stadijas, kā arī tirgus izmaiņām konkrētajā industrijā. Un, protams, no sankciju ierobežojumiem. Tomēr šis piemērs uzskatāmi demonstrē, ka reeksporta biznesa attīstība veicina ekonomikas pieaugumu, pateicoties gan primārajiem, gan arī sekundārajiem efektiem.

 

Galvenie reeksporta darbības faktori, kas ietekmē ekonomikas izaugsmi

Aplūkosim, uz kādu galveno faktoru pamata reeksporta darbība ietekmē ekonomikas izaugsmes paātrināšanos.

Pirmkārt,  reeksporta uzņēmumi gūst ienākumus no pārdošanas ārvalstu tirgos. Šie ienākumi ieplūst Latvijas ekonomikā caur darbinieku darba algām, nodokļu maksājumiem un pakalpojumu apmaksu ārējām organizācijām, kas atrodas Latvijā, kā arī veiktajām investīcijām. Valsts ekonomikai tie ir papildu ienākumi, kas var būt lielāki vai mazāki – atkarībā no reeksporta darbībā iesaistīto uzņēmumu skaita un to konkurētspējas.

Otrkārt, reeksporta uzņēmuma darbinieku kvalifikācijai izvirzīto augstāko prasību dēļ šiem darbiniekiem ir augstāks atalgojuma līmenis nekā uzņēmumos, kas darbojas iekšējā tirgū. Tas ļauj darbiniekiem tērēt lielākas summas patēriņam Latvijā un palielina nomaksāto nodokļu summu, kā arī obligāto apdrošināšanas iemaksu apjomu. Rezultātā tiek palielināta iekšējā pirktspēja, tirgus ietilpība un nodokļu ieņēmumu apjoms budžetā.

Treškārt,  agrāk viena no Latvijas galvenajām specializācijām bija tranzīta un loģistikas bizness, bet līdz ar ģeopolitiskās situācijas izmaiņām tranzīta kravu plūsmas un apjomi ir samazinājušies. Tādēļ daudzu reeksporta uzņēmuma darbība veicina Latvijas loģistikas infrastruktūras, kā arī citu infrastruktūru veidu, kas nepieciešami reeksporta darbības nodrošināšanai, izmantošanu. Rezultātā Latvijas transporta, loģistikas un citi infrastruktūras uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus reeksporta uzņēmumiem, saņem papildu ienākumus, un tas pozitīvi ietekmē vispārējo ekonomikas izaugsmi.

Ceturtkārt, dažiem reeksporta darbības biznesa modeļiem ir zems iekļūšanas slieksnis. To var skaidrot tādējādi, ka atšķirībā, piemēram, no ražotnes veidošanas, vairuma reeksporta uzņēmuma darbības uzsākšana neprasa kapitālieguldījumus. Līdz ar to ar reeksportu var veiksmīgi nodarboties uzņēmumi ar ierobežotu piekļuvi finansēšanas avotiem, kā arī mikrouzņēmumi, kuros nodarbināts viens vai daži cilvēki. Šis fakts sekmē gan nodarbinātības pieaugumu, gan arī jaunu, augsti apmaksātu darba vietu izveidošanu.

Piektkārt,  gadījumos, kad reeksporta darbība nav vienīgais vai arī galvenais uzņēmuma darbības veids, reeksporta darbības īstenošana ļauj šādiem uzņēmumiem paaugstināt bruto peļņu, iegūt papildu ienākumu avotus, kā arī uzkrāt pieredzi starptautiskajā tirdzniecībā. Tas veicina gan uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanos, gan jaunu darba vietu veidošanos un saglabāšanu.

Sestkārt, zemā iekļūšanas sliekšņa dēļ virkne reeksporta uzņēmumu vadošo darbinieku, paaugstinājuši savu profesionālo kvalifikāciju, ieguvuši zināšanas starptautiskās tirdzniecības jomā, kā arī daļā gadījumu, izmantojot jauniegūto informāciju un sakarus, spēj izveidot savu biznesu. Visai bieži šī situācija pēc noteikta laika atkārtojas.

Izskatīsim analoģiju. Sekmīga jaunuzņēmumu iziešanas (exit) gadījumā bijušie līdzīpašnieki un vadošie speciālisti var turpināt savu darbību jaunuzņēmumu ekosistēmā, liekot lietā iegūtās zināšanas, pieredzi, sakarus un izveidotod uzkrājumus. Tas tiek saukts par uzņēmējdarbības pārstrādes (entrepreneurial recycling) procesu (Mason and Brown, 2014). Uzņēmējdarbības pārstrāde, kas notikusi iziešanas rezultātā, kļuva par vienu no galvenajiem Igaunijas jaunuzņēmumu ekosistēmas veiksmes cēloņiem (Prohorovs, 2020).

Tā kā Latvijā jauno uzņēmumu veidošanās rādītājs ir 1,6 reizes zemāks nekā Lietuvā (Eurostat, 2022), jaunu reeksporta uzņēmumu veidošanās varētu veicināt ne tikai ekonomikas izaugsmes paātrināšanos, bet arī Latvijai tik ļoti nepieciešamo uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanos.

 

Galvenie ārējie faktori, kad kavē uzņēmumu reeksporta darbību

Lai noteiktu galvenos ārējos faktorus, kas ierobežo reeksporta darbību, esam veikuši 12 Latvijas uzņēmumu vadītāju aptauju, kuru kompāniju neto apgrozījuma vismaz 25 % veido reeksporta daļa. Lai potenciālie respondenti piekristu piedalīties aptaujā un sniegtu iespējami objektīvākas atbildes, mēs nodrošinājām viņiem atbilstošas konfidencialitātes garantijas.

Aptaujas rezultāti parādīja, ka svarīgākais faktors, kas kavē reeksportu, ir dažu Latvijas valsts organizāciju ievērojami stingrāka likumdošanas un normatīvo aktu piemērošana. Īpaši tas attiecināms uz darījumiem ar ES valstu uzņēmumiem. Respondenti ir atzīmējuši, ka virknē valstu, piemēram, Igaunijā vai AAE, uzraudzības organizācijas ir lojālākas pret to reeksporta uzņēmumu darbību, kas norisinās ārpus šo uzņēmumu reģistrācijas robežām. Iespējams, dažu valstu lojālāko attieksmi pret reeksporta uzņēmumiem var izskaidrot ar to, ka šādas valstis vispirmām kārtām rūpējas par pozitīvu reeksporta darbības ietekmi uz nacionālo ekonomiku. Šķiet acīm redzams, ka stingrāka likumdošanas normu piemērošana attiecībā pret reeksporta darbību samazina gan uzņēmumu, gan arī valsts budžeta ieņēmumus no reeksporta.

Mūsu veiktās aptaujas rezultāti liecina – lai izvairītos no iespējamām finansiālajām pretenzijām, Latvijas uzņēmumi, kas nodarbojas ar reeksportu, vai nu samazina reeksporta operāciju skaitu, vai arī veic daļēju vai pilnīgu uzņēmuma relokāciju uz reeksporta aktivitātēm labvēlīgākām rezidencēm. Turklāt veikt reeksporta uzņēmuma relokāciju ir nesalīdzināmi vienkāršāk, nekā pārcelt ražošanas uzņēmumu.

Respondenti atzīmēja, ka pēc nozīmīguma otrs kavējošais faktors uzņēmumiem, kas nodarbojas ar reeksporta darbību, ir augstas darbaspēka izmaksas. Tas skaidrojams ar apstākli, ka reeksporta uzņēmumiem vispārējo izdevumu apjomā ir ļoti augsta izdevumu daļa darbaspēka apmaksai. Izskaidrojums – uzņēmuma pamataktīvs ir darbinieki, kuriem ir augsta kvalifikācija starptautiskās tirdzniecības jomā, nevis citi aktīvu veidi. Šādu darbinieku darba apmaksas izdevumi var 1,5–2 reizes pārsniegt to darbinieku darba apmaksas izdevumus, kuri nodarbojas ar pārdošanu vietējā tirgū.

Pētnieki atzīmē, ka sešās no desmit vadošajām reeksporta darbību veicošajām valstīm nodokļu likmes ir zemākas nekā vidējās nodokļu likmes (Jones et al, 2020), savukārt Latvijā nodokļu slogs uz darbaspēku ir 40,5 % no darbaspēka izmaksām darba devējam (OECD, 2022). Tas ir vairāk nekā Igaunijā (38,1 %), Lietuvā (37,6 %), kā arī vairāk nekā vidējais rādītājs OECD valstīs (34,6 %). Tā kā Latvijas reeksporta uzņēmumi starptautiskajos tirgos konkurē ar citu valstu reeksporta uzņēmumiem, augstais darbaspēka izmaksu līmenis negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, īpaši to uzņēmumu, kas ir apzinīgi un godprātīgi nodokļu maksātāji. Respondentu atbildes liecina, ka augstais darbaspēka izmaksu līmenis var būt par iemeslu dažādām nodokļu un citu veidu optimizācijām, kuras uzņēmumi īsteno, lai saglabātu savu konkurētspēju. Piemēram, darbaspēka nolīgšana valstīs ar zemāku darbaspēka izmaksu līmeni, saglabājot darbinieka nodokļu rezidenci tā mītnes valstī, vai arī biznesa modeļa maiņa no tiešā reeksporta uz netiešo reeksportu. (Tiešā reeksporta gadījumā visas operācijas tiek nodrošinātas uzņēmuma rezidences valstī.) Kaut gan iepriekšminētie optimizācijas veidi pilnībā atbilst likumdošanai, tomēr tie nav izdevīgi nacionālajai ekonomikai, jo samazina primāro un sekundāro reeksporta uzņēmumu darbības efektu ietekmi uz nacionālās ekonomikas izaugsmi.    

Kā trešo svarīgāko ārējo faktoru, kas kalpo par noteiktu barjeru Latvijas uzņēmumu reeksporta darbībai, respondenti atzīmēja jebkāda atbalsta trūkumu no valsts puses, kaut gan reeksports ir viena no eksporta formām un eksporta uzņēmumiem ir pieejamas dažādas valsts atbalsta programmas.

Kā tas minēts raksta sākumā, gan ārzemju, gan Latvijas pētnieki atzīmē, ka politikas veidotāji un valsts institūcijas nepietiekami novērtē reeksporta kā svarīgas eksporta sastāvdaļas un nacionālās ekonomikas izaugsmes avota nozīmīgumu. Reeksporta darbības atbalsta trūkums valsts institūciju līmenī var būt  rezultāts tam, ka politikas veidotāji un valsts institūcijas nav pietiekamā mērā novērtējušas reeksporta nozīmi valsts ekonomikā.

 

Noslēgums un rekomendācijas

Mūsu veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka valstis, kuras saskaņā ar Pasaules Bankas klasifikāciju tiek attiecinātas pie valstīm ar augstu  ienākumu līmeni (World Bank, 2022) un kurām ir augsti reeksporta rādītāji, uzrāda arī lielākus ekonomikas izaugsmes tempus. Turklāt tām ir arī augstāks IKP rādītāju līmenis uz vienu iedzīvotāju, valstu kopienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju, kā arī pirktspējas paritātes rādītāja līmenis. Mūsu iegūtie rezultāti ļauj pieņemt ka valstīs pastāv korelācija starp reeksporta un ekonomikas izaugsmes tempa rādītājiem.

Tāpat mēs nodemonstrējām iespējamo reeksporta darbības efektu ietekmi uz nacionālo ekonomiku un faktorus, kuriem pateicoties tiek nodrošināta reeksporta rādītāju ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Turklāt noteicām trīs galvenos ārējos faktorus, kas ierobežo Latvijas uzņēmumu reeksporta darbību.

Mūsu pētījuma gaitā iegūtie dati liecina par uzņēmumu reeksporta darbības stimulēšanas lietderīgumu no valsts iestāžu un institūciju puses, sekmējot to kā vienu no ekonomikas izaugsmes paņēmieniem. Īpaši šis apgalvojums ir aktuāls valstīm ar mazu atvērtu ekonomiku, jo ir zināms, ka eksports – līdz ar to arī reeksports – kā viens no eksporta veidiem ir būtisks mazo valstu ekonomikas virzītājspēks.

Valsts ekonomikai reeksports praktiski ir naudas līdzekļu radīšana no gaisa. Un šādus naudas līdzekļus valsts ekonomikai var saražot vairāk vai mazāk – atkarībā no valsts attieksmes pret Latvijas uzņēmumu reeksporta darbību. Tādēļ politikas veidotājiem un valsts institūcijām būtu nepieciešams veltīt uzmanību reeksporta darbībai kā īpašai specifiskai starptautiskās tirdzniecības industrijai.

Partija Jaunā Vienotība, kas uzvarēja 14. Saeimas vēlēšanās, par vienu no svarīgākajām prioritātēm, vienlaikus ar valsts ārējo drošību, iekšējo drošību un izglītības attīstību noteica ekonomikas izaugsmi (LETA, 2022). Pamatojoties uz faktu, ka pēdējo gadu laikā Latvija ekonomiskajā izaugsmē atpaliek no Lietuvas un Igaunijas (Prohorovs, 2022), var sagaidīt, ka tiks koriģēta esošā vai arī izstrādāta jauna ekonomikas attīstības programma. Ņemot vērā reeksporta lomu, būtu lietderīgi Latvijas ekonomikas attīstības programmā atspoguļot arī reeksporta attīstības jautājumus. Valsts līmenī būtu lietderīgi arī izveidot darba grupu vai Reeksporta padomi, kā arī reeksportieru uzņēmumu asociāciju. Mūsu piedāvātie pasākumi varētu  piešķirt reeksportam statusu, kas atbilstu tā nozīmīgumam ekonomikai. Tas arī var kļūt par sākuma posmu valsts institūciju un uzņēmējdarbības organizāciju kopīgai darbībai, lai palielinātu reeksporta uzņēmumu ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu paaugstināšanā.