Realitāte biznesā – ar vai bez IT
Andris Breške
RIGA COMM vadītājs
Prasmīgas uzņēmumu vadības pamatā arī mūsdienās ir stratēģijas, kuras sešdesmitajos gados ieviesa vadības konsultanti. Attīstītās valstis un vairākums lielo uzņēmumu izstrādā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju stratēģijas un rīcības plānus un ievieš tos dzīvē. Ar mainīgām sekmēm organizācijas iegulda resursus digitālajā transformācijā, jo tehnoloģiskajā attīstībā negrib zaudēt konkurentiem. Bet vai visiem uzņēmumiem ir nepieciešami IT risinājumi?
Lielākā daļa Baltijas uzņēmumu vadītāju dažādās aptaujās apgalvo, ka saprot un novērtē digitālo tehnoloģiju nozīmi un to ietekmi uz biznesu. Praksē izstrādāta digitālā stratēģija gan ir tikai retajam, galvenokārt IT, telekomunikāciju, finanšu, e-biznesa uzņēmumiem vai tiem, kuriem IT ir kritiskā biznesa infrastruktūra. Tirgū piedāvājums ir ļoti plašs – ikvienas nozares uzņēmums spētu digitalizēt vismaz vienu specifisku vai visus biznesa procesus. Tomēr realitātē uzņēmēji nereti tikai pēc ekonomiskā pamatojuma vien jau bloķē jebkādu nozīmīgu digitālu rīku un risinājumu ieviešanu. Piemēram, IDG pētījumā noskaidrots, ka 9 % uzņēmumu vispār pat neplāno ieviest nekādus risinājumus, un teju trešdaļa to pamato ar naudas trūkumu.
Daudzos gadījumos tas ir pamatoti, jo, piemēram, vidējai Latvijas lopkopības saimniecībai ar 30 govīm viedo sensoru risinājumi ganāmpulku pārvaldībai var neatmaksāties ne īstermiņā, ne ilgtermiņā, kā arī nepalielinās konkurētspēju vietējā tirgū. Metālapstrādes uzņēmumam ar desmit pastāvīgajiem klientiem nav jāinvestē e-komercijas risinājumos klientu portfeļa palielināšanai, ja klientu piesaiste un noturēšana ir balstīta uz citiem principiem un esošie resursi tiek pilnībā noslogoti. Tehnoloģiju attīstība ir dinamiska, tendences ir mainīgas, tāpēc vadībai jāapzinās iespējas, resursi un tirgus situācija, lai novērtētu, kādas tehnoloģiskās transformācijas uzņēmums var veikt.
Mani novērojumi liecina, ka Baltijas uzņēmējiem ir vispārēja sapratne par digitālo risinājumu nozīmību, bet pietrūkst izpratnes par to, kas no tirgū pieejamajiem risinājumiem ir noderīgs konkrētajam uzņēmumam. Informācija un pasākumi, kas veltīti tehnoloģiskajiem risinājumiem, ir plaši pieejami, un rodas jautājums – kāpēc daļai organizāciju nav vēlmes izzināt, testēt un izmantot pieejamos IT risinājumus procesu uzlabošanai?
Atbildi par situāciju Latvijā atrada LIKTA – tās aptaujā noskaidrojās, ka 37 % organizāciju traucē zināšanu trūkums par digitalizāciju, vēl 31 % nav kvalificēta personāla šajā jomā. Būtībā jau tas ir viens un tas pats. Uzņēmumu vadītāji argumentē, ka iepriekšējā negatīvā pieredze ar risinājumu izstrādātājiem un piegādātājiem, laika, finanšu un darbaspēka nepietiekamība, bailes investēt, negatavība pašreizējās sistēmas pārmaiņām, darbinieku pretestība un nereti arī nodokļu slogs gan racionāli, gan emocionāli attur viņus pievērsties pieejamo un nepieciešamo IT risinājumu izpētei un izvērtēšanai. Tāpēc risinājumu piegādātājiem potenciālajiem klientiem ikdienā jārāda pozitīvi piemēri līdzīgos uzņēmumos.
Tehnoloģijām ir jāstrādā uzņēmuma labā un jāatvieglo informācijas, procesu, resursu un klientu pieredzes vadība un analīze. Ja praksē notiek pretēji, un tādu gadījumu nav maz, tad lēmums īstenot konkrēto risinājumu nav bijis pamatots. Tomēr pamatotus risinājumus nāksies mācīties un meklēt, jo, kā prognozē Cisco Systems, nākamajos desmit gados pazudīs 40 % uzņēmumu, ja vien tehnoloģiski nemainīsies.