Šobrīd tiek veidota nākotnes reputācija
Ralfs Vīlands
"Vīlands Associates" partneris
Covid-19 pandēmija pasaules biznesa un politiskajiem līderiem liek piesaukt skaļus apzīmējumus: “šis ir karš”, “nekas tāds līdz šim nav piedzīvots”, “pēc šīs epidēmijas pasaule vairs nebūs tāda, kāda tā ir tagad”.
Neņemos spriest par pilnīgi visiem pārmaiņu aspektiem, un diez vai kāds var droši prognozēt, kāda izskatīsies pasaule pēc Covid-19. Lai jautājumu loku sašaurinātu, pievērsīšos divām tēmām. Pirmkārt – kam mēs uzticamies? Otrkārt – kā turpmāk veidosies sabiedrības un biznesa attiecības.
Vairāki savstarpēji nesaistīti avoti, sākot ar “Harvard Business Review” un turpinot ar “Provoke”, apgalvo – sabiedrība uzticas konvencionāliem medijiem, oficiāliem avotiem un ekspertiem – vai tie būtu infektologi, epidemiologi vai ekonomisti. Ārkārtējās situācijas laikā vieglais un dzīves stila saturs ir kļuvis sekundārs. Nezināmas nākotnes gaidās un bažās sabiedrība tiecas drošu pirmavotu virzienā vai tur, kur meklējama noderīga informācija un droša instruktāža, kā pašlaik pareizi rīkoties. Par to, ka Latvijā situācija ne ar ko neatšķiras, liecina jaunākie “Gemius” dati, kas uzrāda auditorijas pieaugumu visiem lielākajiem interneta portāliem. Vai papildus iegūtā uzticēšanās būs ilgtermiņa – grūti spriest. Atļaušos izteikt hipotēzi, ka arī “pēc kara” nopietnu, faktos bāzētu avotu un informācijas nozīme pieaugs, bet ziņkārība par dažu indivīdu narcistisko dzīvesveidu uz kādu laiku samazināsies.
Nākamā pārmaiņa ir piespiedu digitālizācija nozarēm vai uzņēmumiem, kuri to vēl nebija izdarījuši. Jo ilgāka būs ārkārtējā situācija vienā vai otrā valstī, jo būtiskāk būs attīstīt e-komerciju arī tajās jomās, kurās līdz šim izmantojām klasisko iepirkšanās pieredzi vai pat neiedomājāmies tik ātri izmantot attālinātus pakalpojumus, piemēram, treniņi tiešsaistē trenera vadībā. Tie, kas nepaspēs savu biznesu transformēt e-komercijas modelī, var būt zaudētāji arī pēc pandēmijas beigām, jo auditorijas jauniegūtie paradumi var būt uz palikšanu.
Manā skatījumā būtiskākās pārmaiņas sabiedrības un uzņēmuma attiecībās tomēr būs balstītas atmiņās par to, kā zīmoli un uzņēmumi būs mums likuši justies šajā laikā. Sabiedriskā doma uzņēmumus turpmāk nosacīti iedalīs divās daļās – tajos, kas pandēmijas laikā domāja tikai par sevi, un tajos, kas domāja par mums visiem. Šajā periodā uzņēmumu rīcība ir uzmanības lokā, un labie vai sliktie darbi Covid-19 krīzes kontekstā paliks sabiedrības atmiņā, jo prožektoru gaismā tiks vērota un vērtēta uzņēmumu un zīmolu uzvedība. Šis ir brīdis, kad tiek veidota nākotnes reputācija. Protams, ieguvēji būs tie, kuri savā darbībā būs ietvēruši visu intereses. Tas attiecas uz klientu izvēles korekcijām, labākiem sadarbības noteikumiem un spējīgāko darbinieku piesaisti.
Pēc būtības šis laiks paātrina jau sākušās pārmaiņas sabiedrības un uzņēmumu attīstībā. Pagājušā gada augustā ASV korporatīvajā vidē notika būtisks uzskatu pavērsiens – vadošo uzņēmumu apaļais galds jaunā memorandā pārdefinēja savu izpratni par uzņēmumu lomu sabiedrībā. Atjaunotā memoranda gars par prioritāti vairs neuzskata tikai akcionārus un vienlīdzīgā līmenī izvirza rūpes par ilgtspēju, citām ieinteresētajām pusēm, piemēram, darbiniekiem, piegādes ķēdi un komūnu, kurā uzņēmumi darbojas.
Tajās valstīs, kuras Covid-19 pandēmija neskars tik smagi, iespējams, šīm pārmaiņām būs mazāks mērogs. Tomēr kopumā sabiedrība no zīmoliem gaidīs līderību, visu ieinteresēto grupu interesēs balstītu mērķi un empātiju. Cilvēki atcerēsies zīmolus par to atbalstāmo rīcību krīzes laikā, it īpaši, ja tas būs darīts ar patiesu attieksmi un dāsnumu. Šāda rīcība var izpausties kā pārtikas ziedojumi, bezmaksas produktu nodrošināšana medicīnas darbiniekiem vai IT maksas platformu piedāvājums par brīvu. Tā var būt arī tirdzniecības telpās esošo infromācijas kanālu piešķiršana par brīvu sabiedrībai svarīgas informācijas izvietošanai un tās ražošana uz sava rēķina. Tiks novērtēta nesavtīga rīcība, zinot, ka šis ir laiks dot, nevis tikai komerciāli iegūt. Iespējams, šajā brīdī dzims nākotnē nozīmīgi zīmoli, kuru DNS uz visiem laikiem būs saistīts ar iniciatīvām, lai izgatavotu respiratorus un plaušu ventilatorus cīņai ar koronavīrusu. Daudz šādu piemēru ir atrodami arī tepat Latvijā. Šobrīd būtu arī laiks, lai vienas industrijas uzņēmumi nebaidītos no savstarpējās konkurences un iesaistītos kopīgos atbalsta projektos.
Un visbeidzot – vērā ņemams piemērs, no kā mācīties, ir britu zīmola “Marks & Spencer” rīcība valsts aizsardzības interesēs Otrā pasaules kara laika, kas kļuvusi ikoniska. Daudzi M&S veikali bija sabombardēti, Vācijas zemūdeņu uzbrukumos tika izjauktas piegādes. Veikalu ķēde ziedoja savu artavu, izmantojot jauninājumus un darbinieku centienus, kuri piedalījās uguns novērošanā un aizsardzības sistēmu informēšanā, vāca naudu “Spitfire” iznīcinātājiem, ierīkoja zupas virtuves un palīdzēja rūpēties par ievainotajiem karavīriem. Lai netraucētu izsalkušajiem un nepacietīgajiem cilvēkiem, M&S pārtika dažreiz tika pārdota tieši no kravas automašīnām. M&S bija saistīts arī ar lēta un vienkārša apģērba modelēšanu. Uzņēmuma rīcība Otrā pasaules kara laikā uz daudzām desmitgadēm pozitīvi ietekmēja britu attieksmi pret šo veikalu ķēdi. Sabiedrības novērtējuma principi jau nav mainījušies, tieši pretēji – progresējuši.
Raksta tapšanā izmantotie avoti:
https://hbr.org/2020/03/a-time-to-lead-with-purpose-and-humanity?ab=hero-main-text
https://hbr.org/2020/04/brand-marketing-through-the-coronavirus-crisis
https://marksintime.marksandspencer.com/ms-history/timeline/art1274