Pensiju sistēmas Baltijas valstīs: kopīgais un atšķirīgais

Pēdējā laikā visās trijās Baltijas valstīs pensiju sistēmas piedzīvoja kādas pārmaiņas. Lietuvā tika mainīti pensiju 2. līmeņa uzkrāšanas noteikumi, Latvijā tika ieviesta pensiju 2. līmeņa mantošanas iespēja, savukārt Igaunijā valdība apņēmās ļaut iedzīvotājiem izņemt pensiju fondos iemaksātos līdzekļus – tiesa, šo reformu pagaidām ir apturējusi valsts prezidente un iespējams, ka galavārds būs jāsaka Igaunijas Augstākajai tiesai. Interesanti, ka Lietuvā un Latvijā īstenoto pensiju reformu rezultātā ieviestās izmaiņas palīdzēja izlīdzināt attiecīgos pensiju sistēmas aspektus visās trijās valstīs.

Pēc viņas teiktā, pensiju sistēmas Baltijas valstīs varētu šķist ļoti līdzīgas, tomēr iedziļinoties redzams, ka detaļās tās ir pietiekami atšķirīgas – it sevišķi nelielās, bet būtiskās detaļās, piemēram, procentuālajā daļā, kas 2. pensiju līmenī tiek uzkrāta no darba algas.

1. līmenī – liela valsts loma

Visās Baltijas valstīs 1. pensiju līmeņa dalībnieki ir visi strādājošie, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lietuvā un Igaunijā uzkrājumi tiek veikti pēc līdzīga principa – tiek maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, kuru summa, kā arī darba stāžs tiek pārveidoti punktos. Šie punkti saskaņā ar noteiktiem rādītājiem pēc pensijas vecuma sasniegšanas savukārt tiek pārveidoti noteiktā naudas summā. Līdzīgi veidojas arī minimālā pensija, kas ir garantēta visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu darba stāža.

Latvijā šī sistēma darbojas mazliet citādi – te ir spēkā nosacītā noteiktu iemaksu sistēma, kas nozīmē, ka visas sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek summētas. Pēc pensijas vecuma sasniegšanas pensijas apmērs būs atkarīgs no prognozējamā vidējā dzīves ilguma un valdības lēmuma par to, kādā apmērā uzkrātā summa ir maināma uz pensijas summu.

Visās Baltijas valstīs uzkrāšana pensiju 1. līmenī ir līdzīga. Iedzīvotāji maksā noteiktu iemaksu apmēru, kas garantē tiesības uz pensiju. Tomēr pensija, kas viņiem pienāksies, būs atkarīga ne tikai no veikto iemaksu summas, bet arī no tā brīža ekonomiskās un demogrāfiskās situācijas.

Atšķirības uzkrājumu procentos

Pensiju 2. līmenī veiktās iemaksas tieši ietekmē pensijas apmēru. Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas (ar zināmiem izņēmumiem), Lietuvā uzkrājumu veikšana pensiju 2. līmenī vairs nav obligāta. Lietuvā darba tirgus jaunpienācēji tiek iesaistīti pensiju 2. līmenī automātiski, tomēr vēlāk viņiem ir tiesības atteikties no uzkrājumu veidošanas.

Ja Lietuvas iedzīvotājiem automātiskā iesaistīšanās pensiju 2. līmenī ir jaunums, tad Latvijā tā ir ierasta prakse, un visi iedzīvotāji, kas ir dzimuši pēc 1971. gada jūlija, obligātā kārtā tiek iekļauti pensiju 2. līmenī. Tāpat ir arī Igaunijā, tikai tas attiecas uz iedzīvotājiem, kas dzimuši 1983. gadā un vēlāk."

Tomēr tā nav vienīgā atšķirība – latvieši un igauņi pensiju 2. līmenī uzkrāj vairāk līdzekļu. Lietuvā 2. līmenī tiek uzkrāta summa, kuru veido 3 procenti no personas algas plus valsts pieliktie 1,5 procenti no vidējās algas valstī. Igaunijā šo summu veido 2 procenti no personas algas un 4 procenti no algai atbilstošas summas, kuras apmērā valsts samazina veicamās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Savukārt Latvijā pensiju 2. līmeņa uzkrājumā tiek ieskaitīti 6 procenti no algas, par attiecīgo summu samazinot sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Citi uzkrājumu veidošanas aspekti visās trīs valstīs ir vienādi – piemēram, tas, ka visi pensiju 2. līmeņa fondos uzkrātie līdzekļi pieder krājējam un ir mantojami.

Atšķirīgi iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu griesti pensiju 3.līmenim

Pensiju 3. līmenis ir viselastīgākais. Dalība tajā ir brīvprātīga, tādēļ uzkrājamā summa un iemaksu regularitāte ir atkarīga tikai no paša krājēja.

Visās trijās valstīs uzkrājumu veidošana šajā līmenī tiek veicināta, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus, kas ļauj atgūt līdz pat 20 procentiem (esošā nodokļa likme) no pensiju fondos iemaksātās summas, tomēr atvieglojumu piešķiršanas nosacījumi ir atšķirīgi. Lietuvā atvieglojums tiek piemērots iemaksu summai, kas nepārsniedz 1500 eiro gadā. Latvijā IIN atvieglojums tiek piešķirts iemaksām, kas nepārsniedz 10 procentus no gada bruto algas, bet maksimālā iemaksu summa, no kā var saņemt IIN atmaksu, ir 4000 EUR. Igaunijā tie ir 15 procenti no gada bruto ienākumiem, bet ne vairāk kā 6000 EUR. Tas gan nenozīmē, ka pensiju 3. līmenī nevar uzkrāt vairāk – var, bet jārēķinās, ka IIN atvieglojums tiek piešķirts tikai no augstāk minētām summām.

Var teikt, ka 3. pensiju līmenis visās trijās valstīs ir vislīdzīgākais, jo tajā valsts spēlē vismazāko lomu. Izņemot noteiktos atvieglojumu griestus, visi pārējie aspekti sakrīt – visi līdzekļi tiek ieguldīti finanšu instrumentos, līdzekļi paliek krājēja īpašumā gan uzkrājumu veidošanas laikā, gan pēc aiziešanas pensijā, kas savukārt nozīmē, ka visus uzkrātos līdzekļus var mantot.