Obligācijas Baltijā atgriežas modē

Obligāciju tirgus aktivizācijai ir vairāki faktori. Viens no svarīgākajiem ir ierobežotās iespējas piesaistīt banku finansējumu uzņēmējdarbības attīstīšanai. Bankas joprojām ir gana konservatīvas biznesa kreditēšanā, un to riska apetīte ir krietni zemāka nekā pieprasījums no uzņēmēju vides. Kamēr dažas bankas ir piesardzīgas finansējuma piešķiršanā, tikmēr citām bankām obligāciju emitēšana ir kļuvusi par nišas pakalpojumu, caur ko tiek piesaistīti jauni kapitāla tirgus dalībnieki.

Jau notikušās obligāciju emisijas, kuru rezultātā uzņēmumi ir spējuši piesaistīt biznesa attīstībai nepieciešamos līdzekļus, kā arī augstā obligāciju atdeve ir veicinājusi tirgus izaugsmi. Pozitīvā pieredze, ņemot vērā zemāku volatilitāti un stabilāku naudas plūsmu, salīdzinot ar akciju tirgu, un pašreizējais atdeves līmenis investoru vidū rada nosacītu pieprasījumu pēc šāda tipa produktiem. Kurš gan nevēlas ekonomiskās nenoteiktības un straujas inflācijas laikos ieguldīt naudu ar relatīvi augstiem un fiksētiem procentiem un ar relatīvi zemāku riska pakāpi?

Pašlaik redzam, ka Baltijā obligāciju atdeve ir krietni augstāka nekā Rietumeiropā. Pie mums obligācijas ar saprātīgu riska līmeni, kas tiek tirgotas ar 9–14 % atdevi, nav retums. No emitentu pozīcijām raugoties, augstās procentu likmes gan ir uzskatāmas par vienu no negatīvajiem rādītājiem, jo investīciju piesaiste ir kļuvusi dārga. Normalizējoties procentu likmēm, paredzams, ka uzņēmumu interese par obligāciju emisiju palielināsies vēl vairāk.

Ļoti būtiski ir turpināt darbu ar sabiedrību, izglītojot cilvēkus par investīciju iespējām. Uzskatu, ka šajā jomā Latvijā tiek darīts nepietiekami. Daudz lielāku lomu varētu uzņemties bankas, kas jau tagad ir tuvākais partneris cilvēkiem, apkalpojot viņu finanšu līdzekļus. Bankas aktīvāk varētu stāstīt par jaunu uzņēmumu ienākšanu kapitāla tirgos, iepazīstināt ar dažādiem finanšu instrumentiem, skaidrot, kur meklēt un kā iegādāties akcijas un obligācijas. Iespējams, pat vienkāršot obligāciju iegādes procesu vai radīt produktus, caur kuriem tiek investēts tieši Baltijas obligācijās. Vienlīdz liela atbildība šajā jautājumā ir arī pašiem emitentiem, kuriem ir kārtīgi jāizpilda savs mājasdarbs. Dalība Baltijas kapitāla tirgū ir iespēja pārbaudīt savas spējas, iekams tiek apgūti globālie investīciju tirgi.

Arī mēs esam bijuši aktīvi Baltijas kapitāla tirgū jau kopš 2014. gada, un šeit piesaistītās investīcijas ir veidojušas pamatu biznesa izaugsmei sākumpunktā. Tagad Baltijas kapitāla tirgus ir kļuvis par daļu no plašākas investīciju piesaistes stratēģijas. Eleving Group kopējie aktīvi 2022. gada beigās tuvojās 400 miljoniem eiro, ieņēmumi bija gandrīz 184 miljoni, peļņa pirms valūtas kursu svārstībām – 27,8 miljoni, EBITDA – 71,6 miljoni eiro. Šādu mērogu un vajadzības nav iespējams apmierināt tikai ar Baltijas kapitālu vien.

Teju desmit gadu laikā gūtā pieredze vietējo obligāciju emitēšanā un laika gaitā iegūtā investoru uzticība Baltijā mums tagad palīdz arī globālajos tirgos. Tieši darbs ar investoriem ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka uzņēmuma sekmes kapitāla tirgos. Kļūstot par daļu no tiem, uzņēmumi apņemas ievērot augstus standartus biznesa caurskatāmībā, uzņēmuma sasniedzamībā, sadarbībā ar regulatoru un biržu, kā arī informācijas publicēšanā. Tas viss veido pozitīvo pieredzi, un, ja pirmais ieguldījums un sadarbība ar uzņēmumu investoram ir bijusi veiksmīga, tad nākamreiz viņam vajadzēs mazāk laika, lai pieņemtu lēmumu par atkārtotu investēšanu.

Turklāt šodien neviens neļaus aizmirst arī par ilgtspējas faktoru, ko arvien biežāk vērtē ne tikai bankas un citi sadarbības partneri, bet arī paši investori. Ja uzņēmums nedomā zaļi, nepievērš uzmanību vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem, tam klāsies grūtāk finansējuma piesaistē. Kā apliecinājums tam, ka šie kritēriji ir nozīmīgi, ir mūsu šogad saņemtais Nasdaq Baltic apbalvojums, Eleving Group darbu atzīstot par labākajām investoru attiecībām Nasdaq Baltic First North obligāciju sarakstā. Tā ir kā zaļā karotīte – kvalitātes apliecinājums.

Rezumējot – Baltijas obligāciju tirgum ir liels potenciāls, un par to sāk interesēties gan uzņēmumi, gan arī paši investori. Tomēr tas, cik dinamisks šis tirgus būs, lielā mērā būs atkarīgs no šī procesa galvenajiem virzītājiem, proti, emitentiem, bankām un regulatoriem. Ir naivi cerēt, ka cilvēks pats izpētīs visu piedāvājumu, atnāks, ieguldīs savu naudu un kļūs par investoru. Viņam šīs investīciju iespējas ir nemitīgi jārada, jāreklamē un jāskaidro. Tikai tad mums būs gan daudz emitentu ar aktīvu otrreizējo obligāciju tirgu, gan arī cilvēki, kuri ieguldīs un gūs labumu no investīcijām pasīvo ienākumu veidā.