Liepāja var kļūt par tērauda ražošanas centru Baltijā

Investējot apmēram 200 miljonus EUR, ASLANLI ir paredzējis atjaunot tērauda ražošanu Liepājas metalurgā, rūpnīcai iegūstot jaunu tēlu, ražošanā izmantojot modernas, videi draudzības tehnoloģijas un ražojot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību. Ja valdība apstiprinās mūsu piedāvājumu un pašvaldība atbalstīs rūpniecības atjaunošanas un aprites ekonomikas pieeju, mēs jau līdz 2021. gada beigām varētu ražot mūsu pirmās tērauda sagataves, kas ir svarīgs starpražojums. Taču tas būs iespējams tikai tad, ja mūsu piedāvājuma rūpīga izvērtēšana un apstiprināšana, kā arī pārrunas ar Latvijas valdību noritēs patiešām ātrā tempā.

Pirms iepazīstināšanas ar mūsu pārējo redzējumu metālapstrādes rūpniecības atjaunošanā Latvijā vēlos īsumā izstāstīt, kas mēs tādi esam. Epas Group 1954. gadā nodibināja mans tēvs Eyüboğlu, kas savu darba dzīvi sāka kā savas personiskās kravas automašīnas vadītājs. 1961. gadā viņš pievērsās dzelzs un tērauda tirdzniecībai, 1967. gadā Karabük, Turcijā, sāka darboties uzņēmuma pirmā velmētava, un uzņēmuma otrā velmētava darbu uzsāka Gebze 1977. gadā. Kā noprotat, mēs aizvien esam ģimenes uzņēmums, un es kopā ar savu brāli turpinu ģimenes tradīcijas.

Epas Group ir vairāk nekā 1100 pastāvīgo darbinieku (tostarp Gruzijas ražotnē), un paplašinātais Noksel Pipe darbinieku skaits pārsniegs 2100. Un tas viss, neraugoties uz 2020. gadā īstenotajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem. Kā līgumstrādnieki visu gadu uzņēmumā parasti strādā vairāk nekā 3000 cilvēku, 2020. gadā to bija tikai apmēram 1000, un tie neietilpst minētajos 1100. Līdz ar to pastāvīgo un līgumstrādnieku kopējais bija apmēram 4200, neiekļaujot pārvadājumu uzņēmumu. Neraugoties uz Covid-19 ietekmi uz noteiktām uzņēmējdarbības jomām, piemēram, celtniecību un viesmīlību, Epas Group tirdzniecības ieņēmumi 2020. gadā sasniedza 270 miljoni EUR un peļņa bija 6 miljoni EUR.

Mēs ražojam dzelzs-tērauda produkciju septiņās ražotnēs, tostarp tērauda ražotnē Poti, Gruzijā, velmētavā Gebze Dilovası, Turcijā, un aukstajā velmētavā Stambulā, kā arī vairākās citās metalurģijas rūpnīcās visā pasaulē. Mums ir 58 gadu pieredze tērauda un metalurģijas rūpniecībā, un tagad mēs vēlamies nostiprināt savu pozīciju Latvijā.

Ja nebūtu bijis pandēmijas, mums būtu bijis daudz vieglāk plaši izvērtēt mūs interesējošos aktīvus. Taču, neraugoties uz šiem ierobežojumiem, mūsu inženieriem izdevās apskatīt rūpnīcu un tās atrašanās vietu Liepājā. Mēs konstatējām, ka 2011. gadā ir modernizētas krāsnis un cits aprīkojums, papildinot to ar jaunu elektroloka krāsni, un rūpnīca kādu laiku vēl darbojās, līdz 2013. gadā tika pasludināta Liepājas metalurga maksātnespēja. 2015.–2016. gadā rūpnīca atsāka darbu jau jauna īpašnieka vadībā. Lai arī rūpnīcas aprīkojums nav izcilā stāvoklī, mēs veicām priekšizpēti un saskatījām iespēju atjaunot rūpnīcu un atsākt ražošanu. Tāpēc mēs izlēmām iesniegt savu piedāvājumu.

Ir vairākas problēmas, uz kurām es vēlos vērst uzmanību – metāllūžņu piegāde, agrākā metālrūpniecības darbaspēka atgriešanās darbā un ražošanas ietekme uz apkārtējo vidi. Latvijas plašsaziņas līdzekļos visi šie jautājumi jau ir apskatīti. Kas attiecas uz mūsu galveno “izejmateriālu”, proti, metāllūžņiem, mēs veicām izpēti un atklājām, ka Baltijas jūras reģionā un blakus teritorijās Dānijā, Vācijā, Polijā, Krievijā un Ukrainā atrodas apmēram 25 miljoni tonnu, un daudzas no tām – pavisam netālu. Mūsu ražotnēm Turcijā mēs esam piegādājuši izejvielas arī no lielāka attāluma. Mēs arī plānojam rūpīgi izvērtēt mūsu iepirkto metāllūžņu kvalitāti, un tas ir kas tāds, ko iepriekšējie īpašnieki nedarīja. Tas palielinās galaprodukcijas kvalitāti un samazinās atkritumus.  

Kas attiecas uz darbaspēku, mums, Turcijā, ir sakāmvārds: “Ja ir labs medus, bites nebūs ilgi jāgaida.” Tas nozīmē, ka mēs centīsimies piedāvāt labu atalgojumu un darba apstākļus pieredzējušiem tērauda un metālrūpniecības strādniekiem no Liepājas un citām vietām. Runājot par ražošanas ietekmi uz apkārtējo vidi, es zinu, ka apritē ir nonākuši mūsu iegādātās Gruzijas rūpnīcas attēli, kur redzams dūmu mākonis. Tie ir simboliski, veci attēli no laikiem, kad rūpnīcai vēl bija cits īpašnieks, mēs esam to modernizējuši atbilstoši daudz augstākiem vides standartiem, un jaunās fotoliecības rāda, ka tagad rūpnīca darbojas atbilstoši mūsu pieejai, kas ir draudzīga apkārtējai videi. Piemēram, mēs esam izstrādājuši mobilo lietotni to pilsētu iedzīvotājiem, kurās atrodas mūsu rūpnīcas, lai viņi varētu kontrolēt mūsu ražotņu gaisa kvalitāti. Mēs dzīvojam šajās pilsētās un nopietni attiecamies pret jautājumiem, kas saistīti ar apkārtējo vidi. Kā jūs noteikti zināt, Turcija ir daudzu eiropiešu vidū iecienīts atpūtas tūrisma mērķis.

Vēlos arī pieminēt elektrības jautājumu, jo tērauda ražošanas rūpnīca ar elektroloka krāsnīm patērē daudz elektroenerģijas. Ja mūsu piedāvājums tiks apstiprināts, ilgtermiņā ražotni ir paredzēts apgādāt ar enerģiju no relatīvi tīrās sašķidrinātās gāzes, kas tiks ievesta Liepājā, un pat no vēja turbīnām. Galu galā, Liepāja tiek dēvēta par vēju pilsētu.

Kas attiecas uz to, kā mēs plānojam rūpnīcu atkal laist ekspluatācijā un atsākt ražošanu, vispirms mēs izmēģināsim aprīkojumu (t.s. “cold runs”), tad mēs iedarbināsim krāsnis un līdz 2021. gada beigām sāksim ražot pirmās tērauda sagataves. Tie ir 12 metrus gari tērauda stieņi, kas ir starpražojums, kuru var veltnēt vai velmēt, iegūstot gatavos produktus. Mēs plānojam veltnēšanas un velmēšanas ražotni pievienot metāllūžņu ražotnei, lai mums būtu pa spēkam saražot visus tērauda produktus un komponentus – celtniecības nozarei paredzētas stiegras, tērauda profilus, autodaļas u.c. Īsumā – mūsu mērķis ir izveidot rūpnīcu, kas sākas ar metāllūžņiem un ražo gatavos tērauda produktus un komponentus Eiropas un pasaules tirgum.

Mūsuprāt, tas labvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku, tā kā mēs nākamajos gados plānojam sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu, palielināt ostas kapacitāti, enerģijas pieprasījumu un radīt no 450 līdz 1000 darbavietām kvalificētiem darbiniekiem. Mēs esam atvērti sadarbībai, attīstot Liepājas Industriālā parka kā zaļa industriālā parka konceptu uzņēmējdarbības, inovāciju un mūsdienīgas rūpniecības veicināšanai.