Vai koronavīruss izraisīs sabrukumu pasaules akciju tirgos?

Tomēr infekcijas straujā izplatīšanās ārpus Ķīnas robežām, arvien pieaugošais inficēto cilvēku skaits un augstais mirstības līmenis lika mediķiem sarosīties un atzīt faktu, ka cilvēce ir jaunas globālās pandēmijas priekšā. Šā gada 30. janvārī Pasaules Veselības organizācijas ārkārtas situāciju komitejas tikšanās laikā jaunā koronavīrusa uzliesmojums tika atzīts par globālu satraukumu veselības aprūpes jomā.

Līdz februāra beigām pandēmija jau ir konstatēta faktiski visos pasaules kontinentos. Ķīnā ar vīrusu inficēto cilvēku skaits ir pietuvojies 80 tūkstošiem, Dienvidkorejā ir vairāk nekā 1000 inficēto cilvēku, savukārt Itālijā, Japānā un Irānā inficēto skaits ir mērāms simtos. Dramatiska situācija izvērtās uz kruīza kuģa “Diamond Princess”, kurš pietauvojās Japānas pilsētā Jokohamā, un nepārdomātas karantīnas rezultātā no Japānas varas iestāžu puses ar jauno koronavīrusu inficējās piektā daļa no 3700 kuģa pasažieru.

Spēcīgu jaunā koronavīrusa ietekmi izjūt arī reālais ekonomikas sektors. Smagākais trieciens neapšaubāmi pienākas Ķīnas ekonomikai, kur, lai cīnītos pret epidēmiju, tika aizvērti tūkstošiem uzņēmumu, bet ar nepilnu kapacitāti vēl joprojām darbojas simtiem tūkstošu.

Neapšaubāmi, Ķīnas ekonomikas loma un plašā integrēšanās pasaules ekonomiskajos procesos, aktivizējoties pandēmijas uzliesmojumam ārpus valsts robežām, ir atstājusi nozīmīgu ietekmi uz citu valstu ekonomikām un tajās notiekošajiem procesiem. Lidojumu un ceļojumu atcelšana, satiksmes un loģistikas traucējumi komplektējošo izejmateriālu piegādēm, ražošanas līniju apturēšana un pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana, kultūras un sporta pasākumu pārcelšana, baidoties no vēl agresīvāku infekcijas izplatīšanās, ir pārņēmusi visu pasauli. Pandēmijas ietekmē vairums lielo starptautisko kompāniju ir spiestas mainīt savus darbības plānus un pārskatīt finanšu prognozes.

Tomēr interesants ir novērojums, kas saistās ar virtuālo ekonomiku, proti, fondu tirgiem. Līdz pat pēdējam brīdim tie ignorēja notikumus saistībā ar vīrusa straujo izplatīšanos. Izņēmums bija vienīgi Ķīnas akciju tirgus, kas, atgriežoties no jaunā gada brīvdienām 3. februārī, piedzīvoja strauju vērtības kritumu par 10 %. Neskatoties uz to, lielākais vairums vadošo kapitāla tirgu pasaulē turpināja baudīt 2019. gada tirgos valdošo pozitīvo pacēlumu un eiforiju.

Aizvadītais gads nepārprotami bija viens no veiksmīgākajiem pasaules akciju tirgos kopš 2008. gada finanšu krīzes un tam sekojošās straujās tirgus lejupslīdes. Vairums vadošo fondu tirgus indeksu pasaulē 2019. gadu noslēdza ar kāpumu par vairāk nekā 20 %, savukārt ASV tehnoloģisko kompāniju indekss NASDAQ pērn palielinājās pat par 35 %.

Tomēr satraucošs ir fakts, ka šādam izteiktam tirgus kāpumam īsti nebija fundamentālu iemeslu. Pasaules ekonomika 2019. gadā pieauga tikai par 2,9 % salīdzinājumā ar 3,6 % kāpumu 2018. gadā, kas ir viens no zemākajiem ekonomikas pieauguma tempiem kopš finanšu krīzes 2008.–2009. gadā.

Vairums tehniskās analīzes rādītāju liecina par nepamatoti augstām akciju tirgus cenām. Piemēram, P/E koeficients (attiecība starp akciju tirgus cenu un peļņu uz akciju) šobrīd vairumam attīstīto valstu fondu tirgus indeksu ir ievērojami augstāks par vidējo statistisko līmeni. Salīdzinājumam – P/E koeficients ASV akciju tirgus indeksam S&P500 ir 20,5, kas ir par ceturto daļu augstāk nekā indeksa vidējais rādītājs un ievērojami augstāk par S&P500 indeksa sasniegto maksimālo vērtību 2007. gadā, kas tolaik atradās pie 17,5 atzīmes.

Lai gan akciju cenas ir tālu no tā, lai runātu par cenu burbuli – pārvērtētām akciju cenām tirgū –, jaunas un daudz spēcīgāk izteiktas lejupvērstas tirgus tendences varbūtība ir pietiekami argumentēta un augsta. Atgādināsim, ka arī 2017. gads bija izteikti pozitīvs globālajiem akciju tirgiem, kam sekoja ievērojams kritums 2018. gadā.

Vai 2020. gadā piedzīvosim 2018. gada notikumu atkārtojumu, to parādīs laiks. Akciju cenu volatilitāte (svārstības) pasaules tirgos pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies. Tas savukārt liecina tikai par to, ka kopējā nenoteiktība un nestabilitāte, kas valda finanšu tirgos, parādoties nopietniem negatīviem notikumiem, neizslēdz vēl agresīvāku cenu kritumu, kas varētu līdzināties 2008. gadā piedzīvotajam. Jāpiebilst, ka šādas krīzes perioda cenu korekcijas pasaules akciju tirgos ir novērojamas reizi desmit gados.

Iepriekšējie, būtiskākie tirgus cenu kritumi tika piedzīvoti 1990., 2000.–2002., kā arī 2007.–2009. gadā. Jāteic gan, ka laika ziņā mūsdienu fondu tirgus šādiem pavērsieniem ir pietiekami nobriedis un ir gatavs straujām cenu kustībām. Par katalizatoru tādam notikumu scenārijam var izrādīties arī jaunais koronavīruss. Izteikti spēcīgs cenu kritums globālajos kapitāla tirgos bija vērojams 24. un 27. februārī, un rezultātā laika periodā no 20. līdz 27. februārim globālie akciju tirgus indeksi ir zaudējuši 8–12 % savas kapitalizācijas, tādējādi “noēdot” visu iepriekšējo piecu mēnešu pozitīvo kāpumu. Gadījumā, ja situāciju ar jauno koronavīrusu neizdosies stabilizēt jau tuvākajā laikā, nav izslēgts, ka tieši šis notikums kalpos par katalizatoru, ko spekulanti varētu izmantoto kā pietiekami argumentētu iemeslu, lai uzsāktu jaudīgu pārdošanas stratēģiju globālajos tirgos.  Rezultātā pasaules fondu tirgus kapitalizācija var zaudēt no 20 % līdz 40 %, pesimistiskākajos scenārijos pat līdz 50 %, finanšu plūsmām savukārt meklējot drošu patvērumu zelta aktīvos, ASV dolāros un ASV valdības obligācijās, par kuriem nenoteiktības brīžos interese acīm redzami palielinās.