Zīmols sērgas laikā

Daudzi ir iestrēguši šokā, noliegumā, dusmās un izmisumā – līdzīgi, kā to paredz, piemēram, sešdesmito gadu psihiatres Kūbleras-Rosas ne pārāk zinātniskais, tomēr “South Park” multenēs citētais sērošanas cikla modelis, kurš ilustrē mūsu cīņu ar traumatisku pieredzi. 

Apturēt šo “krīzes inerci” – sabiedrībai kaitīgu, mums visiem bīstamu – šogad var palīdzēt mārketinga cilvēki, reklāmisti, mediji un sabiedrisko attiecību speciālisti. Jo būsim godīgi – mūsdienās reklāma un cita veida zīmolu komunikācija veiksmīgāk nekā politiķi un eksperti definē cilvēku ieradumus, šajā ziņā neatpaliekot, bieži pat pārspējot slavenības, seriālus un filmas. Runājot mārketinga terminos, ir trīs auditorijas, kuras šobrīd ir atbildīgi uzrunāt katra zīmola mārketinga cilvēkiem, lai sekmētu valsts pielāgošanos pandēmijas apstākļiem. Ir jāuzrunā ignorantie, dusmīgie un uzņēmīgie. 

Pirmkārt, ir jāuzrunā ignorantie, kuriem šķiet, ka varēs dzīvot pa vecam. Varam kopā viņus sapurināt un izglītot. Katram uzņēmumam būs jāievieš konkrētas pārmaiņas savā ikdienas darbībā, produktos un klientu servisā un skaidri jāpasaka saviem klientiem un sabiedrībai, ka ir iestājusies jauna realitāte. Rezervētos reklāmas laukumus nevajag obligāti atcelt, ja tos iespējams padarīt par izglītojošiem materiāliem, līdzīgi kā daudzi zīmoli Ķīnā, Apvienotajos Arābu Emirātos un citur jau ir sākuši darīt. “Neskaties uz šo plakātu, ej laicīgi mājās”, “Atceries nomazgāt rokas”, kā arī citas, radošākas izpausmes, ko nozares gudrie, bet mazliet iepauzētie prāti var izdomāt strauji. Reklāmai dodot sociālu ievirzi, tā būs ilgtermiņa investīcija katra sevi cienoša zīmola reputācijā, reizē veicinot atbildību pret sevi un apkārtējiem.

Otrkārt, ir jāuzrunā dusmīgie, kuri izmisīgi meklē vainīgos un krīt izmisumā. Varam kopā viņus iedvesmot saņemties. Katram uzņēmumam, kas to spēj, ar saviem resursiem jāpalīdz cīņā ar vīrusu un tā radītajām sekām, atbalstot ārstus, bērnus, seniorus un pārējās neaizsargātās sabiedrības grupas. Jāpastāsta par to publiski, ne tikai lai slavētu sevi, bet lai liktu citiem sekot. Piedāvāt produktus krīzes skartajām grupām bez maksas pamazām kļūst par normu. Svarīgi neapstāties pie dekoratīvām lietām kā bezmaksas kafijas neatliekamās palīdzības personālam. Zīmoli var organizēt un līdzfinansēt arī apjomīgas ziedošanas kampaņas un organizēt brīvprātīgo darbu, lai dažādos nozīmīgos veidos atbalstītu tos, kuri krīzei ir mazāk gatavi. Korporatīvā sociālā atbildība šobrīd nav pieklājīga izrādīšanās “ķeksīša pēc”. 

Treškārt, ir jāuzrunā aktīvie, kuri uzņēmīgi eksperimentē, lai pielāgotos pārmaiņām. Lielajiem un lēnīgajiem līderiem ir jāmeklē radošas idejas, jāveido jaunas sadarbības un jāinvestē inovācijās. Vienalga, vai saistītas ar gudrāku iepirkšanos, vērtīgāku laika pavadīšanu mājās vai produktīvāku strādāšanu. Ir dabiski, ka šādā laikā dzimst ambiciozi prototipi plaušu ventilēšanas iekārtām un piezemētas lietotnes ikdienas sadarbībai kāpņutelpas intoverto kaimiņu vidē. Svarīgi ir atrast un atbalstīt tos risinājumus, kas ilgtermiņā papildina pamatbiznesu, tā radot stabilas partnerības. Tuvredzīga piesardzība neies cauri, jo jaunie laiki prasīs jaunas tehnoloģijas un iegūs tie, kuri investēs pirmie. Virspusēja stratēģija ir impotenta, nāksies mainīties.

Lielajā finanšu krīzē, kuru pirms gadiem desmit skaļi pieteica “Lehman Brothers” sabrukums, komunikācijas nozarei bija stipri mazāka atbildība, nekā tā ir pielavījusies mums šogad, klusajā Covid-19 sērgas laikā. Jā, mārketingam gan toreiz, gan tagad bija jāsargā uzņēmuma ieņēmumi, bet šeit ar mārketinga “bulšitu” nebūs gana. Šis ir laiks, kurā jāievieš produktu un servisa izmaiņas. Šis ir laiks, kurā kļūs skaidrs, kuri zīmoli ir bijuši un ir sociāli atbildīgi un kuri ir tikai zīmējušies miera laikos. Pats galvenais – no zīmoliem būs atkarīgs tas, cik ātri Latvijas sabiedrība pieņems pēc-pandēmijas noteikumus un pielāgos savus ieradumus. Tas tiešā veidā ietekmēs, cik ātri valsts ekonomika atveseļosies un atsāks iet uz priekšu.