Kļūt vai nekļūt par saimnieciskās darbības veicēju?

Ar šīm izmaiņām radošo profesiju pārstāvji tiek iesaistīti ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanā, bet arī pilnvērtīgākā valsts sociālajā apdrošināšanā. Autoratlīdzības saņēmējam paredzētas divas iespējas - reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai nereģistrēties, tāpēc rodas jautājums, kura no iespējām ir ērtāka un izdevīgāka radošos profesiju pārstāvjiem, un, vai jaunais regulējums bija nepieciešams?

Nepieciešams domāt ilgtermiņā

Neraugoties uz to, ka aizvadītā gada beigās radošo profesiju pārstāvji protestēja pret gaidāmajām izmaiņām, tostarp iznākot ielās ar ķieģeļiem, objektīvi raugoties, izmaiņas bija nepieciešamas, jo  autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem nebija nekādas sociālās aizsardzības. Lai gan īstermiņā samazinās tā ienākumu daļa, ko saņem autors, ilgtermiņā tas sniedz garantijas slimības gadījumā vai, piemēram, dodoties pensijā. Daudzi no mums vēlas “saņemt vairāk šodien”, tomēr es aicinātu domāt arī par nākotni. Pretestība sakņojās arī tajā, ka par izmaiņām radošo profesiju pārstāvji uzzināja pandēmijas laikā, kad lielai daļai no viņiem ieņēmumu plūsma bija būtiski samazinājusies vai pat apstājusies.

Joprojām liela skaidras naudas plūsma

Jāpiezīmē, ka radošās industrijas ir arī viena no jomām, kurā joprojām ir liela skaidras naudas aprite, kas apgrūtina ieņēmumu izsekošanu. Ja autors reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicējs (pašnodarbinātais), viņš varēs no ienākumiem atskaitīt nosacītos izdevumus – 25% vai 50% (pamatojumu dokumenti šādai virtuālajai atskaitīšanai nav nepieciešami) – vai arī atskaitīt faktiskos izdevumus, ja tie ir pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem: čekiem, kvītīm u. c. Izvēloties šādu formu, vismaz izdevumu jomā skaidras naudas plūsma samazināsies. Ienākumu daļa gan joprojām paliks katra autora un pasūtītāja atbildība, līdzīgi kā tas ir skaistumkopšanā, automašīnu servisu jomā u.c.

Ja autoram ir arī pamatdarbs un darba līgums

Kā jau tika minēts, autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs, izvēlotiesa maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā vai mikrouzņēmumu nodokli (MUN), vai nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Nav iespējams viennozīmīgi pateikt, kurš variants ir izdevīgāks vai labāks, jo katrs gadījums ir atšķirīgs. Nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un strādāt ar autora līgumu ir izdevīgāk, ja autoram papildus ir arī kāda cita darba vieta, kurā viņš strādā uz darba līguma pamata, un autoratlīdzību summas ir nelielas. Šādā gadījumā autoratlīdzības izmaksātājs no ienākuma ieturēs IIN un obligātās sociālās iemaksas kā no algota darba ienākuma un autoram nebūs jāraizējas par grāmatvedības jautājumiem.

Ieņēmumu prognozēšana

Izvēloties reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, ir iespēja maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā vai MUN. Daudziem šķiet, ka MUN ir ērtākais un vienkāršākais risinājums. Turklāt, nodokļa likme pirmajā acu uzmetienā ir daudz zemāka - ieņēmumiem līdz 25 000 eiro gadā likme ir 25%, virs 25 000 eiro gadā – 40%, bet jāņem vērā, ka šī likme tiek aprēķināta no apgrozījuma. Aprēķinot MUN, netiek ņemtas vērā izmaksas, kas rodas, īstenojot saimniecisko darbību. Izvēloties iespēju maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā, ir vērts parēķināt, kādi varētu būt gada kopējie ieņēmumi, jo tieši no tā ir atkarīgs, cik daudz būs jāmaksā pašam autoram. Iedzīvotāju ienākumu nodoklis gada ienākumiem līdz 20 004 eiro būs 20%, no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro - 23%, bet, pārsniedzot 62 800 eiro – 31%. Arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa atšķirsies - 31,07% no vismaz 500 eiro vai no izvēlētas lielākas summas + 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem mēnesī un 500 eiro vai izvēlētās summas, vai 10% no faktiskajiem ienākumiem, ja tie nesasniedz 500 eiro mēnesī.

Kas izdevīgāk pasūtītājam?

Raugoties no pasūtītāja viedokļa, jāsaka, ka pakalpojumu saņēmējiem nebūs būtiskas atšķirības, kādā režīmā darbojas autors. Uzņēmumam, kuram ir grāmatvede, nav grūtību sastādīt standarta autora līgumu. Tomēr nodokļus pasūtītājs maksā tikai par autoru, kas darbojas uz uzņēmuma līguma pamata, pārējos gadījumos nodokļus rēķina un pārskatus iesniedz pats autors.

Līdz pārejas perioda beigām ir atlicis pavisam nedaudz un, runājot par radošo industriju pārstāvju informētību, jāsaka, ka tiem, kuri meklē, informācijas ir gana daudz. Domāju, ka visi, kuriem tas ir nepieciešams, zina, ka gaidāmas izmaiņas. Atlikušajā laikā būtiskākais ir izvērtēt, kurš nodokļu formāts ir katram piemērotākais. Arī Valsts ieņēmumu dienests ir sagatavojis skaidrojošo prezentāciju autoriem, kas palīdzēs izdarīt izvēli.