Bezskaidras naudas uzvaras gājiens

Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda iespējams drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?

Arī Latvijā pieaug bezskaidras naudas maksājumu skaits

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Par savu klientu ērtību, lai varētu veikt bezskaidras naudas darījumus, rūpējas arī “Luminor”. “Luminor”, sekojot klientu paradumiem, jau vairāk nekā divus gadus saviem klientiem piedāvā bezkontakta maksājumu kartes, un šobrīd tās ir jau 95% bankas klientu. Bezkontakta kartes ietaupa laiku un padara cilvēku ikdienu ātrāku un ērtāku, jo par nelieliem pirkumiem iespējams norēķināties, vien pietuvinot karti terminālim. Šodien tirdzniecības vietās ir kases, kurās var maksāt tikai ar karti, tostarp pašapkalpošanās kases pārtikas veikalos – tās cilvēkiem ievērojami ietaupa laiku un ļauj nestāvēt garās rindās. Pateicoties bezskaidras naudas darījumiem, iegūt vakariņas iespējams, pat neizejot no mājām, jo ēdiens tiek pasūtīts un par to tiek arī samaksāts ar viedierīces palīdzību.

Pasaules pieredze – skaidras naudas maksājumu īpatsvars strauji krīt

Straujiem tempiem pretī bezskaidras naudas darījumu dzīvesveidam dodas daudzas pasaules valstis, bet visaktīvāk šajā virzienā soļo mūsu ziemeļu kaimiņi zviedri – viņi 2023. gadā iecerējuši no skaidras naudas attiekties pilnībā. Šobrīd Zviedrijas centrālā banka “Riksbank” strādā pie pilotprojekta ar mērķi izstrādāt elektronisko valūtu jeb e-kronu, ko varēs augšupielādēt mobilajā aplikācijā vai īpašā maksājumu kartē. 2018. gadā vairs tikai 13% Zviedrijas patērētāju kā galveno norēķinu līdzekli izmantojuši skaidru naudu, liecina “Riksbank” veikts pētījums. Ja jau mūsu skandināvu kaimiņi izvēlas teju tikai bezskaidras naudas darījumus, iespējams tuvā nākotnē šī tendence sasniegs arī Latviju.

Lielākā daļa darījumu pasaulē gan vēl joprojām notiek skaidrā naudā, tomēr to īpatsvars strauji krīt – ja 2013. gadā tie bija 89% no visām transakcijām, tad šobrīd to ir jau aptuveni 77%, vēsta laikraksts “The Economist”. Tieši tehnoloģiski attīstītākās valstis dodas bezskaidras naudas darījumu virzienā, jo, piemēram, Norvēģijā un Dānijā, kur 97% no iedzīvotājiem izmanto internetu, un jau 2016. gadā četri no pieciem maksājumiem jau bija digitāli.

Paaudžu maiņa veicina bezskaidras naudas norēķinus

Skaidra nauda, visticamāk, tik drīz nepazudīs, bet tās īpatsvars turpinās samazināties un ikdienas maksājumi gan sastāvēs teju tikai no bezskaidras naudas. Šīs pārmaiņas arī ietekmē nodokļu maksātājus, jo arvien mazāk viņu nodokļos nomaksātā nauda tiek izmantota, lai valsts ražotu banknotes un monētas.

Visvieglāk ar maksājumu paradumu pārmaiņām sadzīvo jaunā paaudze. Pētījumi liecina, ka gados jauni cilvēki vairāk izmanto maksājumu kartes un viedtelefonu lietotnes, kamēr vecāki cilvēki ir vairāk pieraduši pie skaidras naudas un, izmantojot viedierīces, saskaras ar grūtībām, informē “The Guardian”. Mainoties paaudzēm, bezskaidras naudas darījumu skaits tikai palielināsies.