Kas ir naudas mūlis un kā par tādu nekļūt

Iespējams, tieši pateicoties pandēmijai un mājsēdei, ir radusies šī iespēja – parunāties, ģimenei pabūt kopā un apspriest visiem nozīmīgus un būtiskus jautājumus.

Tehnoloģiju laikmetā jaunieši, kā arī personas, kas nav apguvušas kritiskās domāšanas un izvērtēšanas prasmes, var viegli ļauties krāpnieku solījumiem gan interneta vidē, gan komunicējot ar nepazīstamiem cilvēkiem vai telefonkrāpniekiem. Šādā veidā personas nereti tiek iesaistītas finanšu noziegumos. Ir būtiski ģimenē aprunāties arī par šādām nepatīkamām, bet svarīgām tēmām, jo tas var skart ģimenes nākotni un tuviniekiem radīt nepatīkamus brīžus.

Viegla un ātra nauda vienmēr rada aizdomas, ka kaut kas nav pareizi. Patiesībā jau tādu darbu, par kuriem maksā daudz, bet jāstrādā maz, nemēdz būt.

Naudas mūlis (money mule – angļu val.) ir persona, kas savā bankas kontā saņem un pārsūta tālāk nelegāli iegūtu naudu citu personu uzdevumā, saņemot par to komisijas maksu. Šāds darījums var notikt gan elektroniski, gan skaidrā naudā. Nereti par šo pakalpojumu tiek piedāvāta lielāka samaksa, ja tiks iesaistīti arī draugi, tātad vairāk naudas mūļu. Noziedznieki, iesaistot savos darījumos citus cilvēkus, var lūgt par samaksu veikt arī apjomīgus skaidras naudas pārvadājumus citas personas uzdevumā. Publiski pieejama informācija atklāj šokējošu faktu – šādos netīros darījumos tiek iesaistīti jaunieši pat no 16 gadu vecuma. Latvijā Krimināllikuma 11. pants paredz, ka pie kriminālatbildības var saukt fizisku personu, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi 14 gadu vecumu. Šā iemesla dēļ ir būtiski izglītot jauniešus un bērnus, ka pastāv risks – viņiem var piedāvāt vilinošus darījumus ar krāpnieciskiem nodomiem.

Arī izglītoti un zinoši cilvēki var kļūt par nozieguma upuriem, ja pēkšņi nonākuši grūtā finansiālā situācijā. Jāatceras, ka arī konta atvēršana vai uzņēmuma izveidošana pēc trešās personas lūguma un tā turpmākas pārvaldīšanas nodošana trešajai personai ir noziedzīga darbība, par kuru paredzēta kriminālatbildība.

Cilvēki parasti tiek uzrunāti darba piedāvājumu sludinājumos, e-pastā un sociālajos tīklos. Visbiežāk cilvēki tiek iesaistīti tieši naudas atmazgāšanas shēmās, piesolot viņiem augstu atalgojumu, lūdzot izdarīt starpniecības pakalpojumu vai piedāvājot kļūt par naudas pārvedumu aģentiem vai to pārstāvjiem ārvalstu kompānijās. Nereti tiek bārstīti arī skaisti piedāvājumi par iespēju strādāt attālināti. Noziedznieki naudas mūļus izmanto tikai dažiem pārskaitījumiem, pēc tam biznesa partneri pazūd.

Krimināltiesībās šādas darbības tiek uzskatītas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tas ir prettiesiski, par šādām darbībām kriminālatbildība paredzēta faktiski visā pasaulē. Izmantojot naudas mūļus, noziedznieki ar šiem līdzekļiem var slēpt pēdas, realizējot citus noziegumus, piemēram, tiešsaistes krāpniecību, narkotisko vielu tirdzniecību un tamlīdzīgi.

Vienmēr, pirms kādam dodat savas personas apliecības kopiju, izvērtējiet, kam un uz kāda pamata jūs to nosūtāt. Jūsu personas dati un personas apliecību kopijas var tikt izmantotas daudzos un dažādos veidos, kurus jūs pat nevarat iedomāties. Reāls piemērs – kāds jauns cilvēks noticēja savam paziņam, kas aicināja viņu iesaistīties kriptovalūtas darījumā, solot, ka par to jaunietis nopelnīs 20 eiro. Bet, kā jau jebkuram darījumam, arī šim bija savi nosacījumi – jaunajam cilvēkam bija jānofotografē sava personas apliecība un bilde jānosūta paziņam. Jaunietis, protams, uzticējās paziņam un nosacījumu izpildīja – nosūtīja fotogrāfiju ar savu personu apliecinošo dokumentu. Pēc diviem gadiem kļuva zināms, ka, izmantojot šīs personas datus, ārvalstīs veikta krāpšana un uzsākti pieci kriminālprocesi. Vai tiešām 20 eiro dēļ ir vērts tik ļoti riskēt? 

Vieglas pelņas nav un nekad nav bijis. Ilūzija par vieglu un ātru peļņu var novest pat līdz cietumam, ja persona nav informēta par šādiem krāpnieciskiem darījumiem – kā tos kritiski izvērtēt un atpazīt – un par to, kādas var būt sekas, šādos darījumos iesaistoties.

Lai nenonāktu krāpnieku rokās, kritiski izvērtējiet visu informāciju, ko jums sniedz, izsakot vilinošus piedāvājumus viegli tikt pie naudas, un neticiet visam, ko jums saka un sola. Visbiežākās pazīmes, kas norāda uz iespējamu krāpšanu, ir solījums viegli nopelnīt, piemēram darba, sludinājumā minēts, ka meklē aģentus, vai tiek piedāvāts liels atalgojums par faktiski nekādu darbu (neprasot nekādu specializāciju, darba pieredzi, izglītību), kā arī gramatikas un pareizrakstības kļūdas.

Kad noziedzīgās naudas pārskaitīšanas ķēdes tiek atklātas, līdzdalībnieks (starpnieks) – šis naivais cilvēks, kurš uzķēries uz vieglas naudas pelnīšanas āķa – tiek saukts pie kriminālatbildības. Arī šim cilvēkam, kurš iekritis krāpnieku lamatās, ir jāpiedalās nodarītā kaitējuma atlīdzināšanā trešajām personām, un tas nozīmē izšķiestu laiku, naudu un reputāciju.

Iekšlietu ministrijas 2022. gada prioritātēs paredzēts Valsts policijā ieviest kiberpolicijas struktūrvienību. Policija arvien biežāk sastopas ar to, ka internets tiek izmantots kā nozieguma izdarīšanas rīks un vieta. Secinājums ir skaidrs – attīstoties tehnoloģijām, arī policijai jāattīstās līdz ar tām.

Gan kredītiestāžu drošības struktūras, gan Finanšu izlūkošanas dienests, gan Valsts policija par šo problēmu ir vairākkārt brīdinājusi sabiedrību un pievērsusi tam uzmanību. Nav iespējams katram cilvēkam nolikt blakus policijas darbinieku, tādēļ pašiem jābūt piesardzīgiem, jāsargā sevi un tuvinieki.

Nākotnē likumu nezināšana un vieglprātība var atspoguļoties, izvēloties darbu valsts pārvaldē. Sodītai personai neērtību ir daudz un dažādas, piemēram, cilvēks nevar strādāt tiesībsargājošās iestādēs, valsts kapitālsabiedrībās – bankās, dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos utt. Arī tad, ja vēlas strādāt ārvalstīs, darba devēji lūdz iesniegt izziņu par nesodāmību mītnes zemē, savukārt trešo valstu vēstniecības var atteikt vīzu. Sabojātās reputācijas dēļ personai turpmāk var rasties problēmas saņemt finanšu pakalpojumus Latvijas bankās.

Pat ja cilvēks šādos darījumos tiek iesaistīts, pats to neapzinoties, sekas ir smagas. Naudas mūļi visbiežāk tiek saukti pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 195. panta, par šādu nozieguma izdarīšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Kā rīkoties lai neiekristu krāpnieku nagos?

• Nekad nenododiet svešām personām savus bankas konta rekvizītus.
• Nekad nevienai svešai personai nenododiet savus personu apliecinošos dokumentus.
• Nekad neveiciet pārskaitījumus, naudas izņemšanu bankomātā, karšu maksājumus trešo personu uzdevumā.
• Ja esat saņēmis aizdomīgus e-pastus vai ziņas, neatbildiet vai neatveriet tajos norādītās aizdomīgās saites.
• Nepiekrītiet veikt skaidras naudas pārvadājumus trešās personas uzdevumā.
• Ja ir aizdomas, ka esat iesaistīts krāpšanā – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, nekavējoties sazinieties ar savu banku, kā arī ziņijiet Valsts policijai, zvanot uz tālruni 110 vai vēršoties tuvākajā policijas iecirknī.

Likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības... Sargiet sevi un sev tuvos cilvēkus! Pasaule mainās, taču arī krāpnieki iet laikam līdzi, tāpēc esiet modri un apzinieties, cik svarīgi ir būt piesardzīgiem un kritiski izvērtēt visus vilinošos piedāvājumus.