Kā nenoslīkt konkurencē Ziemassvētku iepirkšanās buma laikā?

Vienlaikus uzņēmumi ir tik aizņemti ar cīņu par patērētāju uzmanību, ka savas IT saimniecības uzlabošana nereti paliek otrā plānā. Jāpatur prātā, ka interneta veikali vairs nekonkurē ar cenām vien, kaujas lauks ir arī preču pieejamībā, interneta veikalu nepārtrauktībā un datu drošībā. Kā sabalansēt vēlmi iegūt priekšrocību konkurencē, nezaudējot kvalitāti?

Interneta veikala IT infrastruktūras jaudas nepalielināšana pirms izpārdošanas periodiem ir vieglprātība, ko uzņēmumi nevar atļauties. Paskatīsimies uz vienu no šī gada spilgtākajiem notikumiem pasaules tirdzniecības arēnā, kad teju uz nedēļu Suecas kanālā iesprūda kravas kuģis. Saskaņā ar uzņēmuma “Lloyd`s List” aprēķiniem, kuģa blokāde pasaules tirdzniecībai izmaksāja ap 400 miljoniem dolāru stundā, pamatojoties uz vidējo preču vērtību, kas katru dienu tiek pārvietotas caur Suecas kanālu.

Vēl viens piemērs no Tet klientu portfeļa – starptautisks e-komercijas uzņēmums ar apgrozījumu, kas divas reizes pārsniedz Tet grupas apgrozījumu –, ir izrēķinājis, ka viena stunda dīkstāves viņiem izmaksā 72 000 eiro neiegūto ieņēmumu. Viņi apzinās riskus un, tuvojoties izpārdošanu periodiem, uzņēmums uz divām līdz trim nedēļām palielina IT resursus mākonī līdz 250%. Tas ļauj būtiski samazināt izmaksas pakalpojumiem, kas ir nepieciešami uz konkrētu laika posmu. Tādējādi uzņēmums lieki neriskē ar klientu un peļņas zaudēšanu.

Neskatoties uz mākoņu pieejamību un elastību, vien 18 % uzņēmumu 2020. gadā izmantoja mākoņpakalpojumus biznesa vajadzībām – tas ir par 8 % mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Uz to var skatīties divējādi. No vienas puses – būt ceturtajā vietā no beigām, kad mums priekšā ir arī Igaunija un Lietuva, mums kā valstij nav diez ko glaimojoši, taču skatoties no otras puses, mums ir labs izaugsmes potenciāls. To apliecina arī Tet apkopotie dati par mākoņu pakalpojuma attīstības dinamiku – tendence ir augšupejoša. Ja salīdzinām 2020. gadu ar 2019. gadu, tad pieaugums sasniedza 40%, savukārt šim gadam prognozējam aptuveni 15% palielinājumu pret pērnā gada rādītājiem.  

Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka mākonis nav pašmērķis, bet gan reāla iespēja uzņēmumiem palielināt efektivitāti un produktivitāti, kļūstot konkurētspējīgākiem un gala rezultātā – arī vairāk nopelnīt. Iedrošinājumam varam paskatīties uz Eiropas “čempiones” – Somijas –, piemēru, kur jau 75 % uzņēmumu “dzīvo mākonī”. Neskatoties uz dārgākām darbaspēka izmaksām, viņu ražotās preces un pakalpojumi ir konkurētspējīgāki, un tas ir iespējams pateicoties gudrai saimniekošanai. Efektīvāku IT jaudu izmantošana ir mērķis, uz kuru mums ir jāvirza arī Latvija.

Kad pagājušajā gadā aptaujājām uzņēmumus, atklājās, ka pusei trūkst zināšanas par tehnoloģijām un to, kādas priekšrocības tās sniedz biznesam. Un tieši šī zināšanu plaisa galvenokārt ir tā, kas kavē uzņēmējiem uzsākt moderno tehnoloģiju risinājumu izmantošanu. Diemžēl tādā veidā paši sev nogriežam potenciālu samazināt IT izmaksas, uzlabot biznesa iekšējos procesus un to efektivitāti, kā arī nodrošināt konkurētspēju un ilgtermiņa attīstību. Iespējas mācīties ir – šobrīd gana daudz uzņēmumu, tostarp mēs, un organizāciju piedāvā dažādas bezmaksas IT apmācību programmas, kas ļauj uzlabot digitālās prasmes gan uzņēmumiem, gan sabiedrībai kopumā. 

Vēl viens izaicinājums – uzlabot biznesa uzticību ārpakalpojumu sniedzējiem. Bieži saskaramies ar uzņēmēju nevēlēšanos nodot savus datus glabāšanai trešajām pusēm, uzskatot, ka dati būs aizsargātāki uzņēmuma ofisā vai serveru telpā. Realitātē tieši ārpakalpojuma sniedzējs var nodrošināt vajadzīgo datu aizsardzības līmeni, jo mākoņu platformas ir izvietotas drošos datu centros, ko apstiprina arī starptautiski sertifikāti.

Tehnoloģiju sniegtās iespējas ir katra e-komercijas biznesa virzītājspēks, ko vairs nevar atlikt uz rītdienu vai gaidīt nākamo pandēmiju izrāvienam, tāpēc uzņēmumiem jau šodien ir jāidentificē neizmantotās iespējas un jādomā, ko un kā darīt labāk. Ārpakalpojumi ir veids, kā ieviest tehnoloģijas pēc iespējas ātrāk, investējot uzreiz biznesa attīstībā, nevis “dzelžu” iegādē.