Jaunās ēras līderība

Neapšaubāmi, Džons Vīlers bija viena no galvenajām figūrām 20. gadsimta fizikā. Viņš Dānijā strādāja kopā ar Nīlsu Boru, izstrādājot kodolreakcijas teoriju. Vīleram piedēvē arī termina melnais caurums radīšanu, lai aprakstītu kosmosa reģionu, no kura spēcīgā gravitācijas spēka dēļ nekas, ieskaitot gaismu, nevar izkļūt. Viņš bija arī mentors daudziem izciliem fiziķiem, ieskaitot Ričardu Feinmanu.

Jūs jautāsiet – un kāds tam sakars ar biznesu? Pavisam tiešs – tā es atbildēšu ar tīru sirdsapziņu. Un, lai lasītāju nekavējoties ievietotu šīs ekspozīcijas kontekstā, es iesaku jums veikt nelielu domu eksperimentu.

Pieņemsim, ka mēs visi pēkšņi nolēmām ņemt vērā Vīlera padomu salauzt stiklu un izlauzties ārā – tur, kur dzīvo un strādā mūsu klienti. No šīs ārējās pozīcijas mēs varam redzēt, kā mūsu mērķauditorijas vidējais pārstāvis uztvers konkrēta ziņojuma vai produkta vērtību.

Kā saka amerikāņi – what would you do in my shoes? Aptuveni varētu iztulkot šādi – ko tu darītu manā vietā? Protams, runa ir par mūsu mērķauditorijas vidējā pārstāvja vietu. Ko gan mēs tur ieraudzītu, ja iekāptu viņa kurpēs?

Pirmais, ko tur ieraudzīsim, ir tas, ka paša novērotāja viedoklim ir liela nozīme tajā, vai mūsu vēstījums viņu sasniegs. Kvantu fizikā tiek uzskatīts, ka novērotājs var ietekmēt mērījumu rezultātus. Uzņēmējdarbības pasaulē patērētāju novērtējums un izpratne par produktu vērtību ir atkarīga arī no viņu izvēlētā viedokļa un pasaules uzskata.

Jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās grieķu filozofiskās skolas pārstāvji veica svarīgu atklājumu. Viņi konstatēja, ka kultūras likumi ievērojami atšķiras no dabas likumiem. Atšķirībā no dabas likumiem, kas dažādās situācijās bija vienādi, cilvēku tikumi un paražas, viņu likumi dažādās sabiedrībās varēja pat ļoti atšķirties. Šis atklājums padarījis problemātisku dažādu paražu un noteikumu salīdzināšanu, noskaidrošanu, kuri no darbojas labāk. Un ļoti drīz tika atklāts, ka izvēle starp šiem dažādajiem noteikumiem ir atkarīga no konkrētās sabiedrības locekļu pasaules uzskata, no viņu dzīves skatījuma sistēmas.

Tādējādi tas, kas noteica atšķirības paražās un tradīcijās, tikumos un sabiedrības likumos, bija pilnībā atkarīgs no loģikas, kas vadīja tās locekļus. Citiem vārdiem, cilvēku uzvedības atšķirību avots šajās sabiedrībās bija DAŽĀDAS LOĢIKAS.

Šis piemērs ir pilnībā piemērojams arī organizācijām. Organizācijas atšķiras cita no citas (vai ir līdzīgas cita citai) tieši LOĢIKĀ, kas vada to darbību. Tieši šis faktors pēc tam lielā mērā nosaka šādu darbību rezultātus.

Tātad mēs jau esam noteikuši, ka patērētāju pasaules uzskats spēcīgi ietekmēs viņu vērtējumu par ziņojumu un produktu vērtību. Un mērķis šeit ir, lai viņi uztvertu mūsu vēstījumu tā, kā mēs to vēlamies. Tas ne vienmēr ir viegls uzdevums. Tas liek mums atgriezties pie tā, ko varētu saukt par nozīmes kategoriju, t. i., kāda veida saturu vai nozīmi mērķauditorija piešķir mūsu ziņojumiem. Tas ir principiāls jautājums.

Bez atbildes uz šo jautājumu mums nevar būt pilnvērtīgas uzņēmējdarbības attīstības stratēģijas – tas ir pamats visām turpmākajām darbībām šajā jomā. Kādu nozīmi patērētāji piešķir mūsu vēstījumiem un produktiem? – lūk,  jautājums, uz kuru mums jāsaņem atbilde.

Parasti, kad cilvēki runā par ziņojumu vai produktu vērtību, viņi nesalīdzina, kādu nozīmi viņi paši tajā ievieto, ar nozīmi, ko citi cilvēki ievieto tajos pašos ziņojumos un produktos. Fenomens ir tāds, ka citi cilvēki bieži vien tiem piešķir pilnīgi atšķirīgas nozīmes.

Mums jādomā plašāk. Ūdens pēc savas būtības ir slapjš. Šo ūdens īpašību nav iespējams saprast, sadalot to skābeklī un ūdeņradī, jo nevienam no šiem elementiem nav ūdens īpašību. Tas pats ir ar biznesu – jūs to nevarat pilnībā izprast, aplūkojot tā sastāvdaļas atsevišķi: pieņemšana darbā, pārdošana, PR, mārketings, ražošana utt. Viss ir saistīts ar visu, un uzņēmēja spēja efektīvi vadīt savu biznesu ir stipri ierobežota, ja viņš nodarbojas tikai ar problemātiskajām daļām un neredz kopējo ainu. Lielākā daļa uzņēmēju liktenīgo kļūdu rodas tieši tāpēc, ka tiek ignorēti šie kontekstuālie faktori.

Ja jūs saprotat vidi, kurā mijiedarbojaties ar patērētājiem, tad jūs zināmā mērā varat paredzēt savu nākotni, piemēram, izvēloties kontekstu romantiskai tikšanās reizei ar sievu/vīru (līgavaini/līgavu) klusā, mājīgā restorānā ar vāju apgaismojumu. Ja jūs kaut nedaudz esat līdzīgs man, tad maz ticams, ka uzaicināsiet savu mīļoto uz rūpnīcas cehu, būvlaukumu vai kapsētu. Izvēloties pareizo saziņas kontekstu, jūsu vārdiem un darbībām tiek piešķirta vēlamā nozīme. Daudzos gadījumos saziņas konteksts var palīdzēt noteikt lielu daļu jūsu ziņojuma satura. Teiksim .zinot, ka policija apturēja autovadītāju, kurš pirms piecām minūtēm lielā ātrumā jūs apsteidza, jūs varat viegli paredzēt viņu sarunas saturu.

Kāpēc kaujas laukā nepadodas mierpilnas pārrunas? Kaujas lauka konteksts nepieļauj mierpilnas sarunas – kaujas lauks nozīmē ienaidnieka iznīcināšanu. Romā kauju dalībnieku mirstības līmenis militāro operāciju laikā bija vairāk nekā 90 %, tāpēc parādījās civilie starpnieki (nevis militārie ģenerāļi), kas organizēja karojošo pušu sanāksmes tālu no militāro notikumu epicentra.

Ignorējot telpas (fiziskās vai abstraktās) iezīmes un īpašības, kurās notiek mijiedarbība starp uzņēmēju, produktu un tā patērētājiem, mēs gluži kā no tārpa viedokļa, kas vienkārši koncentrējies uz vienu nelielu attēla fragmentu un jau izdarījis secinājumus par lielo bildi, riskējam nesaprast plašāku pasaules ainu. Šīs fragmentārās pieejas rezultātā katrs mijiedarbības dalībnieks runā savā vērtību valodā – atkarībā no tā, kurš uz ko koncentrējies. Biznesa konsultantu vidū pat ir joks, ka katram konsultantam ir jāizārstē savi klienti no paša slimības.

Jāatzīmē, ka jebkura uztvertā vērtība ir relatīva –atkarīga no ārējiem apstākļiem un ārējām ietekmēm. Kā šādas pieejas prertstatu mēs varam minēt jēdzienu absolūtā vērtība – jēdzienu, kas ir derīgs visos laikos un visās vietās neatkarīgi no apstākļiem, ietekmes secības un veida. Bet reālajā pasaulē šādas absolūtās vērtības nav, tāpēc mums vienmēr jebkura ziņojuma vai produkta vērtība būs jāsaista ar vietu.

Piemēram, tuksnesī dzeramais ūdens ir ļoti vērtīgs, bet pilsētas kontekstā tas ir daudz nevērtīgāks. Slimības kontekstā tās izārstēšana būs ļoti svarīga, bet, ja nav slimības, tā arī nebūs interešu objekts.

Visu šo apgalvojumu patiesums nav jāpierāda – tas ir acīm redzams. Ziemassvētku eglītes uzstādīšana uz Zemes un uz Marsa ir dažādi uzdevumi, lai gan Ziemassvētku eglīte abos gadījumos ir vienāda.

Lai ātri aprakstītu savus ilggadējos visdažādāko problēmu un to izpausmju biznesā novērojumus, es nācu klajā ar šādu metaforu. Iedomājieties, ka jums ir liels akvārijs, kurā dzīvo visādā ziņā simpātiska zelta zivtiņa. Atrodoties šajā akvārijā, tā var noteikt savu kustības virzienu, iegremdēšanas ātrumu un dziļumu. Šajā ziņā varētu domāt, ka zivtiņu var uzskatīt par pilnīgi neatkarīgu, jo tā pieņem savus lēmumus: kādu ūdens temperatūru uzturēt, kādu pārtiku ēst, ar ko draudzēties, ar ko cīnīties, kādas aļģes stādīt gruntī, kādu skābekļa līmeni uzturēt utt. Taču tas nav tik vienkārši.

Realitāte ir tāda, ka akvārijs, kurā šī zivtiņa dzīvo un peld, ir daļa no kādas citas sistēmas, kas to ieskauj no visām pusēm un liek mūsu akvārijam pārvietoties vienā vai otrā virzienā. Tomēr zivtiņa to nesaprot. Tā ir pilnībā absorbēta tajā, kas notiek iekšpusē, un maz rūpējas par notikumiem ārpusē, par kuriem gandrīz neko nezina un ko nekontrolē. Zivtiņai nav ne jausmas, ka ārpasaulei ir būtiska ietekme uz tās likteni. Piemēram, ja ārpusē pēkšņi kļūst ļoti auksts, siltais ūdens akvārijā ātri atdziest, un drīz tas pilnībā sasals kopā ar pašu zivtiņu.

Pieņemsim, ka mūsu zivtiņa kādu dienu sagribēja pasauļoties pie tās akvārija sienas, kas pavērsta pret sauli. Sacīts – darīts, un tā ar noteiktu ātrumu devās izraudzītajā virzienā. Par nelaimi zivtiņai, tajā pašā laikā kāds nolēma pārvietot akvāriju uz pretējo, tumšo istabas galu. Vai varat iedomāties darbīgās un neatkarīgās zivtiņas pārsteigumu? Tā peld uz silto un maigo saules staru straumi, cerot tajos gozēties, apkārt mirgo dažādi neparasti tēli,var sajust ūdens vibrācijas, bet saules gaismas kļūst aizvien mazāk...

Šajā analoģijā akvārijs ir uzņēmējdarbības joma, kurā dzīvo un darbojas uzņēmējs (zelta zivtiņa), viņa dabiskais biotops ar robežām, kas izklāstītas viņa darbības sākumā. Protams, zivtiņa ir pārliecināta, ka akvārija iekšienē tā ir īsta karaliene un var darīt gandrīz visu, ko vēlas. Doma, ka ārpusē eksistē kaut kas cits, tai reti ienāk prātā, un tad arī tikai neskaidru sapņu formā.

Mūsu zelta zivtiņai ir tik maz saikņu ar ārpasauli, ka tā gandrīz neko par to nezina. Zivtiņas no vides autonomā pastāvēšana nemaz nav tik slikta un to pilnībā apmierina. Bet ideja, ka notikumi ārpus akvārija varētu ietekmēt arī tās dzīvē, zivtiņas pārāk pragmatiskajam prātam joprojām šķiet neticama un mistiska. Un zelta zivtiņa dzīvo, nesaprotot, kāpēc kādu dienu akvārijs ir kluss un mierīgs, ūdens ir kā liels spogulis, gluds un caurspīdīgs, bet nākamajā dienā viss pēkšņi krasi mainās.

General Electric leģendārais izpilddirektors Džeks Velčs sacījis: “Ja pārmaiņas no ārpuses ir ātrākas nekā iekšpusē, beigas ir tuvu.” Fakts, ka mūsu akvārija iemītniece gandrīz neko nezina par izmaiņām ārpusē, nevar tās novērot un analizēt, ir zivtiņas galvenā problēma. Šajā scenārijā problēma ar uzņēmējiem ciešāk iekļaujas situācijas aprakstā, ko novērojis Pīters Drukers: “Nav nekā bezjēdzīgāka, kā būt produktīvam, darot kaut ko tādu, ko vispār nevajadzētu darīt.”

Neatkarīgi no tā, vai mums tas patīk vai ne, tieši tehnoloģiju attīstība daudzējādā ziņā ir pats spēks, kas akvārijam un tā iemītniekiem liek pārvietoties pretējā virzienā, aizvedot mūsu zelta zivtiņu prom no tās mērķiem.

Pasaulē, kurā tehnoloģiskās inovācijas kļūst par galveno progresa virzītājspēku, radikāli mainās arī priekšstati par līderību. Jaunā pieeja, kas pazīstama kā Leadership Tech, apvieno klasiskās līderības labāko praksi ar elastību un koncentrēšanos uz klientu iesaisti mūsdienu digitālajā biznesa pasaulē.

 

No klasikas uz inovācijām

Tradicionālā līderība, kuras pamatā ir autoritāte, vadība un kontrole, jau sen ir uzņēmējdarbības standarts. Tajā līderis tiek uzskatīts par figūru, kas nosaka virzienu un kontrolē padotos, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Tomēr digitalizācijas laikmetā šī pieeja jau šķiet novecojusi. Leadership Tech piedāvā jaunu paradigmu, kas vērsta uz pareizā attīstības vektora izvēli, darbību konteksta izpratni un ilgtermiņa attiecību veidošanu ar patērētājiem. Šī pieeja ir vērsta uz elastību, spēju pielāgoties un spēju reaģēt uz pārmaiņām.

 

*Kāpēc tehnoloģijas ir tik svarīgas?

Mūsdienu tehnoloģijas maina ne tikai uzņēmējdarbības seju, bet arī veidu, kā mēs mijiedarbojamies ar patērētājiem, lēmumu pieņemšanas modeļus un stratēģisko plānošanu. Leadership Tech atzīst šo integrāciju un aktīvi izmanto tehnoloģijas, lai veidotu ilgtspējīgākus un inovatīvākus uzņēmējdarbības modeļus.

 

*Līderība caur izpratni, ne tikai caur kontroli

Viena no galvenajām Leadership Tech iezīmēm ir uzsvars uz kontekstuālu izpratni par vidi, kurā notiek darbība. Mūsdienu pasaulē, kur pārmaiņas notiek strauji, izpratne par pašreizējo kontekstu un iespējamām nākotnes tendencēm kļūst par galveno kompetenci veiksmīgai vadībai.

 

*Uz mijiedarbību ar klientu orientēta līderība

Atšķirībā no tradicionālajām metodēm, kas koncentrējas uz organizācijas resursu pārvaldības iekšējiem procesiem un problēmām, Leadership Tech pievērš uzmanību tam, kas notiek ārpus organizācijas, galvenokārt mijiedarbībai ar klientiem. Tas sniedz iespēju radīt produktus, kas patērētājos spēj izraisīt priekšstatu par augstu vērtību.

 

*Darbs ar skatu nākotnē

Leadership Tech ne tikai reaģē uz pašreizējām izmaiņām, bet cenšas arī saskatīt nākotnes tendences. Šāda spēja parādās sakarā ar zināšanu sistēmas veidošanos visā darbības jomā. Piemēram, ja mēs zinām gravitācijas likumus, mēs varam paredzēt kafijas tases, kas nejauši tiek nomesta no galda, nākotni. Šis darbs ar skatu nākotnē ļauj jaunā laikmeta līderiem būt soli priekšā konkurentiem un veidot savas ilgtermiņa attīstības stratēģijas.

 

*Sistemātiska pieeja

Leadership Tech uzsvars tiek likts ne tik daudz uz atsevišķu objektu atšķirīgajām īpašībām un īpašībām kā tādām, bet gan uz visu biznesa sistēmas elementu savstarpējo saistību.

Patērētāju uztverei par produktu vērtību piemīt integritāte un neatdalāmība daļās. Viens no maniem iecienītākajiem domātājiem sistēmu zinātnē Drapers Kaufmans izmanto šādu analoģiju: “(..) govi sadalot uz pusēm, jūs neiegūstat divas mazākas govis. Jums var būt daudz hamburgeru, bet govs būtiskā iedaba – dzīva sistēma, kas cita starpā spēj pārvērst zāli pienā, – tiks zaudēta. Tas ir tas, ko mēs domājam, kad sakām, ka sistēma darbojas kā veselums. Tās uzvedība ir atkarīga no visas tās struktūras, nevis tikai no tās dažādo daļu uzvedības summēšanas.” (Kauffman, 1980, 2. lpp.).

Ir svarīgi saprast, ka sistēmas nosaka to savstarpējie savienojumi un funkcionalitāte vai potenciāls. Daudzos gadījumos, noņemot vienu sistēmas daļu, tā pārstāj darboties, piemēram, ja noņemat riteņus automašīnai vai no ķermeņa izgriežat svarīgu orgānu.

Tieši savstarpējā saistība padara sistēmu darbotiesspējīgu, un viens no labākajiem šādas interaktīvas sistēmas dizaina piemēriem ir daba. To veido daudzas atsevišķas daļas, kas saskaņoti strādā, lai radītu dinamisku veselumu – planētu.

Tas, ko akcentē Kaufmans, – ka sistēmām jābūt dinamiskām. Izslēdzot sistēmu, tā kļūst nevērtīga. To var piemērot arī cilvēku radītām sistēmām, piemēram, mobilajam tālrunim. Bez elektrības galvenā funkcija, kas pamudināja to izveidot, tagad ir zaudēta, un tālrunis kļūst par bezjēdzīgu metāla kaudzi. Bet, tiklīdz jūs to savienojat ar sarežģītu sakaru sistēmu, jauda un funkcionalitāte tiek atjaunota.

Sistēmas sastāv no savstarpēji savienotām daļām, kas, saliekot tās kopā, veido sarežģītu veselumu. Padomājiet par puzli – atsevišķiem gabaliņiem uzreiz var būt vai nebūt jēgas, bet, kad tie ir salikti kopā un izveido attēlu, viss  kļūst acīm redzams un pašsaprotams.

Patērētāju vērtībai vienmēr piemīt integritātes īpašības, proti, to nevar nonivelēt līdz tās sastāvdaļu summai. Pulkstenis ir paredzēts, lai rādītu laiku, taču neviena pulksteņa detaļa atsevišķi nevar tikt galā ar šo uzdevumu, tāpat kā neviena lidmašīnas detaļa nevar lidot pati.

 

* Nenoteiktība

Leadership Tech ietver elementus, kas saistīti ar darbu ar nenoteiktību, jo dažādās situācijās var būt faktori, kuriem ir slēpta ietekme uz darbības jomu.

Šajā gadījumā jautājums nav par notikuma iestāšanās varbūtību matemātisku aprēķināšanu –tas ir jautājums par dziļāku izpratni par darbības kontekstu. Lielā mērā šāda nenoteiktība uzņēmējiem veidojas tāpēc, ka viņi bieži nezina īpašo holistisko nozīmi tam, ko tieši mērķauditorija saskatīja viņu ziņojumos un produktos.

Konteksta ietekme uz nozari ir pārsteidzoša. Jūs nevarēsiet nepamanīt sporta meistara boksā sitienu. Ja jums būs paveicies tādu saņemt, tas jūs noteikti notrieks no kājām. Konteksta ietekme uz uzņēmēja darbības jomu nav mazāka.

Viens no maniem iecienītākajiem piemēriem ir pētījums par darbinieku apmācības atlīdzības programmām. Pirmajā mirklī šķiet, ka kompensācijai vajadzētu veidot darbinieku vēlmi mācīties, palielināt kompetenci un līdz ar to samazināt personāla mainību. Loģiski?

Tomēr patiesībā viss nav tik vienkārši. Galvenā ietekme uz darbinieku izaugsmes izredzēm uzņēmumā bija citas programmas – karjeras vadības programmas – klātbūtne. Ja tā pastāvēja, tā palīdzēja samazināt personāla mainību, ja ne, mācību kompensācijas izmaksa darbiniekiem, gluži pretēji, veicināja personāla mainību.

Izrādās, ka tas pats faktors (darbinieku apmācību kompensācijas programma) atkarībā no cita komponenta klātbūtnes vai neesamības (karjeras vadības programma) noved pie pilnīgi pretējiem rezultātiem.

Tas ir nepārprotams piemērs tam, ka dažām organizācijām kāds pieņēmums būs patiess, bet citām nepatiess. Atbildei uz jautājumu, vai darbinieku atlīdzības programmas palīdz pārvaldīt darbinieku mainību vajadzētu būt – tas ir atkarīgs no... Jo pastāv kontekstjutīga pieeja.

Apkopojot šo rakstu, vēlos norādīt, ka Leadership Tech pārstāv pāreju no reaktīvas uz proaktīvu vadību, kur izpratne par tehnoloģijām un koncentrēšanās uz optimālu klientu iesaisti iet roku rokā. Svarīgi atzīmēt, ka visas šīs analoģijas nenozīmē, ka Leadership Tech ir daļa no kvantu fizikas, bet drīzāk uzsver sistēmu vispārējos principus un varbūtības pieejas sarežģītu sistēmu izpētei.