Visa industrija vienā laivā
Šobrīd komunikācijas nozare, kura man ir tik tuva un ar kuru esmu augusi un saaugusi jau vairāk nekā 20 gadus, ir milzu neziņas priekšā. Tāpēc atļaušos runāt to vārdā, kuri pēdējo dienu laikā man zvanījuši un stāstījuši par situāciju savā uzņēmumā.
Bez lieka patosa atzīšu, ka man sāp sirds par katru, kas līdz šim attīstījis savu ideju un biznesu, bieži strādājot diennaktīm šajā visnotaļ stresa pilnajā nozarē. Šis ir tas laiks, kad jēdziens konkurents tiek paslaucīts pagultē. Šis ir laiks, kad nozarei ir jābūt vienotai un neiecietīgai pret tiem, kuri esošo situāciju izmanto, lai glābtu savu ādu, aizmirstot, ka šajā laivā sēžam visi (domāju tos, kas ārkārtas situācijas aizsegā, nolēmuši nenorēķināties ar aģentūrām). Līdz ar to jau tā sarežģīto situāciju padarot bezcerīgu.
Latvijai ir izcili grafiskie dizaineri; talantīgi radošie prāti; mēs spējam noorganizēt pasākumus, par kuriem sajūsmā elš visa pasaule, un sarīkot tādas sabiedrisko attiecību kampaņas, ka ārvalstu partneriem neticībā ieplešas acis.
Mēs esam patiesi talantīgi un strādāt spējīgi!
Diemžēl jau šobrīd reklāmas, pasākumu, dizaina un sabiedrisko attiecību aģentūrās atbrīvo darbiniekus vai plāno to darīt. Pēdējās nedēļas laikā mēs maksimāli cenšamies darīt visu, lai noturētu savu vietu uz “šīs saules”. Mēs apzināmies, ka tuvākās nedēļas būs vēl daudzu izaicinājumu pilnas.
Tāpēc lūgums mūsu klientiem – mums visiem kopā jāiztur šis laiks. Galvenais uzsvars iepriekš teiktajā ir uz vārdu “kopā”.
Lūgums partneriem – esam korekti! Tik vienkārši!
Mēs, sabiedrisko attiecību nozares pārstāvji, šobrīd daudz laika un zināšanu veltām, lai palīdzētu arī klientiem pārvarēt šo sarežģīto laiku. Aģentūras telefoni ir karsti, strādāts tiek, neskaitot stundas, jo labi apzināmies – izdzīvos vai neizdzīvos klienta bizness ir jautājums par visas valsts ekonomikas izdzīvošanu.
Daudzi komunikācijas nozarē strādājošie ir uzvarējuši un šobrīd “pazaudējuši” visus valsts un pašvaldību iepirkumus, kuri jebkādā veidā bija saistīti ar publiskiem pasākumiem. Tie ir milzīgi apjomi!
Kad valsts pārvalde “sit” pirmā
Šis ir laiks, kad mums īpaši nepieciešams valsts atbalsts. Arī sniedzot iespēju kompensēt darbiniekiem dīkstāves; ļaujot atlikt nodokļu maksājumus, lai mēs varētu turpināt startēt valsts un pašvaldību izsludinātajos iepirkumos un kopīgiem spēkiem pārciest šo sarežģīto laiku.
Atļaušos apgalvot, ka, pirmkārt, mēs būtu iepriecināti un pateicīgi, ja valsts institūciju ierēdņi mūs nečakarētu. Pavisam nesen viena no valsts iestādēm dažu stundu laikā lika atsūtīt cenu piedāvājumu par kāda videoklipa izstrādi, bet jau pēc divām dienām mums bija skaidrs, ka šī bijusi kārtējā formālā cenu aptauja, jo videoklipu varējām jau aplūkot TV ekrānos un sociālajos tīklos. Šīs iestādes ierēdņi pat neiedomājās aģentūrai vismaz pavēstīt aptaujas rezultātus! Šķiet, elementāra pieklājība. Un tikai.
Šobrīd nozarē runā par valsts institūciju, kas atsakās aģentūrai apmaksāt paveiktu darbu, ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī. Ja situācija pārrunu ceļā netiks atrisināta, tad ceru, ka jau tuvākajā laikā dzirdēsim šos varoņus skaļi nosauktus.
Viennozīmīgi arī mūsu nozarei jābūt vienai no atbalstāmo nozaru saraksta! Jo mēs visi esam cieši saistīti un, krītot vienam, kritīs nākamais! Ja “krītam” mēs, tiek būtiski ievainota visa industrija. Rezultātā tuvu bojāejai būs milzīga industrija, kas dienu dienā ražo idejas un saturu; izstrādā dizainus, organizē pasākumus un konferences; atspoguļo, analizē un informē.
Svarīga izpratne
Es gan atļaušos apgalvot, ka šobrīd būtiski ir saņemt ne tikai atbalstu, bet arī izpratni par līdz šim pieļautajām kļūdām, vismaz mēģinot izvairīties tās padarīt vēl dziļākas. Piemēram, šobrīd atbalstāmo nozaru sarakstā vismaz trešdaļa ir tie, kas līdz šim darbiniekiem maksājuši mazāku algu par minimālo. Tātad uzņēmumi, kas aktīvi atbalstījuši ēnu ekonomiku.
Būtu tikai loģiski, ka, izvērtējot atbalstāmās nozares, apstiprinot pieprasījumus par atbalstiem, kā arī izvērtējot valsts iepirkumus – priekšroka tiktu sniegta uzņēmumiem, kuri līdz šim bijuši godprātīgi nodokļu maksātāji. Būsim reāli – uzņēmēji, kas līdz šim ekonomējuši uz darbinieku rēķina, to darīs arī pēckrīzes periodā. Tāpēc es gribētu oponēt finanšu ministra Jāņa Reira kunga teiktajam, ka nebūs iespējams izkontrolēt negodprātīgus gadījumus, piesakot savu uzņēmumu valsts atbalstam. Valsts ieņēmumu dienestam ir visas iespējas izkontrolēt un pieņemt izsvērtus lēmumus, izvērtējot līdzšinējo uzņēmumu darbību.