Ilgtspēja uzņēmējdarbībā vairs nav brīva izvēle

Tie, kas šo ceļu gājuši, bijuši celmlauži, kas apzinājušies savu plašāko ietekmi uz sabiedrību, vidi un ekonomiku vai ieraudzījuši ilgtermiņa konkurences priekšrocību, lai veidotu savu uzņēmējdarbību ilgtspējīgāku nekā sāncenši.

Tomēr globālie izaicinājumi – klimata pārmaiņas, sociālās kustības un regulējums, kas šajās jomās tiek ieviests (piemēram, Eiropas Savienības regulas un direktīvas finanšu sektoram, kas pastarpināti ietekmēs daudzu citu nozaru uzņēmumus), jau šobrīd ilgtspēju padara par priekšnosacījumu uzņēmumu attīstībai.

Latvijā nereti dzirdēts, ka mēs jau esam zaļa valsts un globālās klimata pārmaiņas mūs būtiski neietekmē, tomēr arī mēs gadā emitējam starp 12 un 13 miljoniem tonnu CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu. Arī mēs arvien biežāk piedzīvojam vētras un plūdus, siltākas ziemas un nudien karstas vasaras – piemēram, netipiski karstos laikapstākļus aizvadītajā vasarā. Siltāki laikapstākļi mūsu platuma grādos dzīvojošajiem sākotnēji var šķist pat patīkami, taču ilgtermiņā tie var radīt nopietnas sekas – sausumu, apgrūtinātu Latvijai tipisko kultūru audzēšanu, kaitēkļu invāziju u.c. Tā kā šādas pārmaiņas mēs jau piedzīvojam, rīkoties ir nepieciešams ikvienam – gan valstij un tās politikas veidotājiem, gan uzņēmumiem un ikvienam no mums.

Šogad KPMG un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) veica izpēti par ilgtspējas uztveri Latvijas uzņēmumos, izaicinājumiem, ar kādiem tie saskaras, un sadarbības pieredzi ar publisko sektoru jautājumos, kas saistīti ar valsts tautsaimniecības un uzņēmējdarbības ilgtspējīgu attīstību. Izpētes rezultātā tapušais ziņojums ir balstīts uz vairāk nekā 50 ārvalstu un vietējā kapitāla uzņēmumu vadītāju viedokļiem. Tas neaptver visu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, taču sniedz ieskatu nozīmīgākajos problēmjautājumos un izaicinājumos, kas kopīgi jāspēj risināt. Lūk, daži būtiskākie secinājumi.

Aptuveni puse mūsu aptaujāto uzņēmumu vadītāju ir atzinuši, ka uzņēmumam ir atsevišķa stratēģija vai rīcības plāns konkrētās ilgtspējas jomās (piemēram, attiecībā uz vidi, darbiniekiem vai darba drošību). Taču gandrīz 40% respondentu uzsvēra, ka ilgtspēja ir integrēta to biznesa stratēģijā. Šis, manuprāt, ir īstais ceļš, kā domāt par ilgtspēju – nevis ietvert to atsevišķās jomās “paralēli” biznesa stratēģijai, bet gan tās ietvaros un ciešā sazobē ar uzņēmuma pamatdarbību. Ir pienācis laiks atvadīties no ilgtspējas izpratnes, ko varētu rezumēt kā “darīt labu”, un veidot izpratni, ka svarīgākais ir pēc iespējas mazināt savu negatīvo ietekmi un vairot pozitīvo jomās, kas konkrētā uzņēmuma darbībā ir būtiskākās. Citiem vārdiem, ilgtspējīga attīstība praksē nozīmēs ļoti atšķirīgas lietas, piemēram, kokapstrādes, transporta, IT un farmācijas uzņēmumiem, jo to pamatdarbība un ietekmes jomas ir atšķirīgas.

Uzņēmumu aptaujas rezultāti liecina arī par to, ka ilgtspējas funkcijas koordinēšana šobrīd tiek uzticēta ļoti dažādām uzņēmumu struktūrvienībām. Dažviet par to rūpējas biznesa attīstības, komunikācijas un sabiedrisko attiecību funkcijas, citur – ražošanas, kvalitātes vadības, finanšu vadības, klientu attiecību, investoru attiecību, personāla vai citas struktūrvienības. Tas liecina, ka pieprasījums pēc ilgtspējīgas attīstības ir radies dažādi, un no tā arī bijis atkarīgs, kura funkcija primāri uzsāk šo darbu. Ja pieprasījumu rada, piemēram, banku prasības un padziļināti jautājumi par to, kāda ir uzņēmuma ietekme uz vidi vai pārvaldības procesi, šī tēma visdrīzāk nonāks finanšu vadības redzeslokā. Ja uzņēmums vēlējies rūpēties par savu reputāciju, iespējams, ka ilgtspējas virzītājspēks ir komunikācijas komanda. Tiesa, šeit būtiski nošķirt ilgtspējīgu attīstību no tā, ko dēvējam par “zaļmaldināšanu” (angliski – greenwashing). Ja mērķis ir tikai “spodrināt spalvas”, izliekoties par “zaļākiem” nekā patiesībā esat, tā nav tālredzīga pieeja.

Lielākā daļa aptaujāto jau ir pievērsuši uzmanību tam, ka finanšu sektors arvien vairāk izvērtē savu klientu un investīciju projektu ilgtspējas aspektus. 43% respondentu ir norādījuši, ka jau ir saskārušies ar detalizētiem jautājumiem un prasībām šajā jomā, tomēr 27% atzina, ka ir par šādām prasībām dzirdējuši, taču pagaidām neesot skaidrības, kādas tad tās būs. Šī iemesla dēļ ziņojumā iekļāvām arī Latvijas Finanšu nozares asociācijas komentāru, kas apliecina kredītiestāžu pieaugošo interesi par ilgtspējas jautājumiem, kā arī iezīmē būtiskāko problēmu – datu pieejamību gan uzņēmumos (piemēram, par to CO2 izmešu apjomu un citiem ietekmes virzieniem), gan valsts līmenī, lai dati būtu salīdzināmi un būtu iespējams analizēt kopsakarības.

Datu pieejamību kā izaicinājumu ir uzsvēruši arī paši uzņēmumi, kuri to nosauca par vienu no būtiskākajām problēmjomām ilgtspējas informācijas un pārskatu sagatavošanā. Līdzās tam uzņēmumi norādījuši, ka kvalitatīva pārskata sagatavošana prasa ievērojamus laika un cilvēkresursus, ir sarežģīti noteikt, kurām ilgtspējas jomām uzņēmumam savā pārskatā pievērst pastiprinātu uzmanību, kā arī nav pietiekamas informācijas par vadlīnijām vai standartiem, ko izmantot pārskata izstrādē. Ar jautājumiem par būtiskajām jomām vai standartiem nereti saskaramies arī savā ikdienā, strādājot ar Latvijas uzņēmumiem, taču labā ziņa ir tā, ka ir metodikas un pieejas, kas sniedz vadlīnijas, kā ikvienam uzņēmumam noorientēties, kuras ilgtspējas jomas ir būtiskas tieši tam un kā par tām ziņot. Piemēram, "Global Reporting Initiative" jeb GRI standarts, kas tiek diezgan plaši izmantots. Ir arī uzņēmumi, kas ilgtspējas pārskatu sagatavošanā balstās uz Apvienoto Nāciju Ilgtspējīgas attīstības mērķu definīcijām.

Līdzās uzņēmumu pašu izaicinājumiem mēs arī vaicājām, ko uzņēmēji sagaida no politikas plānotājiem ilgtspējīgas attīstības plānošanas jomā. 39% respondentu norādīja, ka valstij ir jādefinē skaidra ilgtermiņa valsts ilgtspējīgas attīstības vīzija un prioritārās jomas – nepieciešamību pēc šāda nepārprotama uzstādījuma, ar ko rēķināties, uzsvēra gan aptaujas dalībnieki, gan arī 12 FICIL biedri, kuru pieeju ilgtspējas plānošanai savā uzņēmumā ziņojumā esam atspoguļojuši 12 paplašinātos stāstos.

Līdzās tam, ka par prioritāti respondenti ir norādījuši ilgtermiņa vīziju, 27% no viņiem arī sagaida stimulus un politikas, kas ilgtspējīgus uzņēmumus padarītu konkurētspējīgākus (vai vismaz nepadarītu mazāk konkurētspējīgus) par citiem – piemēram, publiskajos iepirkumos. 24% atzīmēja, ka sagaida prognozējamu un stabilu uzņēmējdarbības vides regulējumu jeb – skaidrus un pēc iespējas nemainīgus spēles noteikumus. Mani personiski iepriecina, ka tikai 8% aptaujāto ir norādījuši, ka valstij vajadzētu novirzīt finansējumu ilgtspējīgākas ekonomikas stimulēšanai. Citiem vārdiem – lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu nebūt nesagaida naudu, bet gan vīziju, nemainīgus spēles noteikumus un atbalstošu regulējumu, lai valsts kopumā un uzņēmumi katrs savā jomā varētu attīstīt ilgtspējīgāku, videi draudzīgāku un sociāli atbildīgāku tautsaimniecību.