M&A – finanšu grūtībās nonākuši aktīvi

Vislabāk ir pirkt uzņēmumu pirms maksātnespējas, visdrošāk – pēc maksātnespējas pasludināšanas, bet var izrādīties, ka tad jau ir par vēlu. Šādos darījumos ātrums ir prioritārs un uzņēmuma vai aktīva pienācīga izpēte nav iespējama vai arī ir ļoti ierobežota. Pieredze liecina, ka pēc darījuma noslēgšanas vai tā pabeigšanas trešās personas izmantos visas Latvijas likumu nepilnības un pretrunas, lai no aktīvu (vai uzņēmuma) pircēja piedzītu naudas līdzekļus vai attiesātu citus labumus. Pircējiem nevajadzētu paļauties tikai uz tiesu sistēmas taisnīgumu, jo jūsu oponentiem ir tieši tāda pati cerība.

Nav iespējams 100 % nodrošināties pret kreditoru prasījumiem saistībā ar jebkura vērtīga aktīva iegādi. Ja pircējs rīkojas ar pienācīgu rūpību un iegulda laiku un naudu risku samazināšanā, advokāti var paglābt uzņēmumu no citām alkatīgajām trešajām personām

Vispirms – neviens nevar zināt par visiem 100 %, kādu aktīvu (iespējas vai problēmas) pērk, tamdēļ izmantot šim mērķim īpašu uzņēmumu (NewCo) ir labs sākums. Šāds risinājums atļauj pircējam (BigCo) pasargāt tā esošos aktīvus no iespējamām tiesvedībām, apķīlāšanas, pārdevēja darījumu vēstures vai prasībām pret koncernā valdošo sabiedrību. BigCo naudu aizdod meitassabiedrībai (NewCo) un vienlaikus pasargā aktīvus, un arī BigCo kreditori jutīsies drošāk.

Lai iespējamo prasības cēlēju uzdevumu apgrūtinātu vēl vairāk, laba izvēle ir NewCo reģistrēšana ārpus ES, jo tas gandrīz garantē tiesvedības procesa bezgalīgumu, atzīšanas un izpildīšanas izaicinājumus un izlīguma iespējas.

Pēc darījuma pabeigšanas BigCo var ņemt ķīlā (reģistrējot komercķīlu) eventuāli iegādātos aktīvus, lai dubultā nodrošinātos pret pārdevēja kreditoriem.

Mūsu rekomendētā recepte ir pircēja (NewCo) un uzņēmuma (aktīvu juridiskā īpašnieka) pārdevēja kopīgi izveidots jauns uzņēmums Latvijā (AssetCo), lai viss var notikt ātri. Tādējādi nenotiek tieša aktīvu pārdošana pircējam vai NewCo, lai potenciālās tiesvedības (piemēram, no maksātnespējas administratora puses) neapdraudētu tieši nopirkto aktīvu. Nākamais solis ir kopīgas valdes iecelšana ar kopīgām paraksta tiesībām un juridisko adresi pircēja kontrolētā korespondences saņemšanas vietā.

Kad jaunais uzņēmums ir izveidots, notiek aktīva novērtēšana pie sertifikātiem bagāta un Uzņēmumu reģistra atzīta eksperta. Aktīvu ieguldīšana AssetCo pamatkapitālā notiek par summu, kas ir vienāda vai lielāka par vērtējumā paredzēto. Ja tiek paredzēts uzcenojums, tas ir labi jāpamato ar AssetCo vērtību pirms pamatkapitāla palielināšanas. Pēc pamatkapitāla palielināšanas nepieciešams pārliecināties, ka pārdevējam vēl aizvien pieder mazāk nekā 50 % kapitāla daļu.

Kad pabeigta pamatkapitāla palielināšana, ieteicams sarūpēt kapitāla daļu vērtējumu pie ekspertiem; to būs grūti apšaubīt pat profesionālam darījumu apstrīdētājam. Kad sperts šis solis, darījumu var pabeigt.

Papildus “svarīgajam aktīvam” nevajadzētu aizmirst par “vieglajiem aktīviem”, kuru vērtība pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugusi: intelektuālais īpašums, datu bāzes, darbinieki un starptautiskie pasūtītāji. Kā šos aktīvus juridiski droši nodot AssetCo, katrā gadījumā ir jāskatās atsevišķi.

Latvijas advokāti daudzus gadus ir mēģinājuši izprast Komerclikuma 20. panta pirmās daļas saturu un tā piemērošanas robežas. Minētās normas teksts ir šāds: “Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām. Tomēr par tām saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri.”

Praktiski tas nozīmē, ka biznesa (aktīva vai uzņēmuma) pircējs var būt atbildīgs pārdevēja kreditoriem. Citiem vārdiem – pārdevēja kreditori var prasīt zaudējumus no pircēja, ja pārdevējs neizlieto no pircēja saņemto naudu, lai apmierinātu savu kreditoru prasījumus, vai arī šī summas ir par mazu, lai visi kreditori būtu aizsargāti. Tamdēļ mēs no tiesvedības pieredzes iesakām pēc aktīva ieguldīšanas pamatkapitālā sagatavot jaunu vērtējumu par 49 % AssetCo kapitāla daļu tirgus vērtību, kā arī nepirkt aktīvus tieši no juridiskā īpašnieka.

Par zemu cenu nopirkts aktīvs var no veiksmīga pirkuma kļūt par acīmredzamu problēmu, jo Maksātnespējas likums paredz administratoram tiesības vērsties tiesā un lūgt atcelt tos darījumus, kuru rezultātā maksātnespējīgais uzņēmums ir cietis zaudējumus un kas noslēgti trīs gadu laikā līdz maksātnespējas dienai. Ja darījums nav noslēgts ar ieinteresētajām personām (radinieki, valdes un padomes locekļi, akcionāri  u.c.), pierādīšanas pienākums par zaudējumu nodarīšanu gulstas uz administratoru. Ja darījums noslēgts ar ieinteresētajām personām, tad ieinteresētajai personai ir pierādīšanas pienākums, ka darījuma rezultātā nav nodarīti zaudējumi tobrīd jau maksātnespējīgajam uzņēmumam. 

Var atrast daudz teorētisku un komplicētu juridisku rakstu un pētījumu par līguma noteikumiem, kas paredz īpašuma tiesību saglabāšanu, kamēr pārdevējs nav saņēmis samaksu (retention of title), ieskaitot šādu noteikumu piemērošanas ierobežojumus.

Pircējam ir rūpīgi jānoskaidro, uz kādiem juridiskiem pamatiem pārdevējs ir ieguvis īpašuma tiesības uz konkrēto aktīvu, vai īpašuma tiesības ir pārgājušas pašam pārdevējam un vai aktīvs nav bijis ieķīlāts. Kā piemērs ir jāpiemin izplatīta prakse, kur iekārtu un būvmateriālu piegādes līgumi ar maksātnespējīgiem nekustamā īpašuma attīstītājiem satur īpašumtiesību saglabāšanas noteikumus. Piemēram, banka veic piespiedu izpildi pret attīstītāju, atsavinot nekustamo īpašumu par labu pircējam, un vēlāk izrādās, ka iekārtu vai būvmateriālu piegādātājs vēlas aizsargāt savas īpašumtiesības. Īpašuma tiesības tiek aizsargātas, tiesā vai šķīrējtiesā ceļot prasību pret banku un pircēju. Tādēļ kreditoriem un pircējiem, kas ir optimistiski noskaņoti, pārdodot vai pērkot aktīvus vai aktīvu kopumu par jebkuru cenu (pieņemsim, ka tā ir tirgus cena), var rasties nopietnas problēmas trešo personu prasījumu dēļ, kad tās izlietos tiesības, kuras paredz līgumu aktīvu iegādes noteikumi.

Neapmierinātie kreditori, kurus parasti pārstāv zinoši un lietpratīgi advokāti, uzbruks finanšu grūtībās nonākušajiem aktīviem vietējās tiesās. Visticamāk, prasījumi tiks apvienoti ar prasības nodrošinājumiem, kuru spektrs varētu būt no bankas kontu apķīlāšanas līdz aizliegumiem veikt noteiktas darbības, tostarp atsavināt vai apgrūtināt aktīvu, kuru ieguvis pircējs. Dažas no šīm prasībām ir adekvātas, labi argumentētas un pamatotas, bet ir arī tādas, kuru mērķis ir ātrs un netaisnīgs izlīgums. Lai par ko arī būtu strīds, talantīgi advokāti, izmantojot tiesību normu neviennozīmību, nenoteiktību un procesuālos trikus, var panākt situāciju, ka tiesvedība ilgst 5–10 gadus, radot ievērojamas galvassāpes un izmaksas. Tiesvedības iznākuma neprognozējamība var dramatiski ietekmēt iegūtā aktīva integrāciju pircēja uzņēmumā, kā arī tā turpmāko attīstību, un rezultātā aktīva vērtība tiesvedības riska iespējamības dēļ ir būtiski zemāka. Juridiski ir iespēja aizstāt prasītāja pieprasīto prasības nodrošinājumu ar naudas depozītu tiesu izpildītāja bankas kontā prasījuma apmērā. Tomēr šī iespēja netiek vienmmant laikos, kad ir vispārējs naudas bads.

Šajos ātri mainīgajos laikos daudzi uzņēmumi un to aktīvi nonāk tirgū pārdošanai par pievilcīgām cenām. Lai arī šis ir iespēju laiks, šīs iespējas nes līdzi augstākus juridiskos riskus. Piesardzīgiem pircējiem ir jārīkojas prātīgi un jāvelta laiks un resursi, lai ierobežotu galvenos juridiskos riskus, veiktu efektīvu finanšu grūtībās nonākušā aktīva vēstures un iespējamo nākotnes prasījumu izpēti (due diligence) un sagatavotu klientam vispiemērotāko darījuma struktūru.