Energoefektīvas mājas motors ir tās iedzīvotāji

Viennozīmīgi, ka gatavošanās renovācijai un pati ēkas renovācija prasa laiku. Tomēr arī lielais ieguldītais darbs un resursi var nenest gaidītos augļus, jo ēka ilgtermiņā būs energoefektīva tikai tad, kad tā tiks pienācīgi lietota un uzturēta. Lai to sekmīgi izdarītu, ēkas apsaimniekotājam, mājas vecākajam vai būvinženierim ir jāuzņemas iniciatīva, lai arī mājas iedzīvotāji tiktu instruēti par to, kā pareizi lietot jauno ēku.

Salīdzinājumam. Komercobjektos pasūtītāji, piemēram, nereti prasa būvniekiem iesniegt ēkas lietošanas instrukciju, kas ietver daudz svarīgu momentu, kam varbūt ikdienā netiek pievērsta uzmanība, bet kas ir svarīgi, lai ēka veiksmīgi ekspluatētos. Piemēram, kā mazgāt sienu, lai iespējami ilgāk saglabātu krāsojumu? Kā pareizi lietot durvis, lai nenolietos to mehānismi? Cik ilgi var turēt vaļā logus, lai nebūtu ievērojami siltuma zudumi u.c. Ideālā pasaulē energoefektīvas mājas lietošanas instrukcija nāktu līdzi arī dzīvojamām mājām, tomēr realitātē tā nav, un skaidrojošā loma visbiežāk paliek apsaimniekotāja ziņā.

Tā kā renovēta māja paredz saimniekošanu pēc jauniem kritērijiem, apsaimniekotāja pienākums būtu visiem ēkas iedzīvotājiem sarīkot “ekskursiju”, lai izvestu cauri visiem nosacījumiem par to, kā “lietot” jauno māju jēgpilni. Tas palīdzēs saprast, pie kādu nosacījumu izpildes ēka sasniegs plānotos energoefektivitātes rezultātus, kā arī, iespējams, radīs kopīgu vēlmi mājas iedzīvotājiem rezultātu sasniegt. Piemēram, mājas atjaunošanas procesā tiek izbūvētas jaunas, efektīvas vēdināšanas sistēmas, kas paredz, ka ventilācija darbojas jau pēc noklusējuma. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem nav nepieciešamība regulāri vēdināt personīgās telpas.

Tāpat visiem mājas iemītniekiem būtu jāspēj atpazīt, ja kaut kas ir saplīsis – vai tas būtu siltummezgls vai bojāti siltumizolācijas slāņi, un nekavējoties par to jāziņo mājas apsaimniekotājam. Iedomāsimies situāciju, kad nav noizolēti siltummezgla cauruļvadi, un par to laikus netiek informēts atbildīgais. Šādos gadījumos siltuma zudumi veidojas jau pie siltummezgla. Tā rezultātā tas netiek kvalitatīvi piegādāts dzīvokļiem vai, ja automātiskā siltummezgla vadības sistēma nav noregulēta un nedarbojas efektīvi, tad dzīvokļos iespējams tiek padots pārmērīgs siltuma daudzums, kas nereti noved pie pastiprinātas telpu vēdināšanas. Tas var radīt no 10 līdz 30 % siltuma enerģijas zaudējumus ēkai kopumā.

Pat nelieli bojājumi var radīt fundamentālas izmaiņas, kas atspoguļosies mājas iedzīvotāju komunālajos rēķinos. Jāpiemin arī tādas elementāras lietas kā logi un durvis – ja ir nosacījums, piemēram, durvis un koplietošanas logus ziemā turēt ciet, bet tie nav cieši noslēgti, ar lielu pārliecību var apgalvot, ka nauda būs izpūsta vējā.

Ja tomēr māja nesasniedz rezultātus, vispirms ir jājautā pašiem sev – kāpēc? Tādos gadījumos vērts vēlreiz kopā ar mājas apsaimniekotāju iziet cauri visiem punktiem, atrast “caurumu” un turpmāk darīt pareizi. Jo, ja gaidāmais elektroenerģijas ietaupījums nerealizējas, tad agrāk vai vēlāk radīsies jautājums: kāda bija jēga ieguldīt pūles ēkas renovācijā?

Lai izvairītos no šādām situācijām, pirmais solis ilgtspējas virzienā mājas iedzīvotājiem ir interesēties, bet apsaimniekotājiem – iesaistīt, parādīt, kopīgi izstaigāt un pastāstīt. Ir svarīgi saprast, ka pēc darbu pabeigšanas viss tikai sākas, jo no ēkas iedzīvotāju darbībām būs atkarīgs tas, vai māja izpildīs energoefektivitātes prasības pēc būvniecības darbiem. Turklāt māju renovācijas procesā ir būtiska nianse, kas jāņem vērā apsaimniekotājiem. Ja tiek nolemts par mājas siltināšanu, tiek veikts energoaudits un ir redzams, kāda būs ekonomija, un par ietaupījumu tiek informēti iedzīvotāji, taču netiek nodrošināta izglītošana par to, kā tad tagad tālāk “dzīvot”, brīdī, kad mājā tomēr neatmaksājas, neizpildās arī solījums par zemākiem rēķiniem.

Otrs solis ir laicīga mājas kopējā budžeta plānošana, kurā tiek ietverti mājas apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumi. Turklāt, lai nodrošinātu ēkas inženiersistēmu, kas ir ēkas asinsrite, atbilstošu darbību, vēlams to apkalpošanu un uzraudzību nodot profesionālām kompānijām, iepriekš definējot ēkai svarīgos parametrus. Tāda, piemēram, ir apkures sistēma, kas būtiski ietekmē ēkas energoefektivitātes rādītājus. Tāpat arī apkures automātikas iestatījumu precizitāte, svarīgo iekārtu (sūkņi, siltummaiņi, vārsti) un elektrosistēmu tehniskais stāvoklis, kas ietekmē ēkas energoefektivitāti. Jāseko līdzi arī laikapstākļu un gadalaiku maiņai, kas nosaka ēkas telpu lietošanas iespējas. Savukārt vēdināšanas sistēmu un iekārtu uzturēšana darba kārtībā nodrošina ne tikai svaiga gaisa pieplūdi, bet arī koriģē telpu mikroklimatu, kas tieši ietekmē apkures sistēmas darbību un nodrošina higiēniski tīrāku vidi, kurā dzīvojam.

Kopš 2016. gada, kad Latvijā tiek īstenota daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma, ir iesniegti 988 māju renovācijas projekti, kuru renovācijā kopumā plānots ieguldīt 420 miljonus eiro. Pusi jeb 50 % no izmaksām sedz ALTUM grants no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem. Šobrīd renovācijas darbi ir pabeigti 258 mājām, kas nozīmē, ka atjaunotās mājas pareizas uzturēšanas pasākumi un iedzīvotāju informēšana par tiem ir aktuāla jau 258 māju apsaimniekotājiem, vecākajiem vai būvinženieriem.