E-komercijas rītdiena: četras jaunākās tendences

Aicinājumi palikt mājās, distancēties un liegums daudzas preces un pakalpojumus iegādāties klātienē par pārcelšanos uz interneta vidi un e-komercijas virziena attīstīšanu piespiedis domāt pat mazākos tirgotājus un ražotājus.

Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka pērn internetā iepirkās 62,8 % iedzīvotāju, kas ir par 9 % vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt Eurostat ziņo, ka iepirkšanās internetā pērn strauji pieauga visās Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju vecuma grupās, sasniedzot vidēji 72 % interneta lietotāju, savukārt ASV e-komercijas apgrozījuma pieaugums pērn bija rekordaugsts – 32,4 %, kopējam pārdošanas apjomam sasniedzot 791,7 miljardus dolāru.

Ko no šiem skaitļiem un tendencēm varam sagaidīt ilgtermiņā un vai e-komercijas burbulim ir lemts plīst līdz ar pandēmijas ierobežojumu atcelšanu? Līdzšinējie novērojumi liek domāt, ka e-komercijas uzvaras gājiens ir uz palikšanu. To nosaka ne vien jaunā ieraduma spēks, attālinātās iepirkšanās priekšrocības nodemonstrējot arī šaubīgajai patērētāju daļai, kas līdz šim izvēlējās tradicionālo iepirkšanos, bet arī fakts, ka pandēmijas laikā noticis milzu lēciens e-komercijas pakalpojumu ērtību un tehnoloģiju attīstībā. Kādas vēsmas e-komercijā varam sagaidīt tuvāko gadu laikā un kam gatavoties? Lūk, četras spilgtas e-komercijas tendences! 

Automatizācija un viedās tehnoloģijas

Līdz ar pandēmijas ierobežojumu ieviešanu iedzīvotāji internetā sāka iegādāties lietas, ko līdz šim labprātāk pirka klātienē, arī pārtiku, higiēnas un saimniecības preces, un lielveikalu tīkli ir investējuši milzu resursus, lai virtuālo iepirkšanos padarītu maksimāli ērtu. Konkurējot ar internetu, par digitālu pakalpojumu un norēķinu iespēju ieviešanu spiesti domāt arī parastie veikali. Kamēr Latvijā arvien lielāku popularitāti gūst bezkontakta maksājumu kartes un maksājumi ar viedtālruni, viedpulksteni un citām iekārtām, citviet pasaulē jau tiek meklēti veidi, kā cilvēku atbrīvot no vajadzības nēsāt līdzi kādu īpašu iekārtu vai karti. Piemēram, ASV tehnoloģiju un e-komercijas gigants Amazon pērn ieviesis bezkontakta tehnoloģiju Amazon One, kas maksājumu ļauj veikt tik vien kā ar plaukstas vēzienu, proti, tirdzniecības vietās uzstādītā iekārta noskenē cilvēka plaukstas unikālo nospiedumu. Viss, kas nepieciešams, ir izveidot savu Amazon kontu un piesaistīt to maksājuma kartei.  

Amazon patlaban tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem e-komercijas inovatoriem pasaulē. Uzņēmums jau pirms vairākiem gadiem prezentēja revolucionāro Amazon Go koncepciju, kas veikalā ļauj iepirkties bez produktu skenēšanas pie kases. Steidzīgo pircēju vidū tas guvis lielu popularitāti, un tagad ASV un Lielbritānijā darbojas jau vairāki desmiti šāda tipa veikalu. Pircējs tiek identificēts tikai vienu reizi, pie ieejas novietotā iekārtā noskenējot savu Amazon lietotni. Pēc tam viņš brīvi pārvietojas veikalā, izvēlētos produktus liekot uzreiz savā somā, un pēc iepirkšanās dodas prom, negaidot rindā, lai preces noskenētu un par tām samaksātu. Viss notiek automātiski – gudrās tehnoloģijas reģistrē katru pircēja kustību, arī to, vai prece tiešām tiek paņemta, vai tikai apskatīta un nolikta atpakaļ plauktā. Kad pircējs iziet no veikala, maksa par produktiem, ko viņš paņēmis, automātiski tiek noņemta no viņa Amazon kontam piesaistītās kartes.

Sekojot globālajām tendencēm, šādas pārmaiņas nākotnē gaidāmas arī Latvijā. Jau tagad lielākās veikalu ķēdes domā, kā pircēju plūsmu veikalos padarīt raitāku un kā automatizēt daudzus procesus, kuros līdz šim bija nepieciešama veikala darbinieka dalība. Tas neapšaubāmi gūst atsaucību arī pircēju vidū – liela daļa cilvēku labprātāk iepērkas pašapkalpošanās kasēs, par degvielu samaksā automātā vai mobilajā lietotnē. Tādējādi mazinās cilvēciskais kontakts, bet palielinās ātrums un ērtība. E-veikali nav izņēmums – arī to popularitāte nākotnē būs cieši saistīta ne vien ar lietošanas, bet arī maksājumu veikšanas ērtību.

Negribu pirkt, bet lietot gan

Paaudžu vērtību maiņas un arī straujo tehnoloģiju attīstības ietekmē pasaulē mainās arī kopējās pirkšanas un pārdošanas tendences, daudziem patērētājiem liekot sev uzdot jautājumu – vai man šo preci patiešām vajag savā īpašumā, bet varbūt tā vietā to labāk iznomāt? Galu galā straujas tehnoloģiju attīstības apstākļos iegādātās lietas ātri noveco, un īpašumtiesības nozīmē rūpes par šo lietu gan laika, gan finansiālo resursu ziņā.

Spilgts šādas filozofijas piemērs ir populārās auto koplietošanas platformas, arī Latvijā pazīstamā CityBee, kas ļauj, izmantojot mobilo lietotni, iznomāt automašīnu sev ērtā vietā un laikā bez līgumu slēgšanas vai citām sarežģītām procedūrām. Pakalpojuma būtība – iespēja tikt pie auto, kad tas nepieciešams, nelauzot galvu un neieguldot līdzekļus auto pirkšanā, apdrošināšanā, uzturēšanā, stāvvietu apmaksā. Pēc līdzīga principa darbojas vēl virkne pakalpojumu sniedzēju, kas orientējas uz patērētājiem, kuriem svarīga pakalpojuma pieejamība, nevis tas, vai konkrētā lieta viņiem pieder.

Abonēt pakalpojumus un preces

Preču un pakalpojumu abonēšana ir vēl viena būtiska e-komercijas attīstības šķautne. ASV veiktie patērētāju pētījumi rāda, ka abonēšanas pakalpojumu izplatība e-komercijas vidē pēdējo piecu gadu laikā ik gadu pieaugusi par 100 procentiem. Ja pirms desmit gadiem kādu preču vai pakalpojumu iegādes abonementu lietoja apmēram 1 % virtuālo pircēju, tagad šis rādītājs pārsniedz 15 procentu.

Tas arī kļuvis par veidu, kā vairot pircēju lojalitāti un piesaistīt pircējus ilgtermiņā. Tā ir gan pieraksties jaunumiem un saņem atlaides politika, gan produktu tirgošanas pamatprincipu maiņa. Piemēram, dažādi IT produkti. Tā vietā, lai veiktu vienreizēju pirkumu un samaksātu par datorprogrammas iegādi, izplatītāka tagad ir licences iegāde, kas jāatjauno ik pēc pāris mēnešiem vai gada. Patērētāji šo regulārās maksas aspektu pieņem kā jauno realitāti. To labprāt izmanto arī tirgotāji, meklējot veidus, kā konkrētā cilvēka pirkumus padarīt regulārus un automatizēt. Ja pircējam iepatikusies kāda zīmola zobupasta vai regulāri nepieciešama kāda cita saimniecībā noderīga lieta, kāpēc nepiedāvāt tās piegādi uz mājām ik pēc noteikta laika?

Interesanti, ka šāda abonēšanas stratēģija sāk ienākt arī taustāmu produktu vidē. Piemērs ir autoražotājs BMW, kas līdz ar modernas programmatūras uzstādīšanu automašīnās plāno ļaut braucējam iegādāties un lietot dažādas ekstras, piemēram, apsildāmo stūri vai kruīzkontroli, tikai tad, kad tas nepieciešams.

Izdzīvo stiprākais – visi konkurē ar visiem

Kad nav iespēju tirgot veikalos un klātienē, visas cerības tiek liektas uz internetu. Mazajiem ražotājiem un arī mājražotājiem attīstot savas interneta tirdzniecības platformas, parādījusies jauna tendence – par pircēju uzmanību interneta vidē ar interneta veikaliem tiešā veidā konkurē arī ražotāji. Latvijā par tendenci pārcelties uz internetu liecina arī pērn novērotais jaunu domēna vārdu reģistrācijas aktivitātes kāpums par 11,3 procentiem.  Internets ražotājiem paver iespēju ar saviem patērētājiem komunicēt tiešā veidā, papildus izmantojot arī sociālo tīklu un interneta meklētāju reklāmas spēku, un ilgtermiņā ietaupīt daļu līdzekļu, kas līdz šim tērēti vairumtirgotāju prasītajām komisijām un fizisku veikalu uzturēšanai.

Taču šāda situācija radījusi arī sīvas konkurences apstākļus. Tirgotāji savā starpā konkurē ar cenām, virtuālās naudas un atlaižu bonusiem, bezmaksas vai ātras piegādes iespējām, preču bezmaksas atgriešanu un citām priekšrocībām. Laikā, kad uz internetu pārceļas visi, būtiski pieaugušas arī reklāmas izmaksas un tā dēvētais cost per click* jaunu klientu piesaistei. Interneta tirdzniecība ir arī ļoti publiska vide – katrs pircējs var sniegt savu atsauksmi vai uzfilmēt preces izsaiņošanas video, un tas tirgotājiem liek vēl vairāk sarosīties. Arvien lielāka nozīme ir kvalitātei, estētiskam pirkuma iesaiņojumam un personalizētai pieejai, kas ir īpaši svarīgai, lai konkurences apstākļos saglabātu pircēju lojalitāti. Šādi noteikumi ir pa spēkam ne visiem tirgotājiem, un izdzīvo stiprākais. Turklāt interneta vidē vietējie tirgotāji par savu līdz šim lojālo klientu uzmanību spiesti konkurēt arī globālā līmenī.

Ko no tā visa var secināt tirgotājs? Pakalpojumu sniegšana un tirdzniecība gan virtuālajā vidē, gan klātienē vēl nekad agrāk nav bijusi tik ļoti vērsta uz pircēja ērtību un labu iepirkšanās pieredzi kā tagad. Un atslēgvārdi veiksmei ir augsta kvalitāte, unikalitāte un mērķtiecīgas investīcijas iešanai kopsolī ar jaunākajām tehnoloģiskajām iespējām.