Diriģēt pūļa naudu jeb ko mainīs jaunā Crowdfunding regula

Šī gada novembrī Latvijā tāpat kā pārējās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs stāsies spēkā Regula par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai jeb tā sauktā “Crowdfunding regula”. [1] [2].

Šī Eiropas Savienības regula turpmāk kalpos kā vienots juridiskais ietvars crowdfunding jeb kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai visās dalībvalstīs un tāpat kā, piemēram, Vispārīgā datu aizsardzības regula būs tieši piemērojama dalībvalstu nacionālajās tiesību sistēmās līdzvērtīgi vietējiem normatīvajiem aktiem, pretrunu gadījumā prevalējot pār tiem.

Kas ir crowdfunding

Crowdfunding ir alternatīvs finansējuma veids, kura rezultātā no liela skaita cilvēku jeb no vesela pūļa (angl. – crowd) tiek piesaistītas nelielas naudas summas kādam konkrētam projektam. Spēles dalībnieki ir (1) projekta īpašnieks - fiziska vai juridiska persona, kurai ir nepieciešama nauda kādas ieceres īstenošanai, (2) projekta finansētāji – fiziskas vai juridiskas personas, kuras vai nu izsniedz aizdevumus, nopelnot procentus, vai arī iegādājas pārvedamus vērtspapīrus ar noteiktu ienesīgumu un (3) organizators jeb platformas īpašnieks, kurš saņem komisiju par finansējuma sniegšanas un finansējuma saņemšanas iespējas nodrošināšanu. Mūsdienu crowdfunding vienmēr tiek praktizēts ar interneta starpniecību.

Crowdfunding vēsture un lielākie veiksmes stāsti

Pirmie interneta crowdfunding aizsācēji bija mūzikas industrijas pārstāvji (replika uz to - šī raksta nosaukumā). 1997.gada britu rokgrupa Marillion ar kolektīvās finansēšanas palīdzību piesaistīja 60’000 dolāru savas turnejas pa Amerikas Savienotajām Valstīm īstenošanai. Pēc tam šo “metodi” sāka pielietot arī citi mūziķi, kā arī citu nozaru pārstāvji.

Pēc Wikipēdijas datiem 2015.gadā pasaulē tika piesaistīts pūļa finansējums kopsummā vairāk nekā 34 miljardu ASV dolāru apmērā[3].

Daži no zināmākajiem crowdfunding veiksmes stāstiem:

1. Oculus Rift – 2012.gadā Oculus Rift dibinātājam 20 gadus vecajam Palmeram Lakejam izdevās piesaistīt aptuveni 2,5 miljonus ASV dolāru videospēlēs izmantojamu virtuālās realitātes briļļu ražošanas uzsākšanai. 2014.gadā Oculus Rift tika pārdots Facebook, un 2019.gadā Oculus Rift peļņa bija 4,5 miljardi dolāru;
2. Allbirds – 2014.gadā Timam Braunam, bijušajam futbolistam no Jaunzēlandes crowdfunding ceļā izdevās iegūt aptuveni 120’000 ASV dolāru, lai īstenotu savu ieceri par vienkāršiem, ērtiem un gaumīgiem ikdienas apaviem. Jau pēc diviem gadiem Tima Brauna uzņēmuma vērtība bija izaugusi līdz 1,5 miljardiem ASV dolāru. Šobrīd Allbirds tiek uzskatīts par straujāk augošo apavu ražošanas uzņēmumu pasaulē, un tā produkcija – par visu laiku ērtākajiem apaviem.
3. Pebble ir stāsts par crowdfunding interneta platformu efektivitāti. Pebble viedpulksteņu ražošanas uzsākšanai ar Kickstarter platformas starpniecību tikai nieka 28 stundu laikā tika piesaistīts 1 miljons ASV dolāru, kopumā šim projektam piesaistot 10 miljonus ASV dolāru.

Kolektīvā finansēšana Latvijā

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju asociācijas datiem no 2016.gada līdz 2020.gadam Latvijā ar savstarpējo aizdevumu platformu starpniecību piesaistīti naudas līdzekļi 920 miljonu euro apmērā[4]. Zināmākie tirgus dalībnieki, protams, ir Mintos un TWINO, salīdzinoši nesen tiem pievienojies arī EstateGuru.

Kas attiecas uz nacionālo regulējumu - 2019.gadā Finanšu ministrija izstrādāja Kopfinansējuma pakalpojumu likuma projektu, kurš pat tika iesniegts izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, tomēr turpmāka tā virzība tika pārtraukta saistībā ar Crowdfunding regulas izstrādi. Likumprojekta teksts joprojām ir atrodams un izlasāms Ministru kabineta mājas lapā[5].

Līdz ar to, šobrīd (t.i., līdz novembrim, kad stāsies spēkā Crowdfunding regula) Latvijā nav nacionālā regulējuma, kas attiektos uz kolektīvo finansēšanu. Saskaņā ar European Crowdfunding Network faktu lapā par Latviju norādīto, atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas viedoklim, gadījumos, kad alternatīvais finansējums tiek piesaistīts, emitējot finanšu instrumentus, platformas turētājam ir nepieciešama ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja licence[6]. 

Regulas ieviešanas mērķis un būtiskāko noteikumu pārskats

Ja nozare jau ir ilgstoši veiksmīgi darbojusies bez speciālā regulējuma, tad loģiski ir jautāt, kāpēc Crowdfunding regula bija nepieciešama.

Kā jebkura Eiropas Savienības normatīvā akta gadījumā, informāciju par Crowdfunding regulas ieviešanas iemesliem un mērķiem var smelties tās preambulā.

Regulas izstrādes mērķi ir sekojoši:

1. vienota regulējuma ieviešana visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, atvieglojot pārrobežu kopfinansējuma pakalpojumu sniegšanu;

Piemēram, 2017.gadā palīdzot Igaunijas kolektīvās finansēšanas platforma Bulkestate vēlējās uzsākt darbu Latvijā, advokātu birojam BDO Law, lai nodrošinātu minētā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atbilstību, cita starpā bija jāveic apjomīgs darbs, kas saistīts ar attiecībā Igaunijas un Latvijas regulējuma salīdzināšanu.

2. lielāka juridiska noteiktība gan projektu īpašniekiem – finansējuma piesaistītājiem, gan arī aizdevējiem/ieguldītājiem;
3. lielāka ieguldītāju aizsardzība. Ieguldītāji varēs pieņemt ar investēšanu saistītos lēmumus, balstoties nevis uz emocijām, bet uz izsmeļošu informāciju par konkrēto crowdfunding projektu, kuru būs pienākums sniegt platformas turētājam.

Regula attiecas uz kopfinansējuma platformām, ar kuru starpniecību vienam projektam gada laikā tiek piesaistīti līdzekļi ne vairāk kā 5 miljonu euro apmērā. Regulas noteikumi paredz, ka visām kopfinansējuma platformām būs jāsaņem savas mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes (mūsu gadījumā – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas) atļauja. Vienotā Eiropas crowdfunding pakalpojumu sniedzēju reģistra turētājs būs Eiropas Vērtspapīru tirgus iestāde (ESMA).

Platformām būs jānodrošina tā saukto prudenciālo prasību izpilde pašu kapitāla, apdrošināšanas polises vai abu iepriekšminēto kombinācijas veidā; jānodrošina, ka to rīcība ir vismaz 25 000 euro vai ¼ no platformas iepriekšējā gada izdevumiem. Platformām, kuras vēlēsies darboties pārrobežu režīmā būs jāizstrādā un jāsaskaņo darbības nepārtrauktības plāns.

Papildus tam, licencētajiem crowdfunding pakalpojumu sniedzējiem būs saistoša interešu konflikta novēršana, sūdzību izskatīšana, investoru informēšana par platformā pieejamajiem projektiem un pirmslīguma pārdomu periods – 4 dienu periods, kurā ieguldītājs varēs atsaukt savu ieguldījumu, nenorādot iemeslu un bez sankcijām.

Līdz brīdim, kad jaunie noteikumi stāsies spēkā, Eiropas Vērtspapīru tirgus iestāde (ESMA) un Eiropas banku iestāde (EBA) izstrādās regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz to, kā ieviešama Crowdfunding regula.

Papildus iepriekš aprakstītajām konkrētajām prasībām, Crowdfunding regulā ir noteikts, ka “[k]olektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu labākajām interesēm.” Līdz ar to, ieviešot jauno regulējumu, pavisam noteikti tiks celts alternatīvās finansēšanas nozares prestižs. Kā arī pavērsies plašākas iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem bieži vien ir grūti izpildīt banku kreditēšanas procesā izvirzītās prasības, piesaistīt naudas līdzekļus biznesa projektu īstenošanai.

Gaidīsim jaunos Latvijas crowdfunding veiksmes stāstus!