“Eko” ne vienmēr nozīmē “videi draudzīgs produkts”

Mūsdienās daudzi eko produkti tiek tīti plastmasas plēvēs vai transportēti no citiem kontinentiem. Tāpēc svarīgi saprast, ka to, vai produkts ir videi draudzīgs, nosaka pilna produkta dzīvescikla izvērtēšana – kādi un cik daudz resursi ir patērēti, lai šo produktu saražotu, attransportētu un iepakotu. Jāzina, kas notiek ar produktu un tā iepakojumu pēc tam, kad cilvēki ir beiguši to izmantot, proti, vai iepakojums ir vairākkārt lietojams.

Otrkārt, videi draudzīgi produkti nereti tiek jaukti ar eko dizainu – koka kaste tiek ražota no dabīgiem izejmateriāliem, bet tas īsti nebūs videi draudzīgs risinājums. Koka kastes dzīves cikls ir daudz īsāks par, piemēram, alumīnija kastēm, kuras nolietojas lēnāk un kuru cikla beigās var pārstrādāt un izmantot atkārtoti. Tāpat valda uzskats, ka viss, kas saistīts ar ilgtspēju un dabai draudzīgo, ir dārgs un saistās ar nevajadzīgām izmaksām uzņēmumam. Ilgtspējīga prakse patiešām nav vienkārša, jo, lai to ieviestu un pie tās pieturētos, nepieciešami papildu resursi, taču ilgtermiņā tas noteikti atmaksājas. Prieks, ka ilgtspējas mērķi arvien vairāk kļūst par daļu no uzņēmumu īstermiņa un ilgtermiņa plāniem, jo šie līderi saprot, ka viss apkārt mainās un, lai izdzīvotu, ir jāmainās arī viņiem.

 “Zaļā domāšana” nav tikai vadības kompetence, tā ir arī sabiedrības funkcija

Attīstītākās valstis zaļās domāšanas un ražošanas ziņā šobrīd ir visas Skandināvijas valstis ar Zviedriju priekšgalā. Šveice, Nīderlande, Austrālija un Jaunzēlande arī ir TOP 10 ilgtspējīgāko valstu sarakstā. Baltijas valstis oktobra beigās parakstīja kopīgu Klimata deklarāciju, tā apliecinot visu šo valstu virzību uz klimata neitralitāti. Vienlaikus sociāli aktīvie cilvēki un jaunā paaudze kopumā patērē tikpat daudz starptautiskās ziņas kā vietējās – ilgtspēja un klimata sasilšana ir daļa no mediju un nevalstisko organizāciju dienaskārtības, it īpaši pirms un pēc Ņujorkas ANO klimata samita. Tajā valstis apņēmās palielināt ambīcijas klimata pārmaiņu mazināšanā un Parīzes nolīguma īstenošanā. Visas iepriekš uzskaitītās aktivitātes ir piemērs tam, cik politiskā vide un tiesiskā regulējuma atbalsts vai motivācija ir svarīga. Tāpat arī uzņēmumu un iedzīvotāju iesaiste, iedvesmojot apkārtējos vides iniciatīvās.

Būtisks aspekts ir arī vienreizlietojamo galda piederumu, šķīvju, salmiņu, maisāmo kociņu un baloniem piestiprināmo kociņu tirdzniecība, kas Eiropas Savienībā ar 2021. gadu tiks aizliegti. Tas viennozīmīgi ir solis tuvāk ilgtspējīgai valstij un sabiedrībai. “Mežpils alus” šai virzienā lielu soli spēra jau šogad, izstrādājot vairākkārt lietojamo glāžu depozīta sistēmu, kā rezultātā festivālā “Laba daba” atkritumu apjoms samazinājās par 4,37 tonnām jeb uz pusi mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

AS “Latvijas Zaļais punkts” veiktā zaļo zīmolu izpēte liecina, ka jau 40% ir gatavi maksāt vairāk par produktiem, kuru iepakojumus var pārstrādāt vai lietot atkārtoti. Savukārt 54% Latvijas iedzīvotāju ikdienā izvēloties preces un pakalpojumus, priekšroku dod zīmoliem, kuri saudzē vidi. Taču šis skaitlis šķiet pārāk pozitīvs, lai to vispārinātu uz visu Latvijas sabiedrību. Var piekrist, ka cilvēki arvien vairāk sāk apzināties un pamazām pieņemt vides aspekta svarīgumu, apzinoties, ka tas viņus tuvākā vai tālākā nākotnē skars, taču vēl arvien pastāv citi izvēli pamatojoši iemesli – izdevīgums, lokācija, kvalitāte u.c. Joprojām vairāk tiek domāts par savu personīgo, nevis sabiedrības un pasaules labklājību. To var novērot gan diskusijās, gan pētījumu rezultātos – cilvēkiem rūp atkritumu jautājums, ūdens un gaisa kvalitāte. Gribam būt tīrā vidē, bet neapzināmies, kādi izaicinājumi mums priekšā, lai vide, kurā dzīvojam, būtu droša. Prieks, ka Latvijā uzņēmumi arvien vairāk sāk komunicēt par ilgtspēju un izglīto savus patērētājus, taču, lai sasniegtu mērķus, ilgtspējai jābūt vienai no galvenajām savas korporatīvās stratēģijas sastāvdaļām. Es pat teiktu, ka ilgtspējai ir jāvirza uzņēmuma stratēģiju.

Atkritumu šķirošana ir vieglākais veids kā individuālā līmenī radīt pievienoto vērtību, taču tas noteikti nav vienīgais. Pirms izdarīt pirkumu, svarīgi painteresēties par produkta izcelsmi un par ražotāja ilgtspējas stratēģiju. Ja zīmols izvēlas videi nedraudzīgu iepakojumu, ko nevar pārstrādāt, tad rekomendētu izvēlēties citu. “Latvijas Zaļajam Punktam” ir jauna iniciatīva “Zaļi pakots”, kas palīdz patērētājam izvēlēties produktus, kuru iepakojumi ir otrreiz pārstrādājami. Svarīgi arī apzināties un izmantot to, ka varam ietekmēt uzņēmumu vadību ar savām kā darbinieku prasībām un ierosinājumiem. It īpaši pie tirgus situācijas, kad darbinieku trūkums tikai palielinās, uzņēmumi ir un būs aizvien vairāk spiesti ieklausīties potenciālo vai esošo darbinieku viedokļos, lai varētu piesaistīt un noturēt kvalificētu darbaspēku. Tai pat laikā jāatceras, ka nepietiek ar to, ka personīgi savā vidē veic kādas iniciatīvas un dzīvo videi draudzīgi. Ir aktīvi jārāda piemērs apkārtējiem un jāaktualizē vides aizsardzības un ilgtspējas nozīmīgums visā sabiedriskā. Ne velti politiskās partijas vēl nesen savās programmās neievietoja vides jautājumus – tās atspoguļo sabiedrības prioritātes un uzvedību.

Privātpersonām un uzņēmumiem ir iespēja pašiem uzņemties atbildību un sev vēlamā ielā vai kvartālā uzlabot pilsētvidi, piemēram, iestādot koku. Izvēlētā vieta var noteikt sarežģītību, taču rūpēs par dabu un ekoloģiskā nospieduma samazināšanu to iespējams realizēt. Veiksmīgs piemērs bija apvienības “Pilsēta cilvēkiem” koku stādīšana Rīgas centrā, kas notika pateicoties sadarbībai ar “LABIE KOKI”, “Mežpils alus” un daudziem citiem uzņēmumiem un privātpersonām, kuras atbalstīja gan finansiāli, gan iesaistoties ar aktīvu darbību vai saviem produktiem, piemēram – bruģi. Sadarbojoties sasniegtais rezultāts ir spēcīgāks. Šāda veida iniciatīvas var arī izmainīt Rīgas mēra dienas kārtību un vērst uzmanību uz šiem jautājumiem. Iespējams pat panākot, ka tiek izveidotas zaļās programmas un piešķirts budžets pilsētas vides uzlabošanai, koku stādīšanai. Galvenais ir sākt darīt un nepadoties.

Uzņēmumu efektivitāte ir cieši saistīta ar ilgtspēju

Šodien uzņēmumu efektivitāte ir cieši saistīta ar ilgtspēju. Ražošanā efektīvi izmantojot elektrību (nomainot kvēlspuldzes un halogēnspuldzes uz LED gaismekļiem) ir dabai draudzīgs risinājums, turklāt ilgtermiņā atmaksājas. Ekonomiskā sistēma, kura balstīta uz patēriņa pieaugumu, izveidojusi sava veida Ponzī shēmu, jo mēs maksājam par mūsdienu labumiem ar nākotnes vides un sociālajiem resursiem. Ir veikts aprēķins, ka, lai turpinātu mūsdienu patēriņa apjomus, mums globāli būtu nepieciešamas 1,75 zemeslode. Eiropiešiem vien būtu nepieciešamas 2,8  zemeslodes. Pasaules Dabas Fonds ir aprēķinājis Latvijas iedzīvotāju ietekmi uz klimatu, un tā šobrīd gandrīz divas reizes pārsniedz pieļaujamo. Mūsdienu ekonomika un sabiedrība ir atkarīga no dabas, un kad tās mums vairs nebūs, nebūsim arī mēs.

Veiksmīgi starptautisku uzņēmumu piemēri zaļajai ražošanai ir vairāki, bet man vistuvākie ir “Adidas” un “Patagonia”. Pēdējos 50 gadus “Patagonia” (āra un atsevišķu sporta veidu apģērbi) ilgtspēju ir uzstādījusi kā prioritāti un ļoti veiksmīgi tam pielāgojusi savu biznesa modeli. Viņi aicina savus darbiniekus, klientus un citus uzņēmumus būt par dabas aizstāvjiem un veikt drosmīgas izmaiņas, lai samazinātu cilvēku atstāto nospiedumu. Jau no 90. gadu sākuma uzņēmums izmanto pārstrādātu poliesteru no plastmasas sodas pudelēm. 2016. gadā 100% visi ienākumi no “Melnās piektdienas” izpārdošanas (10 miljoni ASV dolāru) tika ziedoti vides organizācijām. Savukārt “Adidas” plastmasas okeāna atkritumus pārstrādā apavos un sporta apģērbā. Mērķis ir līdz 2024. gadam visu neapstrādāto poliesteru, kas tiek izmantots produktu ražošanā, aizstāt ar pārstrādātu poliesteru.

Pasaule sākusi apzināties, ka ir pienācis laiks kompensēt to kaitējumu, kas nodarīts dabai pēdējo simts gadu laikā sakarā ar nepārtrauktu rūpnieciskās ražošanas attīstību. Uzņēmumi apzinās savu atbildību un vides aizsardzības tendenču pieaugošo nozīmi. Visā civilizētajā pasaulē ražotāju rūpes par vidi jau ir kļuvušas par normu un labo toni. Viņi apzinās, ka ir ne tikai par to jārunā, bet arī jāveic izmērāmas darbības ražošanas postošās ietekmes samazināšanā uz vidi un, lai saglabātu ekoloģisko līdzsvaru. Turklāt ieguldījumi uzņēmuma ilgtspējā palielina tā tirgus vērtību un padara to pievilcīgāku investoriem.

Uzskatu, ka par zaļo domāšanu un saudzīgu attieksmi pret dabu būtu nepieciešams jau sākt stāstīt no mazotnes. Ir bērnudārzi un skolas, kur tas jau tiek mācīts – piemēram, mana meita jau no četru gadu vecuma mācās šķirot atkritumus un dodas uz vietējo mežu iepazīt dabu, vienlaikus arī vākt atstātos atkritumus. Jaunā paaudze mums rādīs piemēru, kā attiekties pret dabu un resursiem.