2021. gads – uzrāviena gads izglītībā un zinātnē

Nākamajā gadā ir svarīgi neapstāties un turpināt aktīvu darbu, lai paveikto saglabātu un attīstītu. 

2021. gadu uzsākām attālinātajās mācībās, tāpēc liels gandarījums, ka šī gada laikā arī izdevās “salauzt apburto loku” un skolēni varēja atgriezties pie mācībām klātienē. Bērnus nedrīkst sodīt par pieaugušo kļūdām, tāpēc, ja jautājums par attālinātajām mācībām atkal parādīsies valdības dienaskārtībā, darīsim visu iespējamo, lai skolas turpinātu darboties klātienē. Cīņa par iespēju mācīties klātienē nav viegla, tāpēc gandarījums par paveikto ir vēl jo lielāks.

Raugoties uz citām lietām, kas paveiktas aizejošajā gadā, noteikti jāmin arī nozares budžets. Ministrijas prioritāri veicamajiem pasākumiem 2022. gadā papildus izcīnīts vairāk nekā 41 miljons eiro, nodrošinot pedagogu algu paaugstināšanu, veicinot augstākās izglītības pieejamību, kā arī zinātnes un pētniecības tālāku attīstību.

Zinātnes jomā 2021. gads nesis vairākus pasaules līmeņa sasniegumus, piemēram, kosmosa pētniecībā, zaļā kursa un elektroauto attīstībā, kā arī tehnoloģiju pielietojumā medicīnā. Līdz augstākajām virsotnēm vēl ir veicami daudzi mājasdarbi, bet mēs beidzot sākam rādīt muskuļus pasaules līmenī. Protams, bez finansējuma virsotnes nesasniegt, tāpēc gribētos pieminēt vēl kādu būtisku sasniegumu – 2022. gadā investīcijas zinātnei būs lielākās kopš 2008. gada.  Papildu 12 miljoni eiro zinātnes bāzes finansēšanai, fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem, kā arī dalībai Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) kopumā rada 32% pieaugumu. Nenoliedzami, nākotnē jāturpina strādāt pie finansējuma palielinājuma, tāpēc būtiski, lai arī nākamie izglītības un zinātnes ministri neatstātu šo jomu novārtā.

Savu spēku parādījām arī sporta jomā – olimpiskajā gadā Latvijas sportisti izcīnīja gan bronzu, gan zeltu. Aizvadītais gads izbeidza arī netaisnīgo attieksmi pret paralimpiskajiem sportistiem, sniedzot viņiem iespēju saņemt tādu pašu atalgojumu par panākumiem kā olimpiskajiem sportistiem. Novārtā nav palikusi arī valsts valoda – šogad tika apstiprinātas Valsts valodas pamatnostādnes jeb pirmais dokuments, kurā konkrēti un skaidri pateikts, kāda ir valsts valodas loma.

Daudz paveikušas arī augstākās izglītības iestādes - Rīgas Tehniskā universitāte parakstīja sadarbības memorandu ar vienu no pasaules vadošajām tehnoloģiju augstskolām – Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu (Massachusetts Institute of Technology – MIT), kas sniedz iespēju Latvijai iesaistīties globālā augstākās izglītības institūciju mācībspēku, tehnoloģiju ekspertu, pētnieku un rīcības politikas ekspertu kopienā un ar MIT atbalstu veidot inovāciju un pētniecības ekosistēmu Latvijā. Četras Latvijas augstskolas iekļuvušas augstskolu reitingā "Times Higher Education" un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) nokļuvusi visaugstāk, tā ierindota 501.-600. vietā starp labākajām universitātēm pasaulē. Esmu droša, ka, aktīvi strādājot, nākamajā gadā varam uzlabot pozīcijas un sasniegt vienu no lielajiem mērķiem – iekļūšanu TOP 500.

Iespējams, kāds teiks, ka pandēmijas laikā izglītība nespēj attīstīties, tomēr mums jāsaprot, ka vīrusa izplatība vienlaikus devusi arī grūdienu digitalizācijai un mūsdienīgu rīku, platformu un metožu izmantošanai. Jā, mūsu izglītības sistēma nav ideāla, tieši tāpēc arī nākamajā gadā būs daudz mājasdarbu. Skolu tīkla reforma un jaunā finansējuma modeļa ieviešana būs lielākie un apjomīgākie darbi, kas tuvinās mūs vairākiem mērķiem – augsti motivētiem pedagogiem, kuri saņem atbilstošu atalgojumu, kā arī iekļaujošai un kvalitatīvai izglītībai visos līmeņos. Pandēmija 2021. gadā sniedza vēl kādu būtisku atziņu – tā beidzot palīdzēja saprast, cik būtiska loma ir izglītībai un izglītotai sabiedrībai. Pats būtiskākais, lai mēs šo atziņu neaizmirstu arī turpmākajos gados.

Pirmo reizi kopš 90. gadiem par 50% ir palielināts stipendiju apjoms, kā arī radīta stipendija “Studētgods”, kas sniegs atbalstu jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm. Vienlīdzīgas iespējas uz kvalitatīvu izglītību ir atslēga ne tikai katra indivīda labklājībai, bet arī visas valsts kopējai attīstībai.

Atgriežoties pie 2022. gada mājasdarbiem, jāpiemin arī skolu direktoru institūcijas stiprināšana. Pandēmijas laiks parādīja, ka pedagogu motivācija, skolas attīstība un citi būtiski jautājumi lielā mērā ir atkarīgi no iestādes vadītāja. Ja pie skolu stūres stāvēs spēcīgi, motivēti direktori, kuri jūt nozares atbalsta plecu gan ikdienā, gan nestandarta situācijās, arī rezultāti neizpaliks. To apliecina arī vairāku nozares profesionāļu viedoklis.

Nākamais gads atnāks ar augstiem mērķiem un daudziem būtiskiem uzdevumiem, arī pandēmija nepazudīs no dienaskārtības, tomēr esmu droša, ka izglītības, zinātnes un sporta joma tikai sāk rādīt savu spēku un 2022. gadā to papildinās tīģera enerģija, tāpēc es ticu, ka kopīgi mums viss izdodies. Šo ticību un pārliecību par saviem spēkiem novēlu arī pedagogiem un skolu vadītājiem! Mēs spējam paveikt daudz vairāk, nekā reizēm šķiet, pats galvenais – būt pārliecinātiem par saviem spēkiem un atcerēties, cik vērtīgu un nozīmīgu darbu darām!