Botu pavēlnieks
Daniels Dainss ir radījis pasaulē karstāko tehnoloģiju uzņēmumu – septiņus miljardus dolāru vērto “UiPath” –, izstrādājot virtuālos ofisa darba robotus. Tas padarījis viņu par pirmo robotikas uzņēmumu miljardieri.
Vīrs, kurš vienlaikus atklāj vienu no pasaulē aktuālākajām tehnoloģiju izaugsmes jomām un dod lielas cerības biznesa attīstībai Austrumeiropā, groza pirkstos marķieri, cenšoties apspiest vēlmi uzkliegt saviem darbiniekiem. Tā vietā “UiPath” līdzdibinātājs un vadītājs Daniels Dainss vienkārši skatās uz digitālo tāfeli, kur attēlota informācija par oktobrī gaidāmo produkta atklāšanu. Viena funkcija izraisa bažas par drošību, vēl kāda nav pienācīgi izstrādāta mobilajā versijā...
Un “Microsoft” veterāns Dainss, kurš tiecas sasniegt vienkāršību, kāda piemīt Windows ekrāna apakšdaļas “Start” pogai, tomēr vairs nespēj valdīties. No biroja Bukarestē (Rumānija), kur viņš nodibināja “UiPath”, Dainss kritizē vienu no saviem menedžeriem Belvjū, kur tobrīd ir tikai pusseptiņi no rīta. “Gribu, lai padomā par to vēl,” saka Dainss. “Tas šķiet pārāk sarežģīti. Tam jādarbojas kā “Gmail”.”
Saskarne Dainsam šķiet ārkārtīgi svarīga, jo viņa produkts ir kaut kas cilvēka acij neredzams. “UiPath” rada robotus, kas sastāv no kodu blokiem, un to uzdevums ir veikt atkārtotas darbības. Varētu šķist, ka tas ir kas līdzīgs Krievijas vēlēšanu viltību botiem vai klientu apkalpošanas mašīnām, tomēr “UiPath” pavisam nesen tika novērtēts par septiņiem miljardiem dolāru, pārdodot kaut ko daudz garlaicīgāku – kaut ko, kas spēj no rēķiniem PDF formātā izvilkt skaitļus un ievadīt tos grāmatvedības programmā vai apstrādāt apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus. Tie ir procesi, kam nav nepieciešami rūpīgi apsvērumi, un līdzīgi bankas kasieriem vai telefona operatoriem tie, gluži kā savulaik dodo, varētu doties uz vēstures kapsētu.
Šādas izmaiņas, kuras veicinājušas pilnīgi jauna veida tehnoloģiju kategorijas attīstību, kas pazīstama arī kā robotizēta procesu automatizācija jeb RPA, slēpj sevī milzīgu potenciālu. Japānas “Sumitomo Mitsui” banku grupa, kas ir “UiPath” klients kopš 2017. gada aprīļa, prognozē, ka darba stundu samazināšana un precizitātes uzlabošana jau nākamajā gadā palīdzēs ietaupīt gandrīz 500 miljonus dolāru. Tādi giganti kā “Toyota” un “Wallmart” neliek “UiPath” mierā, lūdzot arī viņiem izstrādāt līdzīgus maģiskus risinājumus. Virtuālo robotu izstrāde kļūst lētāka par inženieru noalgošanu iekšējo lietotņu veidošanai, turklāt tas sniedz darbiniekiem iespēju izvēlēties vienkāršas alternatīvas, aizstājot garas stundas “Excel” makro tabulu veidošanai un izklājlapu aizpildīšanai. “UiPath” savus uzdevumus var veikt nepārtraukti, turklāt par to nesūdzas, un tas izmaksā tikai līdz 15 000 dolāru gadā. Daži uzņēmumi izmanto tūkstošiem šādu botu.
Dainss (47) neizgudroja RPA, bet atjautīgi pozicionē sevi kā šīs jomas līderi. Pirms diviem gadiem, kad investori no Eiropas novērtēja “UiPath” par 110 miljoniem dolāru, tas bija mazpazīstams uzņēmums ar 150 darbiniekiem, galveno biroju Rumānijā un ieņēmumiem, kas mazliet pārsniedza piecus miljonus dolāru. Tagad tā galvenais birojs atrodas stikla debesskrāpī Manhetenā, Parka avēnijā, uzņēmums var lepoties ar 3200 darbinieku un vairāk nekā 30 biroju visā pasaulē. Pērn ieņēmumi bija 155 miljoni dolāru, un šogad ir paredzēts tos dubultot. Šāds pavērsiens ir katapultējis “UiPath” uz trešo vietu “Forbes” 2019. gada “Cloud 100” topā. Aprīlī investori no Volstrītas, ieskaitot “Wellington Management”, piešķīra uzņēmumam 568 miljonus dolāru, palielinot tā novērtējumu līdz septiņiem miljardiem un padarot Dainsu, kuram pieder 20 %, par pasaulē pirmo botu miljardieri.
Un viņš noteikti nebūs pēdējais. Pateicoties mākslīgajam intelektam, nākotnē boti būs ārkārtīgi efektīvi dažādu darbību veikšanā (ne tikai, piemēram, viltus “Twitter” profilu veidošanā Trampa vārdā), ievērojami paplašinot to izmantošanas iespējas. Londonas biržā kotētais “Blue Prism”, kas tiek uzskatīts par šīs nozares radītāju, pavisam nesen piesaistīja 130 miljonus dolāru. “Softbank” investēja 300 miljonus Sanhosē uzņēmumā “Automation Anywhere”, kas apgalvo, ka mākslīgā intelekta jomā ir pārāks par “UiPath”. Arī mākoņtehnoloģiju giganti ar “Microsoft” priekšgalā iesaistās konkurences cīņā.
Tikmēr Bukarestē Dainsa nepacietība aug augumā. “UiPath” jāturpina paplašināt savu izaugsmes spēju robežas, pašam nesagrūstot zem sava svara, vienlaikus cenšoties būt par nozares seju un pārvarot riskus, kas saistīti ar ļaunajiem botiem un zemu kvalificētu darbinieku iespējamo darbavietu zaudēšanu. Dainsam, kurš līdz šim vēl nekad nebija dalījies ar savu stāstu, šādas sarunas šķiet jau pārāk ikdienišķas. Viņš atsaucas uz kritiku, kādu sabiedrība reiz veltīja viņa bijušajam priekšniekam, kad kā sociālo pārmaiņu fenomens pasauli sāka pārņemt programmas. “Bils Geitss par “Microsoft” mēdza teikt – tas būs dators ikkatrā mājā,” atceras Dainss. “Es gribu, lai katram cilvēkam būtu savs robots.”
Pieticība ir viens no “UiPath” četriem pamatprincipiem, un līdzīgi “Google” agrāko laiku aksiomai “neesi ļauns” tas tiek praktizēts tikpat nekonsekventi. Pusdienās ar Dainsu Bukarestē uzņēmuma dibinātājs atklāj, ka neuzskata sevi par dižu kodēšanas speciālistu – bet par ļoti labu gan. Līdz vakariņu laikam viņa noskaņojums jau ļauj Dainsam atzīt, ka viņš ir labāks par ikvienu no “UiPath”.
Vienalga, kuram no šiem apgalvojumiem jūs ticat, bet programmēšana patiešām ļāva Dainsam doties ārpus Rumānijas robežām. Augot aiz dzelzs priekškara skolotājas un būvinženiera ģimenē (vecāki satikās, kad viņus abus uz jaunu ķīmijas rūpniecības pilsētu pārvietoja diktatora Nikolaje Čaušesku valdība), Dainss sapņoja kļūt par rakstnieku, taču ar laiku saprata, ka matemātika viņam padodas daudz labāk. Studijas viņš sāka 1990. gadā – gadu pēc Berlīnes mūra un Čaušesku režīma krišanas, kad Rumānijas diktatoram tika izpildīts nāvessods. Bezpersoniskās lekcijas Dainsu garlaikoja, viņš apmeklēja vien dažus matemātikas un datorzinātņu kursus, kā arī bridža sekciju. Iztiku viņš pelnīja, spekulējot ar Rumānijas valūtu, ko pēc komunisma ēras vajāja inflācija, iegādājoties lietas, kad tās Bukarestē maksāja lētāk, un sūtot tās uz mājām ar uzcenojumu.
Deviņdesmito gadu vidū, vadot darba sludinājumu uzņēmumu, Dainss uzzināja, ka daži kodētāji Bukarestē strādā pie ārpakalpojumu projektiem ASV tehnoloģiju kompānijām, pelnot tolaik karalisku naudu – 300 dolāru mēnesī. Viņš bibliotēkā paņēma grāmatu par C++ un pašmācības ceļā mācījās pie drauga datora, kamēr šis draugs gulēja. Līdz 2001. gadam Dainss bija saņēmis piedāvājumu no “Microsoft” pārcelties uz Sietlu, kur gandrīz piecus gadus strādāja par programmētāju. “Mani pirmie gadi tur bija briesmīgi,” viņš atklāj. “Tikšanos laikā es sapratu tikai 50–60 % no runātā un neko nemācēju pateikt.” Tikai daudz vēlāk viņš uzzināja, ka, piemēram, “folder” nozīmē daudz vairāk nekā vienkārši “Windows” ikonu.
2005. gadā Dainss atgriezās Bukarestē un nodibināja tehnoloģiju ārpakalpojumu kompāniju “DeskOver”. Ejot līdzi laikam, viņš bridžu nomainīja ar pokeru, paplašinot savas biznesa vadības stila iespējas. “Viņš bieži uzņēmās risku un lielākoties zaudēja, taču viņam patika veidot pašam savu mācību pieredzi,” saka Mariušs Tirka, kurš kļuva par Dainsa galveno padomdevēju. “Dažkārt viņš rādīja saviem darbiniekiem kārtis, jautājot, kā viņi tās izspēlētu.”
Tomēr 2011. gadā, kad viņš zaudēja savu lielāko klientu, šīs mācības tika apšaubītas. Tā vietā, lai aizvērtu savu nelielo bodīti, Dainss atmeta smēķēšanu un paaugstināja Tirku līdz tehnoloģiju vadītāja amatam. Kopā viņi pievērsās uzņēmuma papildu biznesa virzienam programmnodrošinājuma pārdošanā, kas palīdzēja inženieriem ātrāk kodēt lietotnes. Tas lieliski aizpildīja laiku, bet fundamentālas pārmaiņas notika, kad kāds klients no Indijas parādīja Dainsam, kā viņš ar šo rīku palīdzību apmāca programmas imitēt pamata uzdevumus, piemēram, datu ievadi, nepiesaistot inženieri.
“UiPath” nosūtīja darbiniekus pieredzes apmaiņā uz šo Indijas kompāniju, un tur no līguma ar “Blue Prism” viņi noskatījās terminu RPA, kas aprakstīja automātikas administratīvās funkcijas banku vajadzībām. “Viņi mūs pārliecināja, ka tas ir labākais mūsu tehnoloģiju izmantojums,” atceras Dainss. “Mūsu programmas bija kā radītas RPA pasaulei.”
Tā, koncentrējoties uz programmām, kas darbojas autonomi un bez nepieciešamības veidot jaunus kodus, Dainss nonāca virtuālo robotu biznesā. Līdz 2014. gadam ieņēmumi jau sasniedza 500 000 dolāru – nav slikti Rumānijai. “Hacker News” foruma iedvesmots, Dainss gribēja apgūt aizvien lielākus Silīcija ielejas mēroga klientus. Viņš pārveidoja biznesa modeli, pakārtojot to pakalpojuma (programmas) abonēšanas modelim, un piesaistīja 1,6 miljonus dolāru no Eiropas fondiem “Earlybird”, “Credo Ventures” un “Seedcamp”. Iedvesmojoties no tehniska termina jaunuzņēmuma kodā, viņš savu uzņēmumu pārdēvēja par “UiPath”.
Tā vietā, lai konkurētu ar lielām auditoru un konsultāciju firmām, “UiPath” kļuva par to partneri. Tādi uzņēmumi kā “Cognizant” un “EY” jau bija noslēguši darījumus ar daudznacionālām kompānijām, padarot vieglākus daudzus procesus, piemēram, jaunu darbinieku piesaisti. Līdzīgi saviem klientiem arī “UiPath” varēja ietaupīt izdevumus par klientu piesaisti, automatizējot daļu darba. Vēl vērtīgāk bija tas, ka Dainss iedrošināja konsultantus izplatīt “UiPath”, paturot līdz pat 80 % no kopējiem izdevumiem par robotu tehnoloģijām apmaiņā pret programmas uzstādīšanu un uzturēšanu. Pēkšņi pasaules lielākās kompānijas kļuva par “UiPath” izplatītājiem. Patiesībā vēl divus gadus pēc tam Dainss nebija saticis savus klientus personiski (“Swiss Re” uzstāja, lai Dainss atlidotu uz Cīrihi un parakstītu 100 000 dolāru līgumu).
Kad konkurents “Blue Prism” 2016. gadā tika kotēts biržā (tagad tā tirgus kapitalizācija ir 750 miljoni dolāru), Dainss apņēmās padarīt “UiPath” par globālu uzņēmumu. Viņš jau bija iekarojis ASV, piemēram, pa tālruni noslēdzot līgumu ar “General Electric” par 300 000 dolāru. Tomēr Dainss zināja, ka lielākiem darījumiem būs nepieciešama viņa klātbūtne. Viņš sāka ar biroja atvēršanu Bengalūru (Indijā) 2016. gadā, pēc tam Londonā, tad arī Ņujorkā. Līdz nākamā gada Svētā Valentīna dienai Dainss jau bija parakstījis 30 miljonu dolāru līgumu (kurā pieminēts uzņēmuma novērtējums par 110 miljoniem) ar “Accel”, kamēr viņa menedžeri gaidīja lidostā, lai dotos tālāk uz Tokiju atvērt kārtējo biroju. Neilgi pirms izlidošanas Dainss ar “Accel” Londonas investoriem vēl paspēja tostā pacelt dzēriena glāzi. “Daniels paskatījās uz mums un noteica: es nopelnīšu jums kaudzi naudas!” atceras “Accel” partnere Lusiana Liksandru.
Finansējuma līgums tika noslēgts, un uzņēmuma ambīcijas tikai palielinājās. Pirms diviem gadiem Dainss savu galveno biroju – un arī ģimeni – pārcēla uz Ņujorku. (Viņš vēl joprojām aptuveni trešo daļu sava darbalaika pavada ārpus Bukarestes biroja, kas tagad ir izpētes un attīstības centrs.) Līdz 2017. gadam “UiPath” ieņēmumi bija tikai 30 miljoni dolāru, un atšķirībā no tipiskiem Silīcija ielejas jaunuzņēmumam, kas bieži pārdod savus produktus cits citam, “UiPath” pārstāvji apgalvo, ka 60 % tā klientu ir Amerikas lielākās korporācijas. Pateicoties globālam fokusam, “UiPath” pa trešdaļai no kopējā apjoma pārdod Ziemeļamerikā, Eiropā un pārējā pasaulē.
Šāda strauja un atšķirīga attīstība drīz vien piesaistīja vadošo investoru interesi. “Alphabet” jaunuzņēmums – investīciju serviss “CapitalG” – ieguldīja 153 miljonus dolāru B sērijā 2018. gada martā, un “UiPath” novērtējums sasniedza 1,1 miljardu dolāru. Tam sekoja kārtējais “Accel” investīciju pieplūdums.
Tajā vasarā, pārdošanas apjomam pārsniedzot 100 miljonus dolāru, Dainss saņēma piedāvājumu, kas kļuva par iniciācijas rituālu uzņēmuma nonākšanai “vienradžu” kategorijā. Masajoši Sona vadītā simts miljardu dolāru vērtā investīciju monstra “SoftBank Vision Fund” pārstāvji sazinājās ar Dainsu, kad viņš atradās atvaļinājumā Francijā. Viņš devās uz Japānu, lai pats tiktos ar Sonu, kurš, kā apgalvo Dainss, piedāvāja viņam miljarda dolāru investīciju, paredzot visai lielu iesaistīšanos uzņēmuma darbā un valdē. Dainss nebija ar to mierā. “Pateicu Masam – esi laipni gaidīts uzņēmumā, bet tu vari tikai investēt.” “UiPath” izvēlējās sadarbību ar “CapitalG” un riska kapitāla firmu “Sequoia”, kas kopīgi ieguldīja 225 miljonus dolāru. “UiPath” novērtējums sasniedza trīs miljardus. “Daniels ir izcils pārrunu vadītājs – šajā ziņā viņš jūtas kā zivs ūdenī,” saka uzņēmuma vecākais grāmatvedis Mihaijs Faurs, kurš te strādā jau kopš pirmajām investīciju piesaistes kārtām. “Viņš izskatās pilnīgi mierīgs, bet iekšēji kvēlo.”
Silīcijas ielejas agresīvā biznesa kultūra dievina vadītājus, kuri mostas pirms saullēkta, kamēr mēs pārējie spiežam modinātāja zvana atlikšanas pogu. Dainss parasti pamostas un lasa, kamēr viņam kļūst garlaicīgi, un tad vēl mazliet pasnauž. Tikai vēlāk, ap pulksten 11 no rīta, ja viņš ir Rumānijā (Dainss dievojas, ka Ņujorkā tas ir ātrāk), viņš ver vaļā “WhatsApp” un “Slack”.
Sarunas pie vakariņu galda raisās par visu ko – no Hermaņa Heses līdz Bizantijas vēsturei un biznesa pamācībām no Ziga Ziglera “Secrets of Closing the Sale”. “Microsoft” programmētājs, kurš reiz nezināja, kas ir “folder”, sarunājas par Amora Toulza romānu “A Gentleman in Moscow”, kas ir iecienītākais Bila Geitsa vasaras literatūras sarakstā. Dainsu fascinē, kā romāna varonis Kaunts Rostovs maina savu dzīvi uz labo pusi, kad ir adoptējis mazu meitenīti. “Viņam un man ir ļoti līdzīgas personības, tāds pats redzējums,” Dainss spriež. “Savā uzņēmumā es tiešām smagi strādāju, bet tikai ar lietām, kuras man patīk. Būdams slinks, es izveidoju labāku dzīves modeli.”
Tas nozīmē, ka Dainss tagad lielāko daļu laika pavada lidmašīnās, gādājot, lai viņa darbinieki, kuru visā pasaulē kļūst arvien vairāk, ieturētu to pašu kursu. Tas nav viegli. Ar bijušajiem “HP”, “Microsoft” un “SAP” vadītājiem “UiPath” cenšas pārņemt korporatīvās zināšanas savā jaunuzņēmuma kultūrā. Agrāk valdes sēdes notika pie pingponga galda un tajās runāja vietējā valodā. “Rumāniski ir vieglāk lamāties,” nopūšas Bogdans Ripa, produktu vadītājs, kurš strādā Bukarestē.
Mērķis ir skaidrs. Pirms trīspadsmit gadiem tika atklāts “Amazon Web Services” un sākās mākoņskaitļošanas bums, nodibinot jaunu tehnoloģiju titānu hierarhiju, kuri dominē 200 miljardu dolāru tirgū, pārējos priekšlaikus uzskatot par staigājošiem miroņiem. RPA cenšas būt nākotnes tendence. Absolūtajos rādītājos RPA tirgus daļa vēl aizvien ir neliela – pēc “Gartner” aplēsēm, tikai 846 miljonu dolāru globālie ieņēmumi 2018. gadā. Tomēr šie skaitļi slēpj daudz lielākus līgumus, pieaugošus ieņēmumus no abonementiem un biznesa paplašināšanos. “Diezgan daudzi ir iesaistījušies cīņā,” saka “Cognizant” automātikas sektora vadītājs Sundars Sukavanams; šajā uzņēmumā 2500 speciālistu strādā ar botiem un naudīgiem klientiem, kuri grib digitalizēt savu darbību un tērē tam tūkstošus un miljonus. “RPA ir nākotnes struktūra. Tik ilgi, kamēr pastāv manuāls darbs, pastāvēs arī RPA.”
“Toyota”, izmantojot “UiPath”, ir automatizējusi 86 procesus Ziemeļamerikā, ieskaitot ražošanu, izpēti un attīstību, kā arī korporatīvos pakalpojumus, tā ietaupot 40 000 darba stundu gadā. Autoražotājam boti dara visu – no vizītkaršu pasūtīšanas līdz debitoru parādu uzskaitei. Viens no tiem izgūst visus datus no “Toyota” 12 vadošajiem dzelzceļa pārvadātājiem Ziemeļamerikā un izveido vizualizāciju; ja to vajadzētu darīt manuāli, būtu nepieciešams simtiem stundu. Līdz gada beigām “Toyota” plāno automatizēt vēl 60 000 darba stundu, un tas viss, neskaitot Japānu. “Esam rāpojuši, esam staigājuši, bet tagad mēs jau lēni skrienam,” saka “Toyota” ģenerālmenedžeris Ziemeļamerikā Džeisons Ballards.
“UiPath” nav ne tuvu vienīgais labuma guvējs no RPA. Konsultāciju uzņēmumi, piemēram, “Deloitte”, strādā ar vairākiem RPA pakalpojumu sniedzējiem. “Automation Anywhere” klientu vidū ir “Juniper Networks” un “Symantec”, kā arī tādi finanšu pakalpojumu uzņēmumi kā “Australia and New Zealand Banking Group”. Vadītājs Mihirs Šukla pagājušajā gadā ir piesaistījis 550 miljonus dolāru, ieskaitot 300 miljonus no “SoftBank”, lai cīnītos ar “UiPath”. Šuklas uzņēmums neatklāj savus ieņēmumus, bet viņš pats lielās, ka pārdošanas apjoms un klientu skaits ir lielāks nekā “UiPath”. “Mūsu produkti atšķiras kā “Nokia” un “iPhone”,” viņš salīdzina. “Mēs katrā ziņā esam lielāki… un mūsu nākamā finansēšanas kārta jums to parādīs.”
Automatizācijas risinājumu priekšējās līnijās galvenais cīnītājs aizvien ir mākslīgais intelekts. Izaugsmi nodrošina tas, ka boti kļūst gudrāki, izturīgāki un spēj veikt arvien sarežģītākas darbības. Tiek ziņots, ka jūnijā “Blue Prism” veica 100 miljonu dolāru vērtu pirkumu mākslīgā intelekta jomā; “Automation Anywhere” apgalvo, ka jau pēdējos piecus gadus piedāvā tādus mākslīgā intelekta risinājumus, kas piecās minūtēs vai pat ātrāk var apstiprināt hipotekārā kredīta izsniegšanu.
“UiPath” Bukarestes izcilības centra apmeklētāji iepazīst mākslīgā intelekta demo produktus, cenšoties uzminēt, kuras ikdienas darbības ir pietiekami nobriedušas, lai tās varētu veikt boti. Oktobrī “UiPath” plāno paziņot par vairākiem pirkumiem mākslīgā intelekta jomā. “Mūsu investīcijas palīdz klientiem darboties ar robotiem,” saka Dainss.
Lielākie tehnoloģiju uzņēmumi līdz šim lielākoties spēlējuši godīgu spēli, tomēr tirgus situācija kļūst arvien sarežģītāka. “UiPath” klients un netiešs investors caur “CapitalG” ir arī “Google”, un “UiPath” programmas lielākoties tiek veidotas “Microsoft” vidē un mākoņservisos. “Microsoft” ir viens no lielākajiem investoriem otrajā “SoftBank” plānotajā nākotnes megafonda projektā, kas, kā tiek ziņots, daļēji būs saistīts ar ciešāku sadarbību ar uzņēmumiem “SoftBank” portfelī, kuru vidū tagad ir arī “UiPath” lielākais konkurents. Vienlaikus “Microsoft” turpina investēt arī savā automatizācijas platformā “Microsoft Flow”, ko daudzi nozares eksperti uztver kā RPA jomas izaicinājumu.
Tad vēl pastāv iespēja, ka izveidosies politisks “karstais kartupelis”, proti, vai RPA ar saviem efektivitātes solījumiem gadījumā neupurē cilvēku darbu? “UiPath” finanšu direktore Mērija Maiersa saka – kad viņa strādāja pie botu ieviešanas savā bijušajā darbavietā, “HP” grāmatvedībā, darbinieki labprāt mācījās, lai varētu strādāt ar RPA risinājumiem, un vēlējās vēl vairāk botu. Tomēr šādas pārmaiņas nozīmē, ka darbiniekiem būs jāapgūst jaunas prasmes, ieskaitot to, kā uzturēt šīs automatizētās sistēmas. Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta ekonomikas profesors Derons Akemoglu stāsta: “Esmu runājis ar daudzām kompānijām, un sarunas beidzas brīdī, kad aicinu – parādiet man datus, un mēs novērtēsim, vai jūs patiešām radāt tikpat daudz darbavietu, cik iznīcināt.”
Kas attiecas uz “UiPath”, Dainss apgalvo, ka viņa mērķis ir sagatavoties publiskajam piedāvājumam līdz 2020. gada beigām ar akciju kotēšanu 2021. gadā. “Man nepavisam nav svarīgi to sasniegt. Nemaz. Bet tik liels privāts uzņēmums nav iespējams,” spriež uzņēmējs. “Agrāk vai vēlāk tas ir jākotē.” Līdz tam “UiPath” varētu vēl piesaistīt investīcijas nākamā gada sākumā. Ja tas notiks, cena būs vēl augstāka, ņemot vērā, ka mērķis ir sasniegt 300 miljonu dolāru ieņēmumus līdz šā gada beigām, bet jau 2020. gadā – miljardu dolāru.
““UiPath” nav tāds uzņēmums, kura attīstību nākamo sešu mēnešu laikā iespējams paredzēt, jo neviens līdz šim nav darījis to, ko dara “UiPath”,” apgalvo Daniels Dainss. “Tas ir kā grāmata – stāsts nepārtraukti attīstās.”