Kontroldarbs
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
Divi VID klerki savulaik iemainīja algotu darbu valsts pārvaldē pret privātu biznesu. Tagad viņi paši algo 120 darbinieku un pelna 700 tūkstošus eiro gadā.
Vai izdosies? Vai neuzkārsies un nebūs citu kļūdu? Vai ērti lietot? Šos un droši vien arī daudzus citus jautājumus sev uzdod ikviens produkta izstrādātājs, pirms palaist tautās savu jauno lolojumu. Īpaši aktuāli tas ir progresīvajā tehnoloģiju jomā, kur katra kļūda var maksāt daudzu gadu darbu. Andrejs Frišfelds un Ervins Grīnfelds palīdz noskaidrot, vai neiekritīsiet ar seju dubļos.
Pabeiguši Ventspils Augstskolu, Andrejs un Ervins sāka strādāt Valsts ieņēmumu dienestā, kur atbildēja par tehniskām lietām. Taču daudzsološais darbs, kas vēlāk izmanīja abu puišu tālāko karjeru, nāca 2007. gadā, kad Ervins sāka strādāt Skype. Nedaudz vēlāk viņam pievienojās arī Andrejs. Abi darbojās pie testēšanas un kvalitātes kontroles, pamazām uzkrājot pieredzi un idejas savam biznesam. Ervinam un Andrejam paveicās strādāt Skype laikā, kad uzņēmums piedzīvoja izaugsmi un lietotāju skaits pieauga no 10 līdz 500 miljoniem. Vēlāk tas jaunajiem uzņēmējiem pavēra plašākas iespējas, galvenokārt klientu piesaistē.
“Savu uzņēmumu faktiski izveidojām sarunās pie kafijas tases,” atceras Ervins. “Abi ar Andreju arvien labāk apzinājāmies, ka esam patiešām zinoši savā jomā, jutāmies gana spēcīgi, lai pārliecinātu klientus, apmācītu darbiniekus. Arī kontaktu bāze jau bija, bet naudu pamatlietām – nepieciešamajam aprīkojumam un pirmajām algām – ņēmām no iekrājumiem.” Viens no būtiskajiem faktoriem bija arī pārliecība, ka labāk izvēlēties šauru nišu, nevis piedāvāt daudz dažādu pakalpojumu. Un tā 2011. gada nogalē Ventspils Augsto tehnoloģiju parka inkubatorā, izmantojot tā telpas un infrastruktūru, tapa TestDevLab.
Domā plašāk
Atgriešanās Ventspilī no Skype birojiem Tallinā un Stokholmā kādam varētu šķist neprāts, tomēr TestDevLab dibinātāju pieredze rāda, ka pieskaršanās pasaules mēroga kompānijai atstāj neatgriezeniski pozitīvu iespaidu un neatkarīgi no atrašanās vietas jauno uzņēmēju domāšanas veids iegūst citas aprises. Ervins un Andrejs izmantoja Skype laikā iegūtos kontaktus, un par pirmo vietējā jaunuzņēmuma TestDevLab klientu kļuva Francijas telekomunikāciju gigants ar 40 miljardu eiro gada apgrozījumu Orange. Tas bija iespējams, jo uz Orange bija aizgājis strādāt kāds cits Skype darbinieks, līdz ar to vienoties par sadarbību bija vieglāk. Tolaik Orange bija izveidojis savu balss lietotni LiBon, kuras ideja bija faktiski tāda pati kā Skype. To vajadzēja pārbaudīt – atrast kļūdas, potenciālos riskus. Daudzas idejas testēšanas tehnoloģijai puiši aizguva no iepriekšējās darbavietas, taču šodien daļu nepieciešamo rīku un algoritmu izstrādā pati TestDevLab komanda. Šādām izstrādēm, tostarp jaunu produktu izveidei (R&D), uzņēmums tērē aptuveni desmito daļu apgrozījuma gadā.
Jau no pirmajām dienām, lielā mērā pateicoties augstajam pieprasījumam IT tirgū, TestDevLab ir izdevies īstenot neaizņemšanās politiku – jaunie uzņēmēji neaizņemas, bet iekrāj un iegulda. “Mums ir viegli eksperimentēt, varam ātri pieņemt lēmumus, jo neesam atkarīgi no investoriem vai bankām,” saka Ervins. “Ja mēs šodien izlemtu atvērt biroju Cēsīs, tad rīt abi jau brauktu uz turieni meklēt telpas,” viņš min piemēru. Iespējams, ka pavisam drīz tā arī notiks, jo jau šobrīd TestDevLab ir biroji Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī.
Darbiniekiem – visu
Reģionālie biroji ir arī viens no galvenajiem faktoriem darbinieku piesaistīšanā. Potenciālajiem darbiniekiem TestDevLab cenšas demonstrēt sevi kā labu darbavietu – pieklājīgas algas, birojā ir gan spēles, gan atpūtas telpas, sociālās garantijas… Taču IT sektorā mūsdienās šīs visas lietas jau kļuvušas teju par pašsaprotamām, līdz ar to jāmeklē citas iespējas, kā piesaistīt darbiniekus. “Tas, ko esam atklājuši, – reģionos ir labas augstskolas un labi speciālisti. Taču viņi nav gatavi darba dēļ pārcelties no dzimtās pilsētas kaut kur citur,” saka Ervins. Ja kalns neiet pie Muhameda, tad Muhameds iet pie kalna. Lai būtu tuvāk darbiniekiem, no kuriem daļa ir augstskolu pēdējo kursu studenti, TestDevLab ir atvēris divus birojus Ventspilī un pa vienam Liepājā un Daugavpilī, bet darbinieku trūkums jūtams tik un tā. Lai arī uzņēmums palielina to skaitu vidēji par 20 cilvēkiem gadā, darbinieki attīstībai ir nepieciešami vienmēr. Ne velti TestDevLab jau tagad nodarbina divus spāņus, trīs ukraiņus un pa vienam Francijas un Portugāles pilsonim, pielāgojot arī ikdienas darba valodu, kas jau labu laiku ir angļu. Savu darbinieku resursu uzņēmēji neizniekoja pat krīzes laikā, ko piedzīvoja divus gadus pēc nodibināšanas.
Atlaist nevar attīstīties
Par to, kur šajā frāzē likt komatu, Andrejs un Ervins aizdomājās 2013. gadā, kad bankrotēja liels viņu uzņēmuma klients no ASV un bez nodarbošanās palika 40 % TestDevLab darbinieku, kuri strādāja šī klienta labā. Šo epizodi uzņēmuma īpašnieki atceras spilgti. “Bija jādomā, vai nu viņus atlaist, vai kaut kā nodarbināt, jo algas ir jāmaksā,” saka Ervins. Viņi izvēlējās otro ceļu – brīvo resursu veltīja, lai būvētu savu infrastruktūru, izstrādātu inovācijas. “Tolaik bija šaubas, bet tagad, atskatoties atpakaļ, ir skaidrs – tas bija pareizākais ceļš.”
Tagad TestDevLab apgroza nepilnus četrus miljonus eiro un ir attīstījies līdz pasaules mēroga uzņēmumam, kuram Latvijā konkurentus atrast grūti. Ietekmīgais nozares izdevums Test Magazine 2018. gadā ir iekļāvis TestDevLab vadošo testētāju divdesmitniekā visā pasaulē, turklāt trīs no šā topa uzņēmumiem nodarbojas galvenokārt ar testētāju apmācību (vasaras skolas ir arī TestDevLab). Lūkojoties uz līderiem, var secināt, ka TestDevLab arī pasaules mērogā ir ievērojams šīs nišas uzņēmums – kaut vai apgrozījuma ziņā, kas ir tāds pats kā trim citām reitingā iekļautajām kompānijām. Ģeogrāfiski tuvākie konkurenti TestDevLab ir Polijā. Neviena cita kompānija no Baltijas valstīm reitingā nav iekļauta, lielākā daļa ir no ASV.
Katram savs
Lai arī TestDevLab klintu vidū ir tādi uzņēmumi kā Microsoft, AirBnB, SEB, Orange, Twilio un 95 % apgrozījuma veido pakalpojumu eksports ar galvenajiem tirgiem ASV un Rietumeiropā (un arī tādām eksotiskām vietām kā Singapūra, Ķīna, Austrālija un Kolumbija), teju visi IT nozares uzņēmumi testētājus algo arī kā štata darbiniekus. Piemēram, raksta tapšanas brīdī CV Online atrodamas astoņas ar programmatūras testēšanu saistītas vakances tādos uzņēmumos kā Emergn, Verifon, Tet, ZZ Dats un Visma, bet vienā pašā Facebook ir 265 vairāk vai mazāk ar testēšanu saistītas vakances visā pasaulē, tostarp Ķīnā, kur šis sociālais tīkls vispār ir bloķēts. Tomēr tikai daļa šo uzņēmumu varētu būt potenciālie TestDevLab klienti. “Mēs izstrādājām Vienoto pašvaldību sistēmu, kur testētāji nepieciešami visu laiku – vēlams, tādi, kuri ir bijuši klāt šī produkta izstrādē, ar dziļām zināšanām konkrētajā jomā. Šādā režīmā strādājot, testēšana kā ārpakalpojums ir grūti nodrošināms,” saka vietējā uzņēmuma ZZ Dats līdzīpašnieks Māris Ziema.