Kā dīzeļdegviela reiz aizvietoja zirgus, tā fosilo kurināmo aizvietos ūdeņradis
Transportlīdzekļi ar ūdeņraža dzinējiem joprojām nav cieņā, tomēr uzņēmējs Trevors Miltons domā, ka viņš būs tas, kurš beidzot no tiem gūs peļņu.
Pie 2000 klausītāju lielās auditorijas Trevors Miltons ierodas videi izteikti draudzīgā automašīnā – sarkanā alus furgonā, ko uz priekšu velk astoņi “Budweiser” Klaidsdeilas zirgi. “Viņi atspoguļo to, kā ir būvēta Amerika,” Trevors saka par masīvajiem dzīvniekiem. Klausītāji – transporta uzņēmumu vadītāji, žurnālisti un pat alus ražotāja “Anheuser-Busch InBev” pārstāvji – to apstiprina ar skaļiem saucieniem, un plašajā hallē Skotsdeilā (Arizona), kur notiek “Nikola Motor Co.” atklāšanas ballīte, valda troksnis Tad seko Miltona oficiālā uzruna. Tieši tāpat, kā dīzeļdegviela reiz aizvietoja zirgus, fosilo kurināmo lieku padarīs jauna veida degviela – ūdeņradis.
Tas ir visplašāk izplatītais elements visumā, turklāt nerada nekādus izmešus. Pārvēršot to elektrībā, rodas tikai ūdens un siltums. Ūdeņradis, kā apgalvo 37 gadus vecais “Nikola” dibinātājs un vadītājs, var darbināt pat kravas automašīnas. Tas tiek iepildīts degvielas šūnā, kurā tiek pārveidots par strāvu, kas nepieciešama elektromotoram.
Ūdeņraža piedziņa ir bijusi spoža mirāža jau sešus gadu desmitus. “General Motors” savu ūdeņraža prototipu “Electrovan” atklāja 1966. gadā, tomēr tas nekad nav nonācis līdz ražošanai. Degvielas šūnas pionieru “Ballard Power” akciju vērtība līdz 2000. gadam pieauga līdz 140 dolāriem, bet tagad noslīdējusi zemāk par pieciem. ASV prezidents Džordžs V. Bušs degvielas šūnas izpētē iepludināja nodokļu maksātāju naudu, taču visā ASV tagad ir mazāk nekā 7500 ar ūdeņradi darbināmu automašīnu.
Tikmēr “Nikola Motor Co.” galvenajā birojā Fīniksā, kur būvēs arī vilcēju prototipu, Miltons ir piesaistījis 265 miljonus dolāru no riska kapitāla fonda “ValueAct”, Norvēģijas enerģētikas uzņēmuma “Nel Hydrogen” un metāla konstrukciju ražotāja “Worthington Industries”. Tomēr viņam nepieciešamas vismaz miljards, lai uzbūvētu rūpnīcu Kūlidžā (Arizona), palaistu ielās pirmās kravas automašīnas un atvērtu desmit uzpildes stacijas Kalifornijā un Arizonā. “Runa nav par vienas daļas izveidi. Ir jāpiedāvā produkts, kas spēj konkurēt ar dīzeļdegvielu un to pārspēt,” uzsver Miltons.
Īlons Masks, kura ar akumulatoriem darbināmās “Tesla” automašīnas jau izdarījušas pietiekami daudz, lai pievērstu Amerikas šoferus elektropiedziņai (un kurš plāno masveidā pārdot akumulatoru elektroauto), smīkņā par “muļķu šūnām”, nosaucot ūdeņradi par “stulbu”. Tomēr tagad tas kļūst arvien mazāk “stulbs”.
Pirmkārt, pieaugošais saules enerģijas pārpalikums dienvidrietumos paver iespējas novirzīt dienas vidū par daudz saražoto enerģiju lētai ūdeņraža degvielas ražošanai no ūdens. Otrkārt, akumulatori nav piemēroti tālbraukšanas transportam – to uzlādei nepieciešams laiks, un tie ir smagi.
“Nikola” vilcējs – tā ir 1000 zirgspēku sistēma, kas sastāv no oglekļa šķiedras tvertnēm, ūdeņraža degvielas un degvielas šūnu pakotnes. Tā kopējā masa ir tikai 9000 kilogramu, un ar vienu uzpildi tas spēj aizvilkt piekabi ar kravu vairāk nekā 1200 kilometru. Tāds pats daudzums litija jonu akumulatoru enerģijas ar līdzīgu iespējamo nobraukumu būtu vismaz par 2200 kilogramiem smagāks, apgalvo “Nikola” pārstāvji.
“AB InBev 800 Nikola” vilcēju nomas pasūtījums uz septiņiem gadiem, kas potenciāli ienesīs uzņēmumam vienu miljonu dolāru par katru (ieskaitot degvielu), pierāda ūdeņraža degvielas potenciālu. Ja “Nikola” spēs piegādāt šos kravas auto, alus ražotājs tos izmantos, lai transportētu “Budweiser” produktus no Rietumkrasta uz loģistikas centriem simtiem kilometru attālumā. Un atkarībā no šī “ja” “Nikola” iegūs desmit miljardus dolāru no iepriekšpasūtīšanas no tādiem transporta uzņēmumiem kā, piemēram, “U.S. Xpress”.
Miltons nav vienīgais ūdeņraža degvielas vizionārs. “Hyundai Group” jaunās degvielas projektos ieguldījis 6,7 miljardus dolāru. Jūlijā dzinēju ražotājs “Cummins” par 290 miljoniem dolāru iegādājās “Hydrogenics”, kas ražos degvielas šūnas. Nākamgad GM un “Honda” atvērs par 85 miljoniem dolāru uzbūvēto degvielas šūnu rūpnīcu Mičiganā, savukārt “Toyota” plāno atklāt pārstrādes rūpnīcu Longbīčas ostā, kurā no kūtsmēsliem iegūts ūdeņradis tiks izmantots, lai darbinātu Kenvortā izstrādātus kravas auto.
Mūžīgais amatieris un domātājs Miltons ar tehniskiem risinājumiem bija apsēsts jau sešu gadu vecumā, kad devās braucienā ar vilcienu, ko bija sarīkojis viņa tēvs, atvaļināts “Union Pacific” menedžeris. Viņš iestājās koledžā Jūtā, bet nepagāja ilgs laiks – mazāk nekā seši mēneši –, kad no tās izstājās. Devies mormoņu misijā uz Brazīlijas graustu rajoniem, viņš aizdomājās par plašākām problēmām, īpaši tādām, kas attiecas uz vidi. “Tas, iespējams, patiešām atvēra man acis,” saka uzņēmējs.
2010. gadā Soltleiksitijā viņš nodibināja firmu “dHybrid Systems”, kas izstrādāja dabasgāzes degvielas sistēmas kravas automašīnām. 2014. gadā viņa uzņēmumu iegādājās “Worthington”. Miltons izveidoja “Nikol”, un par šā jaunuzņēmuma prezidentu kļuva viņa bijušais mentors no “Worthington” Marks Rasels.
Nākamgad Miltona mērķis ir uzbūvēt 25 kravas auto, bet 2021. gadā – jau 400. Ja viss ies pēc plāna, līdz 2022. gadam viņš katru dienu no atjaunojamiem enerģijas avotiem saražos astoņas tonnas ūdeņraža katrā stacijā. Ar to pietiek, lai ar nodrošinātu ūdeņraža degvielu 250 kravas auto. Pēc viņa domām, viena kilograma saspiestas ūdeņraža gāzes (nodrošina tikpat lielu enerģijas daudzumu kā gandrīz četri litri dīzeļdegvielas) ražošanas izmaksas iespējams samazināt līdz 2,5 dolāriem. Tas ir daudz mazāk nekā ūdeņraža mazumtirdzniecības cena Kalifornijā patlaban – 14 dolāru. Līdz 2028. gadam viņš, sākot no rietumiem, vēlas arī paplašināt uzpildes kapacitāti; līdz 700 stacijām visā valstī.
Pārmaiņas notiek straujāk, nekā domā dīzeļdzinēju kravas auto ražotāji. Eiropas Savienība jau izdevusi emisiju noteikumus, kas paredz dīzeļdzinēju kravas auto aizliegšanu līdz 2030. gadam; arī Kalifornija sliecas līdzīga regulējuma virzienā. Trevors Miltons apgalvo, ka “Nikola” apsteidz savus konkurentus par trim līdz pieciem gadiem. “Vienalga, esat republikānis, demokrāts vai neatkarīgais, nevienam nepatīk iet pa ceļu un elpot dīzeļdzinēju radītos dūmus,” viņš saka.