Palīdz kuģot datu labirintos

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

• Foto: Edmunds Brencis speciāli Forbes

“Mēs palīdzam atbildēt uz jautājumiem par cilvēku konta informāciju – kur cilvēks strādā, cik pelna, kādas ir viņa saistības, kādi kredīti, kādas intereses,” saka Nordigen līdzdibinātājs Roberts Bernāns, uzsverot, ka kompānija nepieņem lēmumu klientu vietā. Tās risinājums ilustrē, kādi ir ienākumi, bet ne to, vai tie ir pietiekami, lai dotu kredītu. Tehnoloģija noder dažādu starpnieku risku izvērtēšanai – dodot kredītu, pārdodot telefonu, iznomājot īpašumu, izīrējot ekipējumu un tamlīdzīgi. Tāpat šis risinājums ir izmantojams mārketinga nolūkos, lai saprastu un segmentētu klientus. “Līdzīgi kā cilvēki paši izdomā, kā izmantot Google Maps, mēs dodam rīkus konta informācijas analīzei un esam platforma inovācijai. Būs interesanti retrospektīvi paskatīties, kurām idejām būsim palīdzējuši tapt,” teic otrs Nordigen līdzdibinātājs Rolands Mesters. Un tieši tāpēc, ka uzņēmums palīdz rasties citām inovācijām, tas neredz tirgus ierobežojumus. “Pieciem miljardiem cilvēku ir bankas konts, arvien vairāk tiek izmantotas finanšu tehnoloģiju mobilās lietotnes. Visiem šiem pakalpojumiem nepieciešama informācija par to lietotājiem. Ja iespējams šo konta informāciju automātiski ielikt mobilajā lietotnē un tā ir pietiekami gudra, tā var izdomāt, ko ar šiem datiem iesākt – kādus jaunus pakalpojumus sniegt,” ilustrē Rolands.

Inovācijas kļūst atvērtas

Nozarei, kurā Nordigen pirms pieciem gadiem sāka strādāt, pēkšņi ir parādījies nosaukums, un tas ir ļoti skaļš – open banking jeb banku atvērtā sadarbības platforma. Tās pamatā ir koncepcija, ka bankas konta dati, ko cilvēks ģenerē ar savām kartēm un kontiem, pieder šai personai, un tai ir iespēja šos datus pārvietot jebkurā virzienā – līdzīgi kā jebko citu, kas indivīdam pieder. Pēc Roberta teiktā, tagad piekļuve transakciju datiem ir gandrīz par velti un tie ir arī daudz pieejamāki tehnoloģijām, līdz ar to šo informāciju sāk izmantot daudz plašāk. Un šis apstāklis veicina inovācijas. “Agrāk Nordigen izmantoja tikai bankas un aizdevēji, bet tagad mūsu rīku lieto, piemēram, lai pārbaudītu cilvēku, kad viņš piesakās īrēt dzīvokli Zviedrijā. Ir vēl daudz dažādu interesantu izmatošanas iespēju apdrošināšanā, kur var daudz precīzāk skatīties konkrētus apdrošināšanas produktus un specifiskas lietotāju grupas. Telekomunikāciju uzņēmumi var pārbaudīt cilvēkus, kuri pērk telefonu uz nomaksu. Domāju, pēc diviem gadiem runāsim par tādu pielietojumu, par ko šodien vēl neesam iedomājušies,” viņš pieļauj.

Pagaidām lielākais darījums banku atvērtajā sadarbībā ir Plaid iegāde, kad to par 5,3 miljardiem dolāru iegādājās Visa. “Tas ir viens no uzņēmumiem, kas palīdz pārcelt datus no vienas bankas uz citu, finanšu tehnoloģiju lietotnēm iegūt kontu datus ar lietotāju piekrišanu. Mēs būvējam vēl vienu analītikas līmeni pāri tam visam,” stāsta Rolands. Arī Nordigen katru gadu saņem kādu pārņemšanas piedāvājumu, bet viņiem arvien ir interesanti, un ar katru gadu aug padarītā vērtība. “Tas ir labs validācijas punkts, kas parāda – tam, pie kā mēs strādājam, ir vērtība. Jā, pieci miljardi nav maz, bet mūsu risinājums nodrošina daudz lielāku vērtību. Mēs redzam iespēju uztaisīt kaut ko fantastiski lielu. Latvijā nav bijis sava Skype stāsta – kādam tas ir jāizdara,” saka Rolands. Viņš grib, lai Nordigen būtu jaunuzņēmumu nozares un Latvijas veiksmes stāsts, lai tas iedvesmotu citus cilvēkus, kuri strādā lielos uzņēmumos un gribētu veidot nākamo Transferwise līmeņa kompāniju, bet kuriem nav neviena parauga, pēc kā vadīties.

Karsta industrija

Abi līdzdibinātāji iepazinās, studējot finanses Rīgas Ekonomikas augstskolā. Pēc tās absolvēšanas Roberts kādu laiku strādāja konsultāciju uzņēmumā Ernst & Young un pie nebanku aizdevējā ExpressCredit, savukārt Rolands vienu gadu nostrādāja L'Oréal un pārdeva dezodorantus. Tagad viņš smejas, ka katram ir savs limits, cik daudz dezodorantu var pārdot, un viņa griesti bija 12 mēneši. Tā kā Rolanda vecāki ir uzņēmēji, arī viņš nevarēja palikt mierā, un pirmais uzņēmums bija dizaina aģentūra Adventure Designs. “Man patika taisīt vizuālas lietas internetā, tāpat man patika statistika, savukārt Roberts ir superanalītiski domājošs. Reiz dzērām alu, runājām par finanšu industriju, problēmām tajā, un mums radās ideja izveidot savu uzņēmumu,” atceras Rolands. Vaicāts, kāpēc viņi to dara, viņš atbild pavisam vienkārši – ir nenormāli interesanti.

Īstajā laikā

“Nav vienas shēmas, kā uztaisīt jaunuzņēmumu, veiksmīgu jaunuzņēmumu vai uzņēmumu. Es domāju, mūsu veiksmes faktors ir tas, ka mēs risinām praktiskas problēmas un ka esam trāpījuši pareizajā laikā,” spriež Roberts.

Daudzi cilvēki neiederas klasiskās darbavietās. Roberts uzskata, ka būtu slikts darbinieks, jo viņā ir dzinulis kaut ko mainīt un uzlabot, bet daudzās organizācijās to no darbinieka negaida. Tāpat par uzņēmējiem kļūst cilvēki ar lielu riska apetīti. Robertam ir bijuši labi algas piedāvājumi, un pat mamma teikusi, ka vajadzētu piekrist, bet viņš uzskata, ka ir grūti motivēt tikai ar naudu. “Domāju, ka ir drošāki veidi par jaunuzņēmumu, kā nopelnīt daudz naudas,” Roberts spriež.

Daudzi jauni uzņēmēji pieļauj klasiskas kļūdas. Viena no tām – veidot produktus, kas patiesībā nevienam nav vajadzīgi. Atšķirībā no viņiem Nordigen dibinātāji jau pirmajā darbības nedēļā prezentēja savu risinājumu potenciālajiem klientiem. Lai gan nereti viņi nonāca apkaunojošās situācijās, jo kaut kas nestrādāja, ieguvums bija vērtīgi komentāri un atgriezeniskā saite. “Vajag baigo industrijas pieredzi, lai varētu uztaisīt kaut ko nozīmīgu aiz aizvērtām durvīm,” uzskata Roberts. Viņš ir arī pārliecināts, ka veiksmei, un jo īpaši jaunuzņēmumu vidē, vajadzīga ļoti laba infrastruktūra. Viņu gadījumā tā ir ģimene, jo abiem ir mazi bērni, kuri dzimuši Nordigen izaugsmes laikā. Tāpēc abi līdzdibinātāji uzsver, ka liela daļa uzņēmumu veiksmes ir labas sievas un atbalsta komanda. “Spēcīga ģimene un atbalsts no tās ir labs pamats,” Rolands ir pārliecināts.

Viens procents progresa

“Cilvēkiem jaunuzņēmumos ir utopija, ka viņi ir izdomājuši kaut ko nenormāli unikālu un neatkārtojamu. Es vienmēr domāju, cik ilgā laikā manu ideju realizēs kāds, kam ir desmit miljoni eiro. Pie mums katru dienu kāds nepiesaista tādas investīcijas, bet Londonā tas nav nekas traks. Un tur ir uzņēmumi, kas to vien dara kā replicē citas kompānijas – iegulda daudz kapitāla, nokopē un iznīcina to, kas bija pirmais,” stāsta Roberts.

Viņi spriež, ka 12­–24 mēnešu laikā varētu replicēt arī Nordigen, bet piebilst, ka viena lieta ir tehnoloģija, otra – uzticamība. Un tieši uzticamība prasa visvairāk laika un darba. “Piecus gadus esam ņēmušies, tad pēkšņi esam labi zināmi konkrētās aprindās. Tā ir fantastiska sajūta! Taču tas pagaidām ir tikai 1 % progress mūsu plānos,” atklāj Rolands.

Strādājot datu industrijā, informācijai ir liela vērtība, un jebkas, ko uzņēmums atklāj par to, kā veido produktus, var iedot pietiekami daudz informāciju kādam citam profesionālim, lai to replicētu. Vienlaikus uzņēmumam ir jāpastāsta gana daudz saviem klientiem par to, kā produkti strādā, lai klienti uzticētos. “Visu laiku mēģinām atrast līdzsvaru, kā stāstīt par produktiem tā, lai klienti saprastu un uzticētos, bet lai mēs nepateiktu par daudz un noturētu konkurētspēju,” Rolands skaidro, ar kādiem izaicinājumiem jāsastopas.

Krīzes dati

Riska analītika ir svarīga tieši jocīgos laikos, tāpēc Nordigen bija viens no uzņēmumiem, kam Covid-19 ēra ir nesusi jaunas iespējas. “Neiedziļinoties sīkumos, to, dot vai nedot kredītu, bankas agrāk izvērtēja pēc tā, kā cilvēks atmaksā citus aizdevumus. Covid-19 laikā šāda pieeja sabrūk – sākās kredītbrīvdienas un citi brīnumi, un nekas no šādas analītikas vairs nestrādā. Mūsu analītika primāri ir bāzēta uz ienākumiem – cik cilvēks pelna, cik regulāri ir viņa ienākumi, no kurienes. Šie ir perfekti krīzes dati. Tāpēc arī mums atkopšanās un izaugsme ir ļoti spēcīga,” saka Rolands. Lai viss neizskatītos tikai rožaini, viņš uzsver, ka iepriekšējos gados daudz nācās skaidrot, kā šāds risinājums varētu potenciālajiem klientiem nākt palīgā, un lauzt dažādus stereotipus.

Roberts atzīst – sabiedrībai viņu panākums, piemēram, palielināt kāda klienta apstiprināto lietotāju īpatsvaru par 15 %, maz ko izsaka. Tāpēc vairāk viņam patīk piemērs, ka Nordigen palīdz tikt pie kredīta tiem, kuri to agrāk nebūtu ieguvuši. “Pēdējā laikā radušies jauni ienākumu veidi, piemēram, cilvēki saņem atalgojumu par to, ka piegādā ēdienu Wolt platformas lietotājiem. Pirms pieciem gadiem šāds darba veids nepastāvēja, un liela daļa banku neizprot šādus ienākumus. Mēs tos saprotam un palīdzam novērtēt cilvēkus ar šādiem ienākumiem. Protams, ir gana daudz cilvēku, kam nevajag dot kredītu, un mēs atrodam azartspēles un kavētos maksājumus. Bet arī bankas ir ļoti labi iemācījušās atteikt kredītus, turpretī tās slikti māk iedot kredītu. Tas rada problēmu – jo sliktāk bankas māk iedot kredītus, jo dārgāki tie ir. Mūsu darbības rezultātā iegūst visi – vairāk cilvēku saņem kredītu, turklāt lētāk,” Roberts atklāj Nordigen priekšrocības.

Vienā naktī

Pavasarī vienā naktī pasaule kļuva digitāla, un arī tādiem Nordigen klientiem, kas ir ārkārtīgi tradicionālas un konservatīvas finanšu iestādes, pēkšņi nācās mainīt biznesa modeli. Rolands stāsta: “Sapratām, ka jābūvē jauni risinājumi, jo vienā mirklī pasaule ir kļuvusi pilnīgi citāda. Tas, kas agrāk likās neiespējami, kļuva par jauno realitāti. Ne velti joko, ka pandēmija ir digitalizējusi daudz vairāk procesu, nekā iepriekš kaudze ekspertu un konsultantu. Lai gan bija milzums izaicinājumu, auga pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem, un dažos mēnešos mūsu lietošanas apjoms ir nereāli audzis. Kopš aprīļa mūsu apstrādāto pieteikumu apjoms ir kumulatīvi palielinājies par 10 % katru mēnesi.”

Roberts spriež, ka vislabāk pielāgoties pandēmijai un atgūties no tās var digitālie uzņēmumi, jo tiem ir visvieglāk sevi transformēt. “Skaidrs, ka kafejnīcai Vecrīgā ir grūtāk, jo tā fiziski atrodas vietā, kur vairs nav ne tūristu, ne apmeklētāju no apkārtējiem birojiem. Mēs pilnībā atguvāmies jau jūlijā, bet tas nav universāls stāsts visiem. Es esmu Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdē un zinu, ka visiem pavasarī gāja smagi, arī psiholoģiski,” viņš raksturo skarbo realitāti.

Patlaban Nordigen strādā 20 darbinieku, uzņēmumam ir klienti 19 valstīs. Uzmanības lokā ir Eiropa, kur kompānija fokusējas uz Baltiju, ziemeļvalstīm, Spāniju, Poliju un tagad arī Lielbritāniju. Kopš gada sākuma uzņēmums ir dubultojis apstrādāto kredīta pieteikumu skaitu. Aprīlī, protams, bija kritums, bet lielākā daļa klientu ir atguvušies no šoka, tāpat ir daudz jaunu klientu, kas šo redz kā iespēju. Septembrī kompānija izanalizēja 120 tūkstošus kredītu pieteikumu septiņās Eiropas valstīs. Pēdējo sešu mēnešu laikā Nordigen ir izstrādājis vairākus jaunus produktu, iegājis Lielbritānijas tirgū un ieguvis jaunus klientus Austrālijā. Rolands uzsver, ka tas viss noticis, strādājot no mājām. Tiklīdz Latvijā tika noteikta ārkārtējā situācija, visi darbinieki sāka iekarot pasauli attālināti. Roberts īpaši priecājas, ka jaunā pasaules kārtība vairs neprasa lidot pie potenciālajiem klientiem, lai apspriestu sadarbību. “Man nemaz nepietrūkst agro rīta reisu uz Londonu,” viņš pasmaida. Pērn viņi daudz laika pavadīja lidmašīnā, un Lūtonas lidostas Fish & Chips krodziņš puišiem jau rādījies murgos.

Investīcijas nav pašmērķis

Pašā sākumā Nordigen piesaistīja 50 tūkstošus eiro no riska kapitāla fonda Imprimatur Capital. Tam sekoja 150 tūkstoši no Change Ventures, pirms diviem gadiem – 700 tūkstoši eiro no Seedcamp un Inventure. Parasti jaunuzņēmumu pasaulē ap šo laiku seko nākamā investīciju piesaistes kārta. “Riska kapitāla industrija vēlas, lai uzņēmēji domātu, ka visu laiku ir jāpiesaista finansējums. Mums kā dibinātājiem ir jāspēj saprast, kad jāpiesaista finansējums un kad jāsavelk jostas un jāstrādā ar to, kas ir. Mēs vienmēr esam centušies paņemt tikai tik daudz ārējā kapitāla, cik nepieciešams. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc esam tur, kur esam, un spējam ieviest inovācijas ar pašu nopelnīto,” saka Rolands. Neesot izslēgts, ka kādā brīdī varētu piesaistīt ārējo kapitālu, bet tikpat liela ir iespēja, ka uzņēmums vēl ilgi darbosies ar saviem līdzekļiem.

Nereti investoru prasību dēļ jaunuzņēmumi izveido mātesuzņēmumu kādā citā valstī, lai gan visa izstrāde notiek Latvijā. Nordigen gadījumā SIA Nordigen Solutions ir dibināts Latvijā un arī ārzemju investīcijas ieguldītas šajā uzņēmumā. “Investori sāk pazīst šo reģionu un atšķirt Latviju no Igaunijas. Pēdējā kārtā nebija liela problēma palikt šeit,” saka Roberts. Taču, lai tas būtu iespējams, Nordigen ir civiltiesiski apdrošinājis savus investorus, kuri ir uzņēmuma valdes locekļi, lai gadījumā, ja dibinātāji sataisa šmuci, fondam nebūtu par to jāatbild. Tāpat nav bijis viegli paskaidrot, ka Latvijā jaunuzņēmumiem ir ļoti sarežģīts akciju opciju regulējums, kas citās valstīs kalpo kā instruments talantīgu darbinieku piesaistei.