Nākotnes prasmes – spēt mācīties, pielāgoties un būt radošiem
Forbes
Baltic edition
Daudzas šodien aktuālās profesijas nākotnē vairs neeksistēs – to vietā nāks jaunas. Arvien svarīgākas ikvienam cilvēkam kļūs tādas prasmes kā spēja mācīties, pielāgoties jaunām situācijām un risinājumiem, spēja transformēties pašam un mainīt savu domāšanu, kā arī spēja būt radošam. Tēmas par mūžizglītību, pārkvalifikāciju un dizaina domāšanu tika apspriestas Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē “Zināšanu arēna”.
Kā konferencē norādīja LIKTA prezidente Signe Bāliņa, IKT nozare pēdējo gadu laikā strauji attīstās, augot gan uzņēmumu, gan nodarbināto skaitam – Latvijā pašlaik ir vairāk nekā 6800 IKT uzņēmumu, bet nodarbināto skaits nozarē tuvojas 37 000 cilvēku. Nozares kopējais apgrozījums ir vairāk nekā 3,7 miljardi eiro. Svarīga tendence – nozares apgrozījumā stabili pieaug eksporta īpatsvars. IKT ir starp TOP3 eksportējošajām nozarēm Latvijā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem IKT nozare veido 4,3% no Latvijas IKP, bet nozares maksātie nodokļi veido 7% no kopējā nodokļu ieņēmumu apjoma
LIKTA prezidente uzmanību pievērsa arī uzņēmēju izglītošanai par digitālo tehnoloģiju izmantošanu un to sniegtajiem ieguvumiem. LIKTA iniciatīvas “Gudrā Latvija” izveidoto Digitālā brieduma testu jau aizpildījuši vairāk nekā 400 uzņēmumu vadītāji.
Rezultāti rāda, tikai 5% testu aizpildījušo uzņēmumu “spēlē augstākajā līgā”, proti – jau lieto savā biznesā digitālās tehnoloģijas un māk izmantot dotās priekšrocības. Vēl apmēram 14% saprot, ka nevēlas būt “atpalicēji” un plāno pārmaiņas uzņēmumos. Kā uzsvēra Bāliņa, lai jēgpilni izmantotu tehnoloģijas, ir nepieciešams rūpīgi izstrādāts plāns, kā veikt sava biznesa transformāciju. “Vīzija, kā to izdarīt, ir daudziem, bet tikai 15% testa dalībnieku ir plāns, kā to izdarīt,” tā LIKTA prezidents.
Bāliņa aicināja uzņēmējus aktīvāk dalīties pieredzē, kā izdevies ieviest tehnoloģijas biznesa procesos, jo ”mēs visi konkurējam viens ar otru, bet ir lietas, kur, daloties vienam ar otru, visi varam iegūt”.
“Ja šodien mēs mācām tā, kā mums mācīja vakar, mēs nesagatavojam jauniešus ne šodienai, ne rītdienai,” konferencē sacīja LMT prezidents Juris Binde. Viņš uzsvēra, ka šobrīd ir jāmaina izglītības paradigma un vairāk uzmanības jāvelta tādu pamatzināšanu un iemaņu apguvei, kas atbilstu mūsdienu prasībām un būtu noderīgas nākotnē. “Viena no svarīgākajām prasmēm ir prasme mācīties,” uzsvēra LMT prezidents. Binde konferencē paziņoja par LMT iesaistīšanos 4. industriālās revolūcijas laikmeta izglītības satura veidošanā, līdzdarbojoties jauna skolu mācību priekšmeta Dizains un tehnoloģijas izstrādāšanā.
“Mēs atbalstām tos, kuri grib mācīties,” sacīja SIA “Tet” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, stāstot par uzņēmumā veiktajām pārmaiņām. “Mainot domāšanu un darba principus mēs, piemēram, esam pārgājuši no instrukcijām uz vadlīnijām. Tev pašam ir jādomā, kā darbu labāk izdarīt – vienam vai komandā. Pašam jāspēj organizēt savs darbs, jābūt ar pozitīvu attieksmi, jāspēj uzņemties iniciatīvu. Ar vienu iegūtu IT profesiju sen vairs nepietiek, darbiniekam ir jābūt arī ļoti labām sociālajām, komunikācijas un klientu apkalpošanas prasmēm.”
Dažādus izglītības un mācīšanās aspektus konferencē apskatīja arī VAS “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis, runājot par IKT infrastruktūras un izglītības mijiedarbību, “Microsoft” izglītības vadītāja Centrālajā un Austrumeiropā Albena Spasova, lidotājs un uzņēmējs Inguss Augstkalns un Ideju un inovāciju institūta biedrības valdes priekšsēdētāja Elīna Miķelsone.
LIKTA konferences galvenie partneri ir “Latvijas Mobilais Telefons” un “TET”, partneri – VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” un “Microsoft Latvia”, bet informatīvi atbalsta “Delfi” un “Forbes”.