USD 0.89 btc 56786.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
magazine.forbes.izsutne

subscribe.info

USD 0.89 btc 56786.00
Tehnoloģijas 25. Septembris 2019

Mēļu spēles

Forbes

Baltic edition

“Doulingo” ir 700 miljonu dolāru vērts bizness, kas balstās uz atkarību izraisošu lietotni. Kā apgalvo tās veidotāji,  lietotne jums iemācīs spāņu, franču un ķīniešu un pat valīriešu valodu.

“Lūdzieties par savu dzīvību spāņu valodā,” pieprasa Duo – zaļa, tukla pūce. Twitter ārkārtīgi populārais mēms ir kļuvis par Duolingo simbolu; tā ir populāra valodas apguves lietotne, ko lejupielādējuši vairāk nekā 300 miljoni cilvēku visā pasaulē. Kaut arī mēms ir joks, lietotne patiešām ir diezgan uzstājīga.

Tikai atļaujieties izlaids ikdienišķo spāņu valodas nodarbību, un telefons automātiski jums par to paziņos tieši tajā pašā laikā, kad dienu iepriekš pieslēdzāties apmācībām. Ekrānā emocijikonas izskatā parādās Duo, atgādinot – ievērojiet grafiku!

Miljoniem cilvēku visā pasaulē seko Duo norādījumiem. Pirms septiņiem gadiem šo programmu izveidoja ģeniālais datoru gīks no MacArthur Luiss fon Āns (40), un tagad Duolingo ir iekarojusi visu prātus, ieskaitot Bilu Geitsu, Hloju Kardašjanu, Džeku Dorsiju un pat Sīrijas bēgļus Turcijā.

“Sevišķi lepns jutos mirklī, kad sapratu – oho, bagātākais cilvēks pasaulē izmanto šo pašu sistēmu, kuru lieto cilvēki no ekonomiski vismazāk nodrošinātā slāņa,” stāsta fon Āns. “Tas man šķita tiešām īpaši un grandiozi.”

Duolingo ir gana vietas vēl lielākai izaugsmei. Vairāk nekā divi miljardi cilvēku visā pasaulē apgūst svešvalodas, un aizvien lielāks skaits to dara tiešsaistē. Digitālā valodu apmācība ģenerē sešu miljardu dolāru ieņēmumus, un tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam šis skaitlis sasniegs 8,7 miljardus. Tomēr tas ir ārkārtīgi sadrumstalots bizness ar desmitiem spēlētāju visā pasaulē, tāpēc ir ļoti nepieciešams tirgus līderis.

Fon Āns noteikti zina, kā darboties ar globālu vērienu. Kad viņš bija 21 gadu vecs pēdējā kursa students, viņš deva pasaulei CAPTCHA, kas miljardiem interneta lietotāju zināmi kā tie uzmācīgie greizie burti, kuri jāievada, lai pierādītu, ka neesi robots. Pēc vairākiem gadiem viņš pārdeva Google divus izgudrojumus, nopelnot vairāk nekā 20 miljonus dolāru.

Viņš nedaudz patērējās, nopērkot Lamborghini un Tesla Model S, tomēr citādi dzīvo salīdzinoši pieticīgi – Pointbrīzā (Pitsburgā), netālu no Duolingo biroja, sešu guļamistabu mājā, ko viņš iegādājās kopā ar bijušo sievu. “Varēju doties uz Gvatemalu un dzīvot villā, bet es to vienkārši negribēju,” viņš paskaidro. Tā vietā viņš izvēlējās veidot pasaulē visvairāk lejupielādēto izglītības lietotni.

Duolingo jau tagad piedāvā vairāk valodu nekā konkurenti – 36, kad skaitījām pēdējoreiz. To vidū ir arī eksotiskas mēles, kā havajiešu, navahu, gēlu un pat izdomātā valīriešu no HBO kases grāvēja Troņu spēles (to apgūst 1,2 miljoni lietotāju). Līdzīgi Wikipedia arī Duolingo palīdz brīvprātīgie, kas veido retāko valodu kursus.

Kā ziņo pats uzņēmums, septiņus gadus pēc atklāšanas sistēmā ir gandrīz 30 miljoni aktīvo lietotāju. Riska kapitālisti jau piešķīruši Duolingo 108 miljonus dolāru, novērtējumu 2017. gadā uzpūšot līdz 700 miljoniem. Tas ir par 150 miljoniem dolāru vairāk nekā konkurenta Rosetta Stone  – jau 27 gadus veca publiski kotēta uzņēmuma – tirgus kapitalizācija. Duolingo ne tikai piedāvā vairāk valodu (Rosetta Stone to ir 25), bet arī piesaista lietotājus ar bezmaksas pamata versiju; Rosetta Stone lietotāji maksā 120 dolāru. Vēl kāds konkurents, Berlīnes Babbel, apgalvo, ka viņu 115 miljonu dolāru ieņēmumi nāk no 85 dolāru gada abonentmaksas, ko maksā vairāk nekā miljons lietotāju.

Tikai 1,75 % Duolingo lietotāju maksā par versiju bez reklāmām (84 dolāri gadā), bet, tā kā lietotāju bāze ir tik milzīga, ieņēmumi pagājušajā gadā bija 36 miljoni dolāru. Fon Āns lēš, ka šogad tie būs 86 miljoni, bet 2020. gadā – 160 miljoni, jo palielināsies lietotāju skaits kopumā, kā arī vairāk cilvēku iegādāsies premium versiju, kas piesaistīs viņus ar jaunām iespējām. Jau līdz gada beigām darbinieku skaits pieaugs no 170 līdz 200.

Duolingo galvenais birojs ir pārveidots bijušais mēbeļu veikals Īstlibertijā, netālu no Google ofisa Pitsburgā, un tagad uzņēmums gatavojas paplašināties vēl vienā ēkas stāvā. Duolingo pagaidām nav pelnošs uzņēmums, bet fon Āns paredz, ka jau šogad naudas plūsma būs pozitīva. Līdz 2021. gadam viņš plāno sākotnējo publisko piedāvājumu.

Uzņēmējam patīk stāstīt, ka nauda, ko viņš zaudē, izplatot savu lietotni, ir tikpat liela kā konkurentu uzpūstais mārketinga budžets. Viņš lielās arī ar to, ka no Duolingo lietotāji aiziet retāk nekā no konkurentu valodu mācību lietotnēm. “To var salīdzināt ar spēlēm,” viņš saka.

Salīdzinājums tiešām ir atbilstošs. Duolingo savus lietotājus aizrauj ar tādiem trikiem kā punkti, dārgumu lādes un secības, lai viņi gribētu turpināt izmantot lietotni. Lietotnes trīs minūšu nodarbības ir veidotas ar vienkāršu saskarni. Virs septiņiem vārdiem mākoņos tiek attēlots tipisks teikums, piemēram, “es ēdu maizi”. Vārdi jāvelk un jānospiež poga Pārbaudīt, un tad, priecīgai melodijai skanot, ekrāna lejasdaļā parādās uzraksts Pareizi!.

Fani Twitter dalās ar jautriem teikumiem, ko ģenerē programma, piemēram: “Pārdodu savu vīramāti par vienu eiro.”

Duolingo ir saņēmis arī sliktas atsauksmes no cilvēkiem, kuri pēc lietotnes izmēģināšanas neko daudz nav iemācījušies. Tomēr fon Āns apgalvo, ka lietotne var tikai uzlabot jūsu valodu zināšanas līmeni. “Ievērojama daļa mūsu lietotāju izmanto programmu, jo tā ir jautra un nav bezjēdzīga.”

Viņš pats kopš novembra 15–20 minūtes katru dienu ir mācījies franču valodu, tāpēc, atbildot uz jautājumu, ko viņš darīja pagājušajā nedēļas nogalē, jaucot gramatiskos laikus, atbildēja: “Je fais du sport. Je suis mange avec mes amis. Je suis boire du biere en un bar.” (Aptuvens tulkojums – es sportoju, es esmu ēst ar draugiem. Es esmu dzert alu bārā.)

Bobs Mīss, 42 gadus vecais Duolingo finanšu vadītājs, izmantojot šo lietotni, jau vairāk nekā sešus mēnešus mācās spāņu valodu. Atbildot uz jautājumu ¿Hablas español?, viņš uz mirkli sastingst, tad saka: “Vai varat, lūdzu, atkārtot?”

Angļu valodu fon Āns mācījās tradicionālā amerikāņu skolā Gvatemalā. Viņa māte ir ārste, kura dzemdēja dēlu, kad viņai bija 42 gadi. Luisu viņa uzaudzināja viena (uzvārds gan viņam ir no tēva ģimenes Vācijā). Zēnam bija izcilas sekmes matemātikā, un jau 12 gadu vecumā viņš gribēja kļūt par profesoru.

Viņš devās uz Ameriku, lai mācītos koledžā un aspirantūrā, iegūstot bakalaura grādu matemātikā un zinātņu doktora grādu datorzinībās Kārnegi Melouna universitātē. Viņš studēja pie Manuela Blūma, kurš 1995. gadā ieguva Tjūringa balvu, kas pazīstama arī kā Nobela prēmija datorzinībās.

Kopā viņi izveidoja CAPTCHA – akadēmisku projektu, ko nodeva publiskai bezmaksas izmantošanai. Vēl būdams doktorantūras students, fon Āns ar pūļa finansējuma palīdzību izveidoja rīku, kas atpazina attēlu datnes. 2004. gadā viņš to pārdeva Google, bet summu neatklāja. “Pēc tam man vairs patiešām nevajadzēja uztraukties par naudu,” viņš tikai piebilst.

Neilgi pēc doktora grāda iegūšanas 2005. gadā viņš saņēma negaidītu zvanu. Bils Geitss vēlējās, lai fon Āns vadītu Microsoft pētījumu laboratoriju. Saruna ilga pusotru stundu, tomēr fon Āns no piedāvājuma atteicās. Tā vietā viņš izvēlējās datorzinību profesora vietu Kārnegī Melouna universitātē. Pēc trim nedēļām jaunajā amatā MacArthur Foundation apbalvoja viņu ar 500 000 dolāru ģēnija grantu par atklājumiem datorzinībās un pūļa finansēšanā. Viņš izmantoja šo naudu, lai izveidotu CAPTCHA otro versiju, ko nosauca par reCAPTCHA. Šoreiz šķībie vārdi, ko sistēma attēloja, bija ņemti no vecām grāmatām un žurnāliem, un skeneri tos neatpazina. Savukārt, ievadot šos vārdus, miljardiem cilvēku par brīvu veica masīvu teksta digitalizāciju. 2009. gadā Google iegādājās reCAPTCHA par vairāk nekā 25 miljoniem dolāru (fon Ānam piederēja vairāk nekā 50 %), un nākamos divus gadus viņš pavadīja kā Google darbinieks, universitātē paņemot atvaļinājumu. 

2011. gadā, atgriezies augstskolā, viņš kopā ar Šveicē dzimušo doktorantu Severīnu Hakeru (jā, tiešām!) pievērsās idejai, kas fon Ānam radās, strādājot Google, proti, bezmaksas digitāls valodu apmācības rīks. Viņi savu veikumu nosauca par Duolingo, jo vēlējās, lai tas pilda divas funkcijas – cilvēkiem bez maksas māca valodas, kā arī, paļaujoties uz šiem pašiem lietotājiem, veido tulkošanas datubāzi.

Vispirms Duolingo atrada klientus, kuriem bija nepieciešami tekstu tulkojumi. Tad tika piesaistīti lietotāji, kuri angļu valodas apguves procesā tulkoja Duolingo teikumus no angļu savā dzimtajā valodā. Ja pietiekami daudz cilvēku pārtulkoja vienu un to pašu frāzi, sanāca labs tulkojums.

Piesaistīt finansējumu bija viegli. “Mēs bijām pārsteigti par to, ko viņš bija darījis pirms tam, un vispār par viņa personību,” atceras pirmais investors, Duolingo valdes loceklis un partneris no Union Square Ventures Breds Bērnhems. “Mēs vispār pat nemēģinājām modelēt biznesu.”

Lai izveidotu sākotnējo programmu, Hakers un fon Āns izlasīja kaudzi grāmatu par valodas apmācību, ieskaitot Spanish for Dummies, un izveidoja spāņu un vācu valodu pamata kursus angļu valodā runājošajiem. Viņi internetā atrada 3000 biežāk izmantoto vārdu katrā valodā, pārtulkoja tos angļu valodā un no tiem izveidoja vienkāršus teikumus. Tad viņi radīja algoritmu, kas pēc nejaušības principa veido nodarbības, kurās tiek lūgts tulkot atsevišķus teikumus, klausīties, rakstīt un runāt. “Mēs nevēlējāmies, lai nodarbības veidotu cilvēki,” skaidro fon Āns. Programmu bija iespējams izveidot tā, lai tā mijiedarbotos ar lietotāju, vadītu viņu vieglākās nodarbībās, ja grūtākās tiktu pieļauts daudz kļūdu. Ātri vien viņi pievienoja jautrības elementu, pūci Duo un punktu uzskaites sistēmu.

Duolingo tika atklāts 2012. gadā, lietotne pamazām ieguva popularitāti. Bet tikai divi klienti, CNN un Buzzfeed, pieteicās iegādāties tulkošanas pakalpojumus. “Tā bija kā Rūba Goldberga mašīna,” atzīst fon Āns, jo nonākšana līdz tulkojumam prasīja pārāk daudz soļu. 2014. gadā viņi pārtrauca darbību tulkošanas pakalpojumu jomā, un nākamos trīs gadus nācās iztikt bez ieņēmumiem. Tomēr pēc 38 miljonu dolāru piesaisīšanas no riska kapitāla naudas fon Ānam bija vairāk līdzekļu nekā nepieciešams, lai turpinātu ieguldīt uzņēmumā. Viņš noalgoja lingvistus un otrās valodas apguves pētniekus, kuri pievienoja programmai papildu norādes, piemēram, gramatikas padomus un konjugācijas tabulas.

Fon Āns neslēpj, ka viņš noraidīja dažus investorus, jo tiecās sasniegt tos, kurus uzskatīja par potenciāli labākiem partneriem nākotnē. Duolingo atbalstītāju vidū ir Eštons Kačers, Tims Ferriss un smagsvars Kleiner Perkins, kā arī CapitalG (bijušais Google Capital). 2017. gadā viņš ieviesa platformā Google un Facebook reklāmas, sekoja arī abonementa iespēja, lai neredzētu reklāmas. To gadu uzņēmums pabeidza ar 13 miljonu dolāru ieņēmumiem.

Duolingo kļuva arvien populārāks, un straujā tempā tika pievienotas jaunas valodas. Liekot lietā savas zināšanas par pūļa finansēšanu, fon Āns izstrādāja testus brīvprātīgajiem, kuri palīdz vārdu krājuma un teikumu datubāzes, kā arī jaunu kursu veidošanā.

2016. gadā Duolingo sāka strādāt pie vēl kāda potenciāli pelnoša projekta – angļu valodas testa. Mērķis – konkurēt ar TOEFL (Test of English as Foreign Language), kas ir galvenais angļu valodas eksāmens ārzemju studentiem, kuri vēlas iestāties Amerikas augstskolās. TOEFL pieder bezpeļnas organizācijai Educational Testing Service, studentiem par to jāsamaksā 215 dolāru, un mājaslapā testa pildīšanai paredzētas trīs stundas.

Fon Āns atceras savu visai šausminošo TOEFL pieredzi 1995. gadā. Gvatemalā visas vietas bija aizņemtas, tāpēc viņam nācās doties uz Sansalvadoru. “Tā bija kara zona,” atceras uzņēmējs. “Lai izpildītu testu, iztērēju 1200 dolāru. Bija traki.”

Duolingo angļu valodas tests (DET) maksā 49 dolārus, ilgst 45 minūtes vai mazāk, un to var pildīt attālināti, ja vien studenta datorā ir skaļruņi un kamera, lai novērstu krāpšanos. Vairāk nekā 180 augstskolu, ieskaitot Jeilu, Kolumbiju un Djūku, atzīst DET kā alternatīvu TOEFL.

Tomēr DET var izrādīties lāča pakalpojums studentiem, uzskata Templas Universitātes profesors Elvis Vāgners, kura specialitāte ir otrās valodas apguves novērtēšana. 2015. gadā viņš bija līdzautors rakstam Ceturkšņa valodas prasmju novērtējums, kurā teikts: “DET kā testa veicēja angļu valodas akadēmisko prasmju novērtējums vai kā universitātes uzņemšanas kritērijs izskatās pilnīgi neadekvāti.” Viņam esot žēl to atzīt, jo šis tests palielina studentu iestāšanās iespēju. “Tomēr tests praktiski nepārbauda valodas izpratni un lietojumu,” profesors secina.

Fon Āns apgalvo, ka kopš tā laika tests ir uzlabots. Tagad tas ietver atvērta tipa jautājumus, uz kuriem studentiem jāatbild rakstveidā, kā arī runāšanas pārbaudījumus, kas ļauj novērtēt izpratni. Tomēr viena sadaļa, kā izskatās, veidota līdzīgi Wheel of Fortune šovam, kurā pretendenti ievieto tekstā trūkstošos burtus. Vēl kādā sadaļā studentiem jāatšķir neīsti angļu valodas vārdi, kā groose, no īstiem, piemēram, skate. Tomēr neviens no uzdevumiem, šķiet, neatbilst koledžas līmeņa angļu valodas prasmēm.

DET rezultātiem “ir augsta atbilsme” ar TOEFL rezultātiem, un tas ir “tas, kas ir patiešām svarīgi”, uzsver fon Āns. Viņa darbinieki salīdzināja 2300 studentu rezultātus, kuri izpildīja abus testus, un secināja, ka tie, kuriem ir labi veicies DET, visticamāk, saņems augstu novērtējumu arī TOEFL. Savukārt TOEFL direktors Srikants Gopals uzskata, ka korelācija ir nenozīmīga, jo DET pārbaudījumi ir “rudimentāri, tiem ir ļoti maz kopīga ar to, kā angļu valoda tiek patiesībā lietota akadēmiskajā vidē”. Tomēr fon Āns cer, ka viņa tests 2021. gadā nodrošinās 20 % uzņēmuma ieņēmumu.

Ja nerunājam par angļu valodas testu, viņš atzīst, ka tikai tagad sāk realizēt Duolingo solījumu. Nākamais izaicinājums – grūtāku nodarbību iekļaušana valodu kursos. “Mēs vēlamies, lai jūsu līmenis būtu tāds, lai jūs varētu atrast darbu – augsti apmaksātu darbu –, izmantojot Duolingo iegūtās valodu zināšanas.”

Tomēr Mičiganas Universitātes lingviste Daiena Larsena Frīmena, kura tiek uzskatīta par vienu no ASV vadošajiem ekspertiem otrās valodas apguves jomā, atzīst, ka lielākā daļa studentu nevar tālu tikt, ja nekomunicē ar citiem cilvēkiem. “Saskarsme ir ikvienas valodas apguves atslēga,” uzsver eksperte. Fon Āns neiebilst. Pirms diviem gadiem Duolingo izveidoja mājaslapu, kurā lietotāji var organizēt pasākumus kafejnīcās un restorānos, lai trenētos ar saziņā citiem cilvēkiem. Bet ar 28 miljoniem lietotāju 180 valstīs un 2000 aktuālu pasākumu mēnesī ar vidējo apmeklētību desmit cilvēki tas aptver tikai niecīgu valodas apguvēju skaitu.

Luiss fon Āns ir nesatricināms un atgādina par lietotnes popularitātes sniega bumbas efektu:

“Mēs turpināsim, kamēr gandrīz ikviens, kurš mācās kādu valodu, neizmantos kādu no mūsu produktiem.”

...

Next page

magazine.forbes.izsutne