Digitālie klejotāji

Forbes

Baltic edition

• Foto: Gaudencio Antonio / HEMIS.FR / HEMIS.FR / HEMIS / AFP / LETA

Ar katru gadu kļūst interesantāk vērot, kā digitālās tehnoloģijas arvien vairāk ietekmē mūsu ikdienu un darījumu dzīvi. Piemēram, daudzi pamet ierastās darbavietas vai arī vispār neiet strādāt uz birojiem, kļūstot par digitālajiem klejotājiem jeb digitālajiem nomadiem.

Pakalpojuma “Nomad List” dibinātājs Pīters Levels prognozē, ka līdz 2035. gadam pasaulē būs aptuveni miljards cilvēku, kas strādās attālināti. Tomēr digitālajai ekonomikai ir ne tikai atbalstītāji, bet arī pretinieki, kuri uzskata, ka šie procesi likvidē miljoniem darbavietu un, veicinot personības brīvības un globalizācijas idejas, apdraud valsts aparātu un veido pasauli bez robežām. Neraugoties uz to, daudzas valstis turpina izskatīt digitalizāciju kā vienu no attīstības prioritātēm. Šogad līderes labāko digitālo ekonomiku reitingā “Digital Society Index 2019” ir Singapūra, ASV un Ķīna. Tieši pārskatot vecos biznesa modeļus, daudzas kompānijas jau ir panākušas ievērojamu savu darbinieku dzīves kvalitātes uzlabošanos. Nozīmīga loma šajā ekosistēmā ir tieši digitālajiem klejotājiem. Un tātad – kas viņi ir?

Digitālie nomadi vai digitālie klejotāji ir cilvēku kategorija, kuri izvēlas mobilu dzīvesveidu un izmanto digitālās tehnoloģijas profesionālo pienākumu veikšanai. Lielākoties viņi strādā attālināti – no mājām, viesnīcas, kafejnīcām, kopdarba birojiem, bibliotēkām –, pildot tos pašus uzdevumus, kurus agrāk veica savā darba vietā birojā.

Pati “jaunās klejošanas” ideja parādījās vēl pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados masu mediju filozofa un teorētiķa Māršala Makluena darbos. Vēlāk, 70.–80. gados, radās Žila Delēza nomadoloģija, bet 1980. gadā Žaks Atalī izmantoja terminu “klejotāji” attiecībā uz divu kategoriju cilvēkiem – turīgajiem, kuriem nevajag strādāt un dzīvot vienā vietā, kā arī uz tiem, kuri, tieši pretēji, ir nabadzīgi un spiesti migrēt nepārtrauktos darba meklējumos. Tomēr tehnoloģiju attīstība ieviesusi savas korekcijas, un tagad par galveno faktoru digitālo klejotāju dzīvesveida iespējamībai ir kļuvis ne tik lielā mērā finansiālais stāvoklis, cik interneta pieejamība un zināšanas, kas ļauj pelnīt tiešsaistē. Digitālie klejotāji parasti izmanto šādas peļņas iespējas: ārštata vai attālināts darbs, mazā uzņēmējdarbība, pasīvie ienākumi.

Visizplatītākās profesijas digitālo klejotāju vidū patlaban ir web-dizainers, interneta mārketinga speciālists, pasniedzējs tiešsaistē, žurnālists, autors, satura menedžeris, influenceris, SMM menedžeris, datu zinātnieks, projektu/produktu vadītājs.

Starp citu, neraugoties uz bažām par sieviešu nākotni digitālajā ekonomikā, pastāv arī pretējs viedoklis – ka tieši daiļais dzimums digitalizācijas laikmetā iegūs vairāk darba vietu. “McKinsey Global Institute” (MGI) publicētajā ziņojumā teikts, ka 2030. gadā, pateicoties automatizācijai un digitalizācijai, parādīsies vairāk nekā 170 miljoni jaunu darba vietu sievietēm, un tas ir vairāk, nekā paredzamās jaunās darba vietas vīriešiem tuvākajos gados. Nodarbinātības pieaugumu sieviešu vidū MGI eksperti saista ar veselības aizsardzības industrijas straujo izaugsmi; tajā strādā vairāk sieviešu. Tāpat vairāk darba vietu parādīsies sociālās aizsardzības un tirdzniecības jomās.

Pasaules ekonomikas foruma dati liecina, ka nākotnē uzņēmumi arvien aktīvāk integrēs dažādas tehnoloģijas: lielos datus (85 % uzņēmumu), mobilās un tiešsaistes lietotnes (75 %), lietu internetu (75 %), mašīnmācību (73 %), mākoņtehnoloģijas (72 %). Tas ietekmēs darba tirgu un cilvēku dzīvesstilu. “Šim dzīvesveidam nav trūkumu, izņemot organizatorisko sasniedzamību,” atzīsts IT studijas “Alef Development” līdzdibinātājs Stass Goldenšļugers.

Pirms papildināt digitālo klejotāju rindas, iepazīstieties ar šo sarakstu!

• Jūs varat strādāt, izmantojot internetu.
• Jūsu darbs nekur nepazudīs tuvāko sešu mēnešu laikā.
• Jums nav bērnu vai arī ir, bet vēl neiet skolā.
• Jums ir pietiekami daudz naudas, lai varētu izdzīvot divus mēnešus un nopirkt biļeti uz mājām.
• Jums mājās nav tuvinieku, kurus nepieciešams pastāvīgi aprūpēt.

Digitālie nomadi un viesmīlības industrija

Digitālo klejotāju dzīvē iezīmējas spilgta tendence – apvienošanās grupās un specializētu servisu izmantošana. Pašlaik populārākie pakalpojumi šajā jomā ir “Nomad List”, “Hellowfellow”, “Flylance”, “Digital Freelancer”, “Remotive”. Tur arī var atrast noderīgu informāciju un padomus par ceļošanu.

Daudzi digitālie klejotāji, atbraucot uz jaunu vietu, izvēlas īrēt apartamentus vai istabu, daži izmanto kopmītnes, bet arī viesnīcas nav zaudējušas savu aktualitāti. Vēl vairāk – tieši pateicoties digitālajiem nomadiem, viesnīcas 21. gadsimtā iegūst jaunu funkciju. Tagad tā nav vienkārši vieta, kur pārnakšņot un atpūsties, bet daudzfunkcionāls komplekss dzīvošanai un darbam.

Tādēļ mūsdienīgas viesnīcas un apartamentu kompleksi, kas darījumu cilvēkus uzskata par savu mērķauditoriju, jau ir pielāgojušies un tiek projektēti atbilstoši jaunajai digitālajai realitātei un ekosistēmai. Šādās viesnīcās tehnoloģiju klātbūtne ir jūtama it visur. Piemēram, numuros tiek veidoti digitāli paneļi ar virtuālu konsjeržu, kurš var piemeklēt jums piemērotas brokastis, rīta presi, pasūtīt taksometru un tā tālāk. Speciālas lietotnes ļauj ienākt istabā bez atslēgas, netērējot laiku sarunām ar personālu. “Starwood” viesnīcu tīkls vēl 2014. gadā sāka piedāvāt pirmo mobilo reģistrācijas sistēmu “SPG Keyless”, kas ļauj viesiem atvērt savu numuru, skenējot mobilo telefonu. Kad istaba gatava, viesis saņem paziņojumu un atslēgas kodu un pēc tam var vienkārši ienākt viesnīcā un doties uz savu numuru, izlaižot tradicionālo reģistrāciju.

Desmit pieprasīti virzieni 2019. gadā, kas ir piemēroti attālinātam darbam un biznesam

• Prāga (Čehija) – vēsturiska pilsēta ar daudzām digitālajiem klejotājiem piemērotām viesnīcām, hosteļiem, kafejnīcām un citām vietām, no kurām var strādāt. Drošība, laba transporta infrastruktūra un pieņemamas cenas.
• Ko Lanta (Taizeme) – bez lieliska klimata te ir arī drošība, zemas cenas dzīvošanai, transportam, ēdienam un veselības aprūpei. Tiesa, īpašos gadījumos uz slimnīcu labāk doties uz Puketu vai Bangkoku.
• Taipeja (Taivāna) ir viens no visdrošākajiem virzieniem ar uzticamu medicīnas sistēmu, ērtu transportu, tiešajiem reisiem uz Sanfrancisko, Losandželosu un Čhīanmai.
• Plaija del Karmena (Meksika) – laba izvēle gardēžiem. Pilsēta ir pazīstama ar saviem autentiskajiem ēdieniem un delikatesēm, kā arī ar plašu kafejnīcu un restorānu klāstu jebkuram budžetam. Kaut arī pati Meksika nav drošākā vieta, kur dzīvot, šī pilsēta ir samērā droša.
• Grankanārija (Kanāriju salas). Svarīga priekšrocība šim virzienam ir fakts, ka tā der dzīvošanai visu gadu. Jāņem vērā, ka jūlijā un augustā šeit ir ļoti daudz tūristu.
• Belgrada (Serbija) tiek uzskatīta par ļoti viesmīlīgu un draudzīgu galamērķi digitālajiem klejotājiem, tomēr tajā nav uzticamas veselības aprūpes sistēmas.
• Lisabona (Portugāle), pateicoties labam klimatam un mūsdienīgai infrastruktūrai, ir kļuvusi par īstu centru digitālajiem klejotājiem. Tomēr par trūkumu uzskatāms nepārtrauktais cenu pieaugums dzīvojamām platībām un veselības aprūpes pakalpojumiem.
• Medeljina (Kolumbija) uzskatāma par vienu no labākajām pilsētām jaunuzņēmumiem un uzņēmējiem vispār. Tā izceļas ar īpaši efektīvu infrastruktūru un labiem dzīves apstākļiem.
• Buenosairesa (Argentīna) – pareizā izvēle tiem, kas vēlas apvienot darbu un kulturālu atpūtu, interesējas ar naktsdzīvi un sportu dabā. Lieliski apstākļiem biznesam.
• Tallina (Igaunija) – vēl viens veiksmīgs virziens jaunuzņēmumiem, lielā mērā pateicoties e-“residency” sistēmai. Tā ļauj cilvēkiem, kuri nav Igaunijas pilsoņi, iegūt piekļuvi visiem valsts pakalpojumiem, banku pakalpojumiem, maksājumu apstrādei un nodokļu nomaksai. Lai arī Igaunija oficiāli nav ārzona, šajā valstī ir ļoti elastīga nodokļu sistēma.