Viedais dizains
Par spīti visam, Melānija Pērkinsa dizaina lietotni “Canva” padarīja par vienu no vērtīgākajiem programmatūras jaunuzņēmumiem pasaulē. Viņas digitālie risinājumi ir populāri, pelnoši – un tiem ir potenciāls konkurēt ar “Adobe” un “Microsoft”.
Kādā karstā 2005. gada maija rītā 26 gadus jaunā uzņēmuma “Canva” vadītāja Melānija Pērkinsa kaitoja kanālā starp miljardiera Ričarda Brensona privāto Nekeras salu un Moskito salu, kad viņas deviņus metrus garā bura izlaida gaisu, un viņai bezpalīdzīgi stundām ilgi nācās gaidīt palīdzību. Dreifējot ūdenī, viņai iesāpējās iepriekš pret koraļļu rifu savainotā kreisā kāja, kas atgādināja, ka viņas jaunais, bīstamais hobijs bija to vērts. Galu galā tas bija viens no viņas stratēģijas vadmotīviem, piesaistot līdzekļus dizaina programmas izstrādes jaunuzņēmumam, ko viņa pirms sešiem gadiem bija nodibinājusi kopā ar savu draugu.
“Canva” atradās Austrālijā, tūkstošiem kilometru attālumā no tehnoloģiju spēkstacijas – Silīcija ielejas. Iegūt finansējumu bija grūti. Pērkinsa saņēma atbildi “nē” no vairāk nekā 100 investoriem. Tāpēc, kad viņa satika riska kapitālistu kaitsērfinga grupas organizatoru biznesa ideju konkursā savā dzimtajā Pērtā, Pērkinsa nekavējoties pievērsās kaitsērfinga treniņiem. Nākamajā “startapu” pasākumā, kad investori plānoja izrakstīt pirmos čekus agrīnās stadijas līdzekļu piesaistes posmā, viņai par katru cenu bija jāiegūst vieta pie galda. “Tas bija risks. Varēja gūt nopietnus ievainojumus, bet tajā pašā laikā arī saņemt atlīdzību – uzsākt savu uzņēmumu,” atklāj Pērkinsa. “Ja jūs aizķeraties kaut aiz smalkākā salmiņa, jums jāpanāk, ka tas jūs izvelk līdz panākumam.”
“Canva” šāda neatlaidība bija ilgstoši nepieciešama – uzņēmums sāka savu darbību kā pieticīgs skolas gadagrāmatu dizaina izstrādes bizness štata galvaspilsētā Pērtā Austrālijas rietumu krastā. Kopš tiem senajiem laikiem “Canva” ir izaudzis par globālu gigantu. Šodien uzņēmuma “freemium” (bezmaksas ar maksas papildu funkcijām) tiešsaistes lietotni izmanto vairāk nekā 20 miljoni lietotāju 190 valstīs – lai veidotu visu, no “Pinterest” grafikām līdz elegantām restorāna ēdienkartēm. Bez nepārspējama cenu piedāvājuma (miljoniem lietotāju nemaksā vispār) “Canva” galvenā priekšrocība pār konkurentu produktiem no tādiem tehnoloģiju gigantiem kā, piemēram, “Adobe”, ir lietošanas ērtums. Pirms “Canva” amatieriem savi dizaini bija jālipina “Microsoft Word” vai bija jāmaksā par sarežģītiem rīkiem, kas paredzēti profesionāļiem. Šodien pilnīgi ikviens interesents var lejupielādēt “Canva” un desmit minūšu laikā sākt radīt.
Kompānija pelna ar “premium” versijas pārdošanu par 10 dolāriem mēnesī; tajā pieejamas interesantas funkcijas. Nesen pievienota arī korporatīvā konta iespēja. Par papildu dolāru klients iegūst iespēju piekļūt “Canva” augstas kvalitātes fotogrāfiju krājumam, kurā ir miljoniem attēlu. Tā tas summējas. Šogad uzņēmumā sagaidāma ieņēmumu divkāršošanās līdz 200 miljoniem dolāru; pēdējā finansēšanas kārtā, kad tika piesaistīti 85 miljoni dolāru, uzņēmums tika novērtēts par 3,2 miljardiem. Pērkinsai, “Forbes Asia” “30 līdz 30” saraksta nominantei 2016. gadā, pēc aplēsēm, pieder 15 % uzņēmuma daļu 430 miljonu dolāru vērtībā. Pieskaitot 34 gadus vecā līdzdibinātāja – un tagad arī līgavaiņa – Klifa Olbrehta līdzīga lieluma daļu, šo Austrālijas mīlnieku vērtība mērāma ar 800 miljoniem dolāru.
“Soft-Bank” miljardu dolāru vērto čeku un “WeWork” augsta līmeņa izlaidības laikmetā Pērkinsa un Olbrehts dara lietas citādi. Viņi dod priekšroku budžeta klases lidojumiem, nevis privātām lidmašīnām. (Šovasar “Canva” vērtība pārsniegusi divu miljardu dolāru atzīmi.) Olbrehts bildināja Pērkinsu Turcijā, ekonomiskajā Kapadokijas reģionā, pasniedzot saderināšanās gredzenu 30 dolāru vērtībā. Bet īsts retums – “Canva” ir pelnošs (vismaz pēc pašu jaunuzņēmumu iecienītās pielāgotās EBITDA metodikas, kas neņem vērā akciju opciju un nodokļu izdevumus) kopš 2017. gada. “Esam tiešām bijuši piesardzīgi, lai neapgūtu pārāk lielu kapitālu, jo pēdējo divu gadu laikā esam bijuši pelnoši,” saka Pērkinsa.
Viss sākas ar pašu Pērkinsu, kura personīgi vada katra jaunā darbinieka instruktāžu (uzņēmumā strādā ap 700 darbinieku), rūpīgi uzsverot katru “Canva” finanšu rādītāju un investīciju piesaistes panākumus. Citi “vienradžu” vadītāji lielās, Pērkinsa “uztur grāmatvedību”. “Canva” augot, viņa cenšas pierādīt, ka uzbūvēt globālu tehnoloģiju gigantu iespējams jebkur. “Melānija ir no retas uzņēmēju sugas, kādu vairs bieži nesastapt,” saka Mērija Mīkere, pieredzējusi interneta investore, kuras jaunā firma “Bond Capital” maijā veica pirmo oficiālo investīciju “Canva”.
Foto: Dīns Makenzijs / IDC speciāli Forbes
Pērkinsas ģimene joko, ka viņai ir 100 soļu plāns, kā izmainīt pasauli. Bet vispirms “Canva” ir cits izaicinājums – uzveikt lielākus konkurentus, piemēram, “Atlassian”, “Slack” vai “Zoom”. Šobrīd “Canva” ir klasiskas dilemmas priekšā – “freemium” apmaksas modelis var padarīt jūs graujoši populārus, bet lielākā daļa lietotāju tā arī nekad nemaksās. Kaut arī “Canva” apgalvo, ka uzņēmumam ir lietotāji gandrīz katrā lielā mūsdienu korporācijā, tie parasti ir progresīvi indivīdi vai nelielas komandas, nevis oficiāli korporatīvie konti. Kāpšana uz augstāka pakāpiena tirgū nozīmē nepārtrauktu stīvēšanos ar “Adobe” – 149 miljardus dolāru (tirgus kapitalizācija) vērto grafisko gigantu, kas pēdējā ceturksnī tikai no dizaina sadaļas vien nopelnīja 1,65 miljardus. Taču pastāv arī daudz jaunuzņēmumu, kuri uzņēmuši augstu lidojuma trajektoriju, kā “Figma” un “Sketch”, kas piemēroti profesionāļiem, bet varētu bez pūlēm būt konkurētspējīgi arī plašāka patēriņa segmentā. Un tas viss, neņemot vērā “Canva” ambīcijas iekarot jaunus medijus, piemēram, video un prezentācijas, kas to varētu pretnostatīt “Instagram” nelielajām video lietotnēm un pat “Microsoft” grāvējam “PowerPoint”.
Tas ir, maigi izsakoties, biedējoši, taču Pērkinsai, kura jau ir pārvērtusi skeptiķus no Silīcija ielejas par ieinteresētiem atbalstītājiem, meistarīgi apgūstot arī Ķīnas tirgu – un uzaudzējot vairāk nekā 200 miljonu dolāru lielu bankas kontu – viss iet pēc plāna. “Es domāju, ka esam padarījuši lielisku darbu, tomēr esam paveikuši gaužām maz, salīdzinot ar to, ko vēlamies pagūt. Esam izpildījuši 1 % no visa iespējamā,” saka Pērkinsa. “Mūsu uzņēmuma misija ir iedvesmot pasauli radīt dizainu. Un ar to mēs tiešām domājam visu pasauli.”
Pērkinsa sāka strādāt pie projekta, kas vēlāk izauga par “Canva”, 2007. gadā savas mammas mājās Pērtā. Uzaugusi skolotājas (austrālietes) un inženiera (malaizieša) ģimenē ar filipīniešu un šrilankiešu saknēm, Pērkinsa vēlējās kļūt par profesionālu daiļslidotāju. Tas prasīja dzelžainu disciplīnu – studiju laikos Rietumaustrālijas Universitātē viņas diena nereti sākās jau puspiecos no rīta. Komunikācijas un komerczinību studiju ietvaros mācot kursabiedriem datordizaina pamatus, viņai ienāca prātā ideja. Plakāta vai skrejlapas dizaina un drukāšanas process – tā izveide “Adobe Photoshop” vai “Microsoft Word”, konvertēšana pareizajā izmērā un saglabāšana PDF formātā, vēlāk došanās uz darbnīcu, piemēram, “Staples”, lai to izdrukātu – šķita pārāk apgrūtinošs interneta laikmetā. Vai nebūtu daudz labāk, ja to visu varētu izdarīt ar vienu tiešsaistes rīku? “Pirmā ideja bija izveidot vienkāršotu dizaina veidošanas platformu,” stāsta uzņēmēja.
Problēma šķita tik acīm redzama, ka Pērkinsa baidījās – ja viņa kavēsies, kāds cits nāks klajā ar risinājumu ātrāk. Tāpēc viņa noalgoja frīlanserus, kuri izveidoja “Flash” mājaslapu, lai apgūtu nišu, kuru viņa identificēja kā steidzamu un nepietiekami pārstāvētu: skolu gadagrāmatas, par ko parasti bija atbildīgi brīvprātīgie studenti. Obrehta un Pērkinsas jaunuzņēmums “Fusion Books” uzreiz ieguva klientus. Un, kad koledžā bija atlicis mācīties vēl vienu semestri, Pērkinsa uz laiku pārtrauca studijas. Karstākajā sezonā Pērkinsas mamma naktīs uzraudzīja drukas iekārtu darbu, Obrehts veica “aukstos zvanus” potenciālajiem klientiem. Kad skolas lūdza savienot ar uzņēmuma vadītāju, Obrehts vienkārši runāja zemākā balsī. Visbeidzot bizness paplašinājās līdz 400 skolu apkalpošanai un licencēm līdz pat pašai Francijai. Tas bija tikai sākums. Bet uzņēmums nevarēja attīstīties bez riska kapitāla, ko tobrīd Pērtā – pilsētā, kuras tautsaimniecības pamatā bija ieguves rūpniecība un petroķīmijas produkti – atrast bija neiespējami.
2011. gadā Pērtā ieradās riska kapitālists Bils Tai, lai kā žūrijas loceklis piedalītos jaunuzņēmumu ideju konkursā, un Pērkinsa nelaida garām šo iespēju. Meistarīgais sērferis Tai, kurš bija atbalstījis “TweetDeck” un “Zoom”, bija ieradies pilsētā vispirms jau ar mērķi iekarot Pērtas grandiozos viļņus. Pērkinsa un Obrehts noskaidroja, ka Tai organizē vakariņas, un prezentēja apmeklētājiem “Canvas Chef” ideju. Tā ir metaforiska pica ar dizaina elementu pildījumu, un skrejlapas, vizītkartes, restorāna ēdienkarte ir kā mīklas pamatne. “Tā nebija stilīgākā analoģija,” atklāj Riks Beikers, investors, kurš tovakar vēroja prezentāciju.
Uzņēmēji aizgāja no konkursa bez kapitāla – bet viņi bija ieguvuši jaunu entuziasma devu, ko bija devis ekstrēmais ūdenssports. Turpmāk viņi kļuva par viesiem Tai organizētajos kaitsērfinga pasākumos, kuros piedalījās arī prominenti tehnoloģiju jomas vadītāji, meklējot iespējas investēt jaunuzņēmumos. Pēc tikšanās ar Pītera Tīla draugu Maui, kurš viņiem ieteica, ka uzņēmumam nepieciešams viens līderis, Pērkinsa kļuva par vadītāju.
Ar vizītēm Silīcija ielejā pie riska kapitāla lēmumu pieņēmējiem Pērkinsai un Obrehtam tik labi neveicās. Ar romantiskām attiecībām saistītais līdzdibinātāju pāris laikam neviesa uzticību. “Godīgi, es diemžēl neesmu pārliecināts par darījuma slēgšanu Austrālijā,” rakstīja viens no potenciālajiem investoriem. “Neesmu drošs, ka šobrīd man tas šķiet pārliecinoši,” sacīja cits.
Beigu beigās viļņu medību kontakti atmaksājās. Sērfotāju grupā viņi iepazinās ar Kameronu Adamsu, 40 gadus vecu bijušo “Google” darbinieku, kurš Sidnejā ir dibinājis jaunuzņēmumu. Pēc tikšanās padomnieka lomā ar uzņēmēju pāri 2012. gada martā Adamss piekrita finansēt projektu nākamā gada jūnijā. Tagad, kad viņiem tehniski bija vadītājs, uzņēmums sāka gūt panākumus: “Canva” piesaistīja trīs miljonus dolāru priekšizpētes kapitāla divās kārtās 2012. gadā un 2013. gada sākumā, ieskaitot ārkārtīgi svarīgo dotāciju no Austrālijas valdības.
Uzņēmums sāka darbu 2013. gada augustā ar pāris apskatiem tehnoloģiju blogos un nelielu skaitu lietotāju. Adamss un “Canva” inženieri, kuri Sidnejā strādāja līdz vēlam vakaram (uzņēmums pārcēlās turp 2012. gada februārī), gaidot jaunu lietotāju pieplūdumu, pie miera tomēr devās vīlušies. Bet tolaik neviens nezināja, ka patiesībā “Canva” bija trāpījis tieši laikā. “Instagram” un “Twitter” popularitātes pieaugums sekmēja izmaiņas biznesa attieksmē pret klientu piesaisti. No skolām līdz policijas iecirkņiem, skeitparkiem un individuāliem autoriem – visiem pēkšņi kļuva svarīga klātbūtne tiešsaistē, un “Canva” bija izdevīgs risinājums, kā izskatīties labi. Reģistrēto lietotāju skaits pieauga līdz 50 000 pirmajā darbības mēnesī. Līdz 2014. gadam, kad “Canva” jau bija piesaistījuši vēl trīs miljonus dolāru no Tīla “Founders Fund” un “Shasta Ventures”, jau 600 000 lietotāju platformā bija izveidojuši kopumā 3,5 miljonus dizainu.
Arī Ķīnā, kur parasti Rietumu programmatūras uzņēmumiem nav ko darīt, “Canva” kļuva par izcilu panākumu. Obrehts – garais, simpātiskais vīrietis galvenā izpilddirektora lomā – bieži vien pats personīgi vada darījumu kaujas (vai piegādā sliktas vēstis). 2014. gadā viņš atvēra “Canva” pirmo biroju ārpus Sidnejas, Manilā, kur pieņēma darbā bijušo “LinkedIn” Ķīnas vadītāju, lai iekšzemē attīstītu biroju. Šodien vietējo inženieru komanda pārvalda pirmo Ķīnas “Canva” versijas darbu, kas ir izveidota pilnībā no jauna ar īpašiem risinājumiem, piemēram, integrācijai ar Ķīnas vietējām ziņojumapmaiņas lietotnēm un viegli izveidojamu QR kodu funkcionalitāti, kas tur ir tik populāri. Viens no uzņēmuma klientiem līdzās nacionālajam nekustamo īpašumu brokeru birojam, kurš programmu piedāvā saviem 1000 aģentiem, ir arī “McDonald’s China”.
Kas attiecas uz sadarbību ar lielām korporācijām, “Canva” vēl aizvien ir iesācēji. Oktobrī Ņujorkā tika atklāta “Canva” komerciālo klientu versija. Pērkinsa vērsās pie personāla vadītājiem 100 kompānijās, ieskaitot “Equinox”, “JPMorgan” un “HubSpot”.
Tomēr komercvirziena gausā attīstība nenoslīcinās uzņēmumu. Decembrī “Canva” atklāja “Adobe” līdzīgas funkcijas– video rediģēšanas rīku un lietotņu pakotni; darbs pie uzlabojumiem turpinās bezmaksas “Microsoft PowerPoint” alternatīvajā risinājumā, kas jau izmantots vairāk nekā 80 miljonu prezentāciju izveidē. Tomēr “Canva” ilgtermiņa attīstības perspektīvas ir atkarīgas no tā, vai korporācijas progresēs no nelielajām atsevišķu cilvēku kabatas ierīcēm pie kontiem, kas sasniegs tūkstošus darbinieku. Pēc gadiem ilgas funkcionalitātes attīstības “Canva” piedāvājumā Pērkinsa liek likmi uz pretēju pieeju korporatīvās Amerikas iekarošanā. Piedāvājot ierobežotu šablonu un iespēju komplektus, “Canva” cer, ka vadītāji aizvien vairāk uzticēs kontu satura veidošanu pašiem darbiniekiem. Vidēji lielajā Teksasas privāto un komerciālo nekustamo īpašumu uzņēmumā “Realty Austin” sešu cilvēku mārketinga komanda izmanto “Canva”, lai veidotu visus drukātos izdales un digitālos materiālus saviem aģentiem, lai viņi reklamētu pasākumus, teiksim, atvērto durvju dienas. Ar “Canva” palīdzību uzņēmuma vairāk nekā 550 aģenti rada materiālus saviem sludinājumiem ātrāk un savā brīvajā laikā.
Arī “Adobe” nesnauž. Kopš 2016. gada tas piedāvā savu rīku ar šabloniem ar “freemium” apmaksas modeli “Adobe Spark”. “Canva” lēš, ka viņu rīkus izmanto 50 000 universitāšu un 25 000 bezpeļņas organizāciju, savukārt “Adobe” apgalvo, ka ir izdalījuši 23 miljonus bezmaksas “Spark” kontu studentiem un skolotājiem. 2017. gada decembrī “Adobe” atkal apvienojās ar Skotu Belski, uzņēmēju, kura paša sociālo mediju biznesu gigants pārņēma 2012. gadā, lai iedvestu savās produktu komandās agresīvāku ētiku. “Viņi jūtas kā pastarīši, jo it kā saka: neesam stilīgākais jaunuzņēmums,” saka Belskis, “Adobe Creative Cloud” produktu vadītājs.
“Canva” jātiek galā arī ar tipiskajām jaunuzņēmumu attīstības problēmām. Vēl tikai pirms diviem gadiem “Canva” pamata koda rediģēšanas rīks bija tik smagnējs, ka vienlaikus pie tā strādāt varēja tikai pieci inženieri. Pēdējā gada laikā galvenais uzņēmuma fokuss ir bijis vērsts uz pilnīgu lietotnes saskarnes koda pārrakstīšanu. “Mēs augam tik ātri, ka lietas nepārtraukti lūst,” atzīst Obrehts. Savukārt maijā “Canva” sastapās ar savu lielāko klientu uzticības izaicinājumu līdz šim. Dažas dienas pēc tam, kad “Canva” paziņoja, ka “Meeker’s Investment” novērtējis uzņēmumu par 2,5 miljardiem dolāru, kāds hakeris no Eiropas ielauzās uzņēmuma sistēmā, lejupielādējot 139 miljonus lietotājvārdu un e-pasta adrešu, pirms “Canva” spēja uzbrukumu apturēt.
Kalifornijā Pērkinsa un Obrehts zvanīja un rakstīja īsziņas vienam no “Atlassian” vadītājiem un līdzdibinātājiem (un “Canva” investoram) Maikam Kenonbruksam un Skotam Farkuhāram, paspējot sazināties ar Farkuhāru, pirms miljardieris bija aizlidojis uz Maču Pikču. Investoru mudināti, viņi piezvanīja FIB un sāka izmeklēšanu; divas nedēļas vēlāk “Canva” paziņoja, ka uzsāk divpakāpju verifikāciju, kas attiecas uz visiem lietotājiem. Kaut arī Pērkinsa atzīst, ka “Canva” lietotāji bija saprotoši un atbalstīja uzņēmumu, tas bija brīdinājums – ar lielāku atpazīstamību uzņēmums bija kļuvis par iekarojamāku mērķi.
Pērkinsas tuvinieki apgalvo, ka viņa spēj tikt galā ar spiedienu. Gajs Kavasaki savu karjeru sāka kā Stīva Džobsa padotais, astoņdesmitajos gados apceļojot pasauli un pievilinot klientus “Apple”. Bijušais “Forbes” rakstu autors saka, ka viņš ir laimīgs pabeigt savu karjeru pie Pērkinsas, investējot “Canva” un pievienojoties uzņēmumam, kā “galvenais runasvīrs” 2014. gadā. “Dizaina demokratizāciju var izmantot vairāk cilvēku nekā “Macintosh”,” viņš saka. “Jums nav jāatrodas Silīcija ielejā – jums pat nav jābūt Amerikā, lai būtu veiksmīgi. Pie velna!”