Supermodeles
Vēlaties iegūt savā īpašumā vēsturisku Bugatti, klasisku Ferrari vai modernu McLaren superauto par simbolisku samaksu? Amalgam Collection jums to uzbūvēs – tiesa, mazākā izmērā.
Sendijs Koupmens un viņa meistaru komanda no Bristoles Anglijā būvē automašīnas, kuras iekāro ikviens auto entuziasts: 1938. gada Alfa Romeo 8C 2900 Mille Miglia, 1938. gada Bugatti Type 57SC Atlantic, 1962. gada Ferrari 250 GTO 3589GT, 1961. gada Jaguar E-Type Series 1-3.8 Coupe, 1957. gada Porche 356A Speedster u. c. Katra automašīna ir īsts ar rokām darināts šedevrs – izstrādāta līdz sīkākajām detaļām, perfekti nokrāsota – un maksā tikai nelielu daļu no tā, cik šie vēsturiskie braucamrīki – mūsdienu eksotika – maksātu izsolēs vai pie dīlera.
Tomēr tās ir astoņas reizes mazākas nekā oriģināli. Koupmena uzņēmums Amalgan Collection specializējas detalizētu vēsturisku un mūsdienu automašīnu maketu izgatavošanā. Patiesībā, ja neņem vērā mērogu, bieži vien ir grūti noteikt atšķirību starp oriģinālu un Amalgam šedevru. “Tieši tāds arī ir mūsu mērķis,” skaidro 65 gadus vecais uzņēmuma dibinātājs. “Ja parādāt kādam augstas izšķirtspējas fotogrāfiju un viņš nevar atšķirt, vai tajā redzamā automašīna ir modelis vai īsts automobilis, tad mēs esam gandarīti par savu paveikto darbu.”
Daži Amalgam radītie modeļi pat darbojas līdzīgi kā to pilnā izmēra brālēni. Piemēram, jaunais McLaren Senna makets 1:8, kas maksā nedaudz vairāk par 13 000 dolāru, ir aprīkots ar priekšējiem un aizmugurējiem lukturiem un brīdinājuma gaismām, ko var vadīt ar pulti, tāpat kā durvis, kuras var atvērt un aizvērt.
Interese par sīku detaļu veidošanu Koupmenā pamodās jau tīņa gados. Četrpadsmit gadu vecumā viņš uzbūvēja spoguļteleskopu, kā arī dažas elektriskās ģitāras. Viena no viņa lielākajām kaislībām bija mopēdu modificēšana un sacīkstes. “Es mēdzu no tiem noņemt visas virsbūves konstrukcijas un pārveidoju tās par smailām, draudīgām mašīnām, ar ko traukties pa vecāku dārzu Londonā,” viņš ar smīnu atceras.
Pēc tam, kad 17 gadu vecumā viņu izslēdza no skolas, Koupmens kļuva par tādu kā klejotāju. “Biju jauns hipijs un ceļoju pa Eiropu un Ziemeļāfriku. Kaut ko tādu tajā laikā darītu jebkurš, kuru interesē piedzīvojumi.” Galu galā viņš nonāca mākslinieku kolonijā Nettlecombe Studios Somersetā, ko bija nodibinājis gleznotājs un grafiķis Džons Volslijs. Nettlecombe Koupmens atrada sev nodarbošanos – kļuva par modeļu veidotāju pēc tam, kad viņam palūdza izveidot ēku un ciematu maketus kādai arhitektūras firmai.
Septiņdesmitajos gados viņš pārcēlās uz Bristoli un desmit gadu laikā kopā ar trim kolēģiem jau bija izveidojis Amalgam Modelmakers. “Pēc sešiem gadiem nelielā modeļu veidošanas uzņēmumā mūsu iemaņas un pārliecība bija pieaugusi līdz līmenim, kad mēs izlēmām dibināt paši savu modeļu veidošanas firmu, lai apkalpotu tādus klientus kā Norman Foster un citus augstas klases arhitektu birojus, kā arī industriālos dizainerus, piemēram, Džeimsu Daisonu,” stāsta Koupmens.
Viņi uzrunāja Jordan Grand Prix komandas topošos Formula 1 konstruktorus, un 1995. gadā Amalgam sāka veidot automašīnu modeļus F 1 sacīkšu komandām. “Te izkristalizējās mūsu kaisle pret autosportu, īpaši pret F 1,” saka Koupmens. Jau kā bērns viņš fanoja par Džimu Klārku, vienu no visu laiku labākajiem F 1 braucējiem, un 15 gadu vecumā aizrāvās ar automodeļu sacīkstēm. “Mana kaisle pret Formulu 1 sešdesmitajos gados – un pret automašīnu dizainu kopumā – it kā gaidīja savu iespēju realizēties,” viņš pasmaida. “Mums radās iespēja izveidot pirmo modeli [Jordan 196] pēc licences, un vēlāk, 1996. gadā, ieguvām līgumu ar Williams Formula 1. Visbeidzot 1998. gadā sākām sadarboties ar Ferrari.”
2004. gadā Amalgam sadalījās divos uzņēmumos: Amalgam Modelmakers un Amalgam Fine Model Cars. Viena komanda darbojās ar arhitektūras modeļiem, otra veidoja detaļas miniatūrām automašīnām. “Es gribēju veidot pasaulē labākos automašīnu modeļus,” Koupmens nav pieticīgs. “Tas ietvēra noteiktu risku uzņemšanos un no partneriem atšķirīgu misiju.” Abi uzņēmumi tomēr ir cieši saistīti. “Mēs vairāku gadu garumā strādājām vienā ēkā un aizvien saglabājam draudzīgas attiecības,” uzsver Koupmens. Tomēr sākotnējā uzņēmumā viņam vairs nav nekādas finansiālās iesaistes. “Mums kopīgi pieder mūsu oriģinālā darbnīca,” viņš paskaidro.
No 2006. līdz 2007. gadam Luka Kordero di Montezemelo, tolaik Ferrari prezidents, pasūtīja Amalgam miniatūrus mūsdienu un klasiskos Ferrari. “Sākām ar 250TR, nevis GTO,” atceras Koupmens. “Ar Skaljeti automašīnu.” Tas prasīja laiku, tomēr vēlāk arī Lamborghini, McLaren un citi autoražotāji vēlējās izveidot savu automašīnu modeļus. Tieši tad bizness sāka attīstīties pa īstam.
Tagad uzņēmums, kuru Koupmens 2016. gadā pārdēvēja par Amalgam Collection, pelna aptuveni desmit miljonus dolāru gadā, mēnesī uzbūvējot vairāk nekā 500 modeļu, kuru cena ir no 685 līdz pat 150 000 dolāru – atkarībā no izmēra un detaļu daudzuma. Uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 200 cilvēku, tam ir divas ražotnes pie Bristoles, kā arī Siaņā (Ķīna) un Pakšā (Ungārija). “Bristolē mēs izstrādājam modeļu dizainu un rasējumus, bet lielākā daļa modeļu tiek ražoti Ķīnā un Ungārijā. Aizvien vairāk mūsu īpašo projektu un viena eksemplāra modeļu tiek izgatavoti ārpus Bristoles.”
Kā modelis no koncepcijas top par pabeigtu maketu? Jaunu automašīnu gadījumā Amalgam komanda strādā ar oriģināliem CAD rasējumiem, kas saņemti no ražotāja, lai izveidotu smalkus katras detaļas rasējumus. “Izmantojot CAD datus, visas detaļas sader kopā un tiek kvalitatīvi un ļoti rūpīgi savienotas,” Koupmens stāsta. Klasisko automašīnu modeļi tiek veidoti no digitāliem automašīnu skenējumiem un ar roku veiktiem rasējumiem. “Mēs strādājam arī ar fotoattēliem, to skaits ir no 600 līdz 800. Tie tiek izmantoti, lai pārliecinātos, ka visi izmēri ir precīzi.”
Kad dizains izveidots, tas tiek samazināts atbilstoši mērogam, lai izveidotu reālas miniatūras detaļas. Detaļām tiek izveidotas veidnes, un tad katrs šīs puzles gabaliņš iegūst formu, izmantojot metālu, oglekļa šķiedru vai gumiju. Dažreiz daļas tiek drukātas arī ar 3D printeriem.
Kad visas detaļas ir gatavas, tās tiek nomazgātas, notīrītas un noslīpētas. Tad tās nonāk montāžā, kur tiek perfekti savienotas savā starpā. Pēc tam modeļus pārklāj ar grunti, nokrāso un nopulē, tiek uzlīmētas uzlīmes un veiktas uzdrukas, pēc tam tiek pievienotas sagataves – dzinēji, riteņu uzlikas un balstiekārtas detaļas. Seko noslēguma montāža. “Aptuveni 90 % izmantoto metožu ir diezgan tradicionālas,” Koupmens apraksta procesu, kura lielākā daļa ir roku darbs; viņš pats to salīdzina ar smalko pulksteņu ražošanu. “Tikai desmit procentu darba ir modernās tehnoloģijas.”
Veidņu izgatavošana ilgst no 2500 stundām (piemēram, automašīnām ar ārpus virsbūves izvietotu ritošo daļu) līdz 4500 stundām sarežģītām klasiskām automašīnām, un tad nepieciešamas 250 līdz 450 stundas, lai uzbūvētu katru modeli. “Piemēram, Ferrari La Ferrari izstrāde ilga 3500 stundu, un 350 stundu bija nepieciešamas tās uzbūvēšanai.”
Amalgam elitārie klienti vēl aizvien ir Formula 1 komandas, vadītāji, menedžeri, kā arī slaveni kolekcionāri. Silvestrs Stallone iegādājās ierobežotas sērijas 1:8 mērogā veidotu 2000. gadu Mihaela Šūmahera ēras Ferrari F 1 automašīnu. Ralfs Lorēns pasūtīja 17 savas kolekcijas īsto automašīnu modeļus, kas tolaik tika izrādīta Parīzes Dekoratīvās mākslas muzejā, ieskaitot Jaguar D-Type, jo šis modelis ar haizivs spuru triumfēja Lemānā 1955., 1956. un 1957. gadā. Šveices pulksteņu ražotājs Ričards Mille pasūtīja vairākus maketus savas kolekcijas automašīnām. Tajā ir atrodami reti un ievērojami klasiskie sacīkšu automobiļi, tostarp Brūsa Maklārena pirmā Formula 1 (1966. gada M2B) un Ferrari 312B, kas ar Mario Andretti pie stūres 1970. gadā ieguva Itālijas Grand Prix.
Pārsteidzoši, bet Koupmens pats automašīnas nekolekcionē. Viņam svarīgāka ir pati moto vai auto braukšanas pieredze. “Man ir piederējušas dažas mazāk nozīmīgas, tomēr interesantas automašīnas, piemēram, piecdesmito gadu MG Magnette, un esmu bijis pie stūres dažos neaizmirstamos braucienos, teiksim, kad uz M1 maģistrāles ar savu Sunbeam Tiger sacentos pret Jaguar E-Type ar ātrumu 257 km/h,” viņš stāsta. “Tomēr motociklu man ir bijis krietni vairāk nekā automašīnu.” Viņa braucamais ikdienā ir Mercedes CLS Shooting Brake. “Ar to braukt ir jautri, īpaši, kad vēlies nedaudz to pamocīt.” Un viņš taču var uzbūvēt jebkuru automašīnu, kuru vien sirds kāro, – atliek tikai izsapņot savu mazo sapni.