Stresa mazināšana biznesa vidē
Ja biznesa vidē samazina stresu, tad darbinieki kļūst gan efektīvāki, gan arī tiek pavērtas vairāk iespējas radošumam, uzskata pārdošanas treneris Stīvs Savidess (Steve Savides).
Savidesam ir vairāk nekā 25 gadu pieredze šajā nozarē, viņš darbojies pārdošanas vadītāja amatos dažādos uzņēmumos, piemēram, “Oracle”, “CafeX Communications”, “Polycom”, “Avaya”. Viņš novembrī bija ieradies Latvijā, lai sociālās uzņēmējdarbības akseleratora “New Door” dalībniekiem mācītu pārdošanas prasmes un izturību pret stresu.
Viņš sarunā ar “Forbes” uzsver, ka pārdošanas jomā, arī biznesa kopumā esam ļoti aizņemti, izjūtam augstu spiedienu un konkurenci, tāpēc mēdzam aizmirst par sevi. Ja darba vidē cilvēks ir pārāk pakļauts stresam, tad viņš vairs nav tik kreatīvs, sāk izolēt sevi no komandas, neuzdod jautājums, kas arī samazina produktivitāti.
Taču labākus rezultātus var sasniegt, esot arī mierīgākiem, dzīvojot sabalansētu dzīvi, kurā rūpējamies par sevi – labu miegu, atpūtu, kvalitatīvu uzturu, pietiekamu izkustēšanos u.c.
Šis jautājums ir gan paša darbinieka atbildība, gan arī darba devēja atbildība, uzsver Savidess. Viņš arī piebilst, ka katrs – gan darbinieks, gan darba devējs – ir pilnībā atbildīgs par to, nevis dala atbildību 50% pret 50%.
Darba devējam vajadzētu rūpēties par demokrātisku gaisotni – uzklausīt cilvēkus, viņu viedokli. Turklāt darbinieka apmierinātība ir tieši saistīta ar klienta apmierinātību, uzsver Savidess. Ja darbinieki ir laimīgi, veseli, tad viņi arī darbojas labāk, sniedzot atbilstošu servisu arī klientiem.
“Pirmais, ko jūs darāt, nolīgstat labākos darbiniekus. Tad jūs izveidojat labāko vidi, kurā viņiem strādāt. Ja mēs darbiniekiem dodam telpu, laiku, nepieciešamos rīkus, viņi darbosies labāk, viņi būs radošāki, viņi rūpēsies par komandas biedriem, to jutīs arī klienti,” piebilst Stīvs Savidess.
Savukārt darbiniekiem viņš iesaka ievērot vairākus principus, lai izvairītos no pārlieka stresa. Pirmkārt, ir svarīgi pieturēties pie pamatiem, kā arī “atgriezties savā ķermenī”. “Mēs domājam par ķermeni tikai kā par prāta taksometru,” norāda Savidess, piebilstot, ka tā nav pareiza pieeja, kas var aizkavēt lēmumu pieņemšanu. Un vēl viens princips – elpot, kustēties un just.
“Kas notiek, kad esam pakļauti stresam? Vispirms mēs aizturam elpu. (…) Tad cilvēks var darīt sliktas izvēles, sliktāk gulēt, vairāk lietot alkoholu, ēst vairāk šokolādes. Un tā cikls sākas,” skaidro eksperts.
Būtiska ir arī izglītība – gan izglītoties pašam, gan dalīties zināšanās ar citiem, tajā skaitā kolēģiem. Tas var palīdzēt sasniegt augstākus rezultātus bez izdegšanas. Viņš ir pārliecināts, ka no tādas pieejas ieguvēji būs gan darba devēji, gan arī darbinieki.
Runājot par zemas produktivitātes problēmu, Savidess akcentē, ka produktivitāte ir cieši saistīta ar motivāciju. Neviens nenāk uz darbu, lai to paveiktu slikti, taču cilvēki paveic vairāk, ja viņi ir motivēti.