Čārlza Koha zaļais kurss
Kāpēc miljardieris, liberāļu politikas filozofijas karalis vēlas, lai iedzīvotājiem būtu vienota nostāja jautājumā par marihuānas legalizāciju.
Atkarībā no tā, kam jūs jautāsiet, saņemsiet atbildi, ka Čārlzs Kohs ir nozares titāns, pelēkās ekonomikas politiskais bubulis vai liberālisma kustības Marks Aurēlijs. Tomēr jau drīz Kohs varētu būt vislabāk pazīstams kā miljardieris, kurš pierunājis gan republikāņu, gan demokrātu skeptiski noskaņotos politiķus nobalsot par marihuānas legalizāciju federālā līmenī.
Un tas nav tāpēc, ka viņš pats smēķētu zālīti. Vienīgā reize, kad tagad 85 gadus vecais Koch Industries vadītājs lietojis marihuānu, pēc viņa paša teiktā, bija astoņdesmitajos gados – gluži nejauši. Viņš slēpoja Britu Kolumbijā un kopā ar draugiem pie vakariņām nobaudīja džinu ar toniku. Desertā šefpavārs pasniedza brauniju plati. Kohs apēda vienu, tad otru un pēc kāda laika sajutās nedaudz “ne savā ādā”. Viņš nav pārliecināts, kurš pievienoja desertam marihuānu, bet viņam ir daudz veiksmīgu draugu – ārstu, juristu un citu profesionāļu –, kuri ir smēķējuši zālīti.
Kaut arī Kohs nav aizrautīgs marihuānas lietotājs, viņš publiski pauž pārliecību, ka marihuānai jābūt legālai visā valstī. Tāpēc ar savu vārdu un 25 miljoniem dolāru no savas kopējās 45 miljardu bagātības viņš cenšas panākt krimināltiesību reformas un zālītes legalizāciju. Uzņēmēja labā roka Braiens Huks saka – lai saprastu Koha un viņa tīkla nodomus, nepieciešams paskaitīt, cik daudz jau līdz šim ir ieguldīts šī jautājuma risināšanā. Tie ir aptuveni 70 miljoni dolāru pēdējo divu gadu laikā. “Tai būtu jābūt katra paša izvēlei,” saka Kohs savā Koch Industries birojā ar granīta apdari Vičitā. “Aizliegumi nav produktīvi. Tie bojā cilvēkiem dzīvi, rada konfliktsituācijas sabiedrībā, un tas ir regresīvi. Es nekad to neesmu sapratis.”
Nacionālā līmenī marihuāna ir pasludināta par nelikumīgu 1937. gadā, bet – laiki mainās. Līdz šai dienai 37 ASV štatos tā ir legalizēta izmantošanai medicīnā, 18 štatos to drīkst lietot pieaugušie, bet 70 % amerikāņu uzskata, ka marihuānai jābūt pilnībā legālai. Kaut arī neatkarīgi no štatu likumiem federālais aizliegums rada daudz problēmu: marihuānas kompānijām tiek uzliktas biedējošas nodokļu likmes, tām ir apgrūtināta piekļuve banku pakalpojumiem, arī to ceļš uz publisko tirgu nav viegls. Tie ir ievērojami šķēršļi nozarei, kurā legālās pārdošanas apjoms pagājušajā gadā sasniedza 17,5 miljardus dolāru, un tiek prognozēts, ka 2030. gadā šī summa pieaugs līdz 100 miljardiem dolāru.
Jūlijā senatori Čaks Šumers, Korijs Būkers un Rons Vaidens – visi ir demokrāti no štatiem, kuros marihuānas lietošana rekreācijas nolūkiem ir legāla, – iepazīstināja ar ilgi gaidīto federālo legalizācijas likumprojektu. Protams, vēl jānoiet tāls ceļš. Vismaz desmit republikāņu senatoriem – un visiem 50 demokrātiem Senātā – jānobalso par, un Šumers atzīst, ka šādas piekrišanas viņiem vēl nav. Turklāt pastāv veto iespēja – prezidents Baidens neatbalsta marihuānas legalizāciju.
Sēžot pie sava galda iepretī tēva Freda portretam (viņš 1940. gadā nodibināja Koch Industries kā naftas un gāzes kompāniju), Čārlzs Kohs skaidro – būdams nelokāms liberālis, viņš marihuānas aizliegumā saskata cilvēka personiskās brīvības pārkāpumu, turklāt tā ir destruktīva politika, kas pasliktina vēl kādu problēmu, proti, Amerikas pārpildītās ieslodzījuma vietas. ASV būtu jāmācās no alkohola aizlieguma “murga” pirms simt gadiem, viņš saka.
“Marihuānas kriminalizācijas sekas ir izteikti negatīvas ne tikai cilvēkiem, kuri šajā sistēmā paliek iesprūduši, bet arī visai sabiedrībai kopumā,” uzskata uzņēmējs. “Mēs vēlamies dzīvot tādā sabiedrība, kas iedrošina cilvēkus izzināt savu potenciālu un dot ieguldījumu, bet šie likumi izslēdz miljoniem cilvēku.”
Vairāk nekā jebko citu Kohs marihuānas legalizācijā saskata federālās cīņas ar narkotikām beigu sākumu. Šajā jautājumā mūslaiku izcilais filozofs vēršas pēc padoma pie 19. gadsimta ekonomistiem. “Lai likumu cienītu,” saka Kohs, pārfrāzējot Frederiku Bastiā, “tam jābūt cienījamam.”