Balvu “Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu kinomākslā saņems Varis Brasla

Forbes

Baltic edition

• Foto: Agnese Zeltiņa

NKC uzsver, ka Varis Brasla (1939) ir viens no atpazīstamākajiem vārdiem Latvijas kinematogrāfijā. Tieši viņš saņēmis līdz šim visvairāk “Lielā Kristapa” apbalvojumus labākās spēlfilmas kategorijā – par filmām “Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku” (1980), “Emīla nedarbi” (1985), “Par mīlestību pašreiz nerunāsim” (1988), “Ūdensbumba resnajam runcim” (2005).

Braslas radošajā kontā ir 15 spēlfilmas, viena vairāksēriju dokumentālā filma, asprātīgs latviešu valodas mācību seriāls un daudz Valmieras teātra iestudējumu. NKC uzslavē Braslas prasmi strādāt ar mazajiem aktieriem, uzņemot filmas ar un par bērniem – “Tereona galva” (1982), “Emīla nedarbi” (1985), “Ziemassvētku jampadracis” (1993), “Ūdensbumba resnajam runcim” (2004), “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” (2017).

Jau no bērnu dienām Braslas dzīve bijusi cieši saistīta ar kino un teātra mākslu. Viņa tēvs Žanis Brasla bija aktieris un režisors, māte Valija Brasla 24 gadus nostrādāja par režisora asistenti Rīgas kinostudijā.

1962. gadā Varis Brasla beidza Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburgas) teātra, mākslas un mūzikas institūtu un diplomdarba izrādi iestudēja Valmieras teātrī, kurā vēl joprojām strādā par režisoru.

1965. gadā Varis Brasla nonāca jaunu kinoentuziastu komandā un izlēma studēt kinomākslu Augstākajos scenāristu un režisoru kursos Maskavā. Pēc kursu absolvēšanas Varis Brasla sāka papildināt zināšanas ar praktisko pieredzi, intensīvi strādājot Rīgas kinostudijā par otro režisoru.

Viņa filmogrāfijā ir tādas klasikas pērles kā “Četri balti krekli/ Elpojiet dziļi” (1967), “Ceplis” (1972), “Klāvs – Mārtiņa dēls” (1970), “Mērnieku laiki” (1968) un citas.

1970. gadā Varis Brasla debitēja kā režisors ar spēles īsfilmu “Salātiņš”, bet ar pirmo pilnmetrāžas filmu “Ezera sonāte” (1976), kuru režisēja kopdarbā ar Gunāru Cilinski.

Pēc pārliecinošās debijas Varis Brasla uzsāka ilgu un veiksmīgu darbu Rīgas kinostudijā kā režisors.

Ģimenes filma Ziemassvētku jampadracis (1995) bija pirmā atjaunotās Latvijas filma, kas guva plašu atzinību starptautiskajos festivālos. Šī filma bija arī pēdējais darbs, kas tika veidots tobrīd brūkošajā Rīgas kinostudijā. Taču režisoram piedāvāja darbu Valmieras Drāmas teātrī, un viņš piekrita.

1995. gadā viņš jau tika iecelts par teātra galveno režisoru, bet 2012. gadā saņēma Valmieras teātra balvu par mūža ieguldījumu.

Nozīmīgs Vara Braslas radošā ceļa līdzgājējs ir scenārists Alvis Lapiņš, abu radošajā tandēmā ir veidotas daudzas tautā iemīļotas filmas. Jaunākās no tām ir ģimenes filmas “Ūdensbumba resnajam runcim” (2004) un “Vectēvs, kas  bīstamāks par datoru” (2017). Pirmā no šīm divām ieguva ne tikai “Lielo Kristapu” kā labākā spēlfilma, bet arī “Lielā Kristapa” skatītāju balvu, sasniedzot tam laikam rekordlielu skatītāju skaitu – 35 000. Savukārt “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” kļuva par pirmo filmu, ar kuras pirmizrādi 2017. gada augustā tika atklāta NKC programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei.