Tehnoloģijas 21. Oktobris 2019
Lietderīgā simulācija
Divi latvieši, kuriem nav medicīniskās izglītības, izveidoja traumu simulatoru, kas tagad palīdz izglītoties ASV armijas ārstiem.
Katrīna Iļjinska, Alina Lastovska
Forbes Latvija
Lieliska grāmata ar uzskates materiāliem – tā secina lielākā daļa cilvēku, kas Amazon par 99 dolāriem iegādājušies latviešu autoru Ulda Zariņa un Sanda Kondrāta grāmatu Anatomy for Sculptors un atstājuši atsauksmi. Vai, izdodot šo grāmatu, bija iespējams nopelnīt ap 250 tūkstošiem dolāru? Sanda Kondrāta brālis Jānis apgalvo – jā. Abi brāļi Kondrāti tagad ir nodibinājuši jaunu uzņēmumu Exonicus; viņu produkts acīmredzot balstās no grāmatas gūtajās zināšanās.
Jaunais ASV pilsonis Sandis Kondrāts ir mākslinieks – tēlnieks. Uz ASV viņš devās jau pirms vairākiem gadiem un kopā ar Uldi Zariņu izdeva grāmatu. Savukārt Jānis Kondrāts ir Rīgas Tehniskās universitātes absolvents, un kādreiz viņam bija sapnis – strādāt Microsoft par programmētāju. Viņš, piemēram, ir strādājis Latvijas Vēstnesī, palīdzot nodrošināt drukātās avīzes pāreju uz digitālu formātu. “Man vienmēr ir patikusi matemātika, tehnoloģiju pasaule, pat robotika, vienmēr gribējies radīt kaut ko tādu, kas palīdzētu automatizēt kādu procesu, un palīdzēt cilvēkiem,” saka Jānis. Kad viņš devās uz Sietlu apciemot brāli, rinda uz darba vīzu saņemšanu bija 360 tūkstoši cilvēku, bet limits bija tikai 60 tūkstoši. Šāda triviāla iemesla dēļ Jānim toreiz sapni realizēt neizdevās.
Taču vizīte pie brāļa pavēra citas iespējas. Pēc grāmatas izdošanas radās ideja par 3D anatomiju – tika izveidota īpaša cilvēka anatomijas datu bāze un īstenoti pilotprojekti Vašingtonas Universitātei, Masačūsetsas ģenerālhospitālim u. c. Vēlāk Jānis kādā pasākumā iepazinās ar mediķi no ASV armijas, kurš pastāstīja, ka militārie mediķi vienmēr ir ieinteresēti jaunās tehnoloģijās; galvenais, lai tās tiešām palīdzētu atvieglot viņu ikdienu. Drīz vien brāļiem Kondrātiem dzima ideja – jāizveido traumu simulators, kaut kas tāds, kas ļautu modelēt visdažādākās situācijas un saprast, kā tajās rīkoties. Jo ir taču atšķirība, piemēram, starp biežākajām civiliedzīvotāju traumām un militāristu gūtajām. “Militārajā jomā tipiska trauma ir, kad cilvēki vienkārši uzsprāgst, bet civilajā dzīvē – dažādi griezumi, kritieni, autoavārijas,” skaidro Jānis.
Darbs pie simulatora izstrādes ilga gandrīz gadu. Kaut gan uzņēmums reģistrēts ASV, izstrāde un programmēšana notika Latvijā; arī šeit ir piereģistrēts uzņēmums. Jānis atzīst: “Programmēt Latvijā, protams, ir lētāk.”
Foto Reinis Hofmanis speciāli Forbes. Jānis Kondrāts ar brāli izveidoja traumu simulatoru – risinājumu, kas fokusējas uz neatliekamās medicīniskās palīdzības apmācību.
Exonicus produkts ļauj sagatavoties iespējamiem scenārijiem traumu gadījumos un tādējādi kritiskā situācijā ietaupīt laiku un naudu, varbūt pat glābt dzīvības. Pats produkts ir simulācijas programma, līdzīga videospēlei. Tā darbojas arī bezsaistē – ar to var strādāt, ja vien ir pieejams dators. Traumu simulators ir unikāls ar to, ka vitālais dzīvības monitors spēj attēlot pacienta fizioloģiju reālā laikā, bet pats produkts ir fokusēts uz neatliekamās medicīniskās palīdzības apmācību. Turklāt Exonicus produkts jau ir gatavs un veiksmīgi izmēģināts, savukārt konkurenti vēl atrodas agrīnās stadijās un fokusējas uz citām apmācības jomām, piemēram, ķirurģiju, pacientu aprūpi un komunikāciju ar pacientu.
Par pirmo klientu un līdz ar to arī naudas avotu kļuva ASV armijas hospitālis Madigan Army Medical Center, ar kuru īstenots projekts par 240 tūkstošiem dolāru, un gaidāms, ka drīzumā būs jauns kopīgs projekts. Ja ASV partneri aprakstīs case study (gadījuma analīzi), tas pavērs latviešiem pavisam jaunas iespējas pārdot savu produktu.
Eiropā ir ap 70 medicīnisko simulācijas centru, daudzi no tiem ir pieejami universitātēs (piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē, sadarbībā ar kuru arī paredzēts veikt Exonicus case study), bet ir arī privāti. Tirgus ir milzīgs, bet īpaši pieprasīti simulācijas rīki ir aviācijas, valsts aizsardzības un veselības aprūpes jomās. Allied Market Research prognozē, ka globālais simulācijas tirgus līdz 2025. gadam sasniegs vairāk nekā desmit miljardus dolāru, turklāt tieši datoros saglabājama (lokāla) programmatūra šajā jomā būs dominējoša. Patlaban šāda veida programmas veido 88 % tirgus.
Foto Reinis Hofmanis speciāli Forbes. Uzvelkot VR brilles, ir iespēja nonākt operāciju zālē un pārbaudīt iemaņas cilvēku glābšanā.
Tagad, kad Exonicus pirmais cerību stariņš uzspīdējis ASV tirgū, atsaucība parādījusies arī tepat Latvijā un Eiropā. Lai iegūtu turpmāko finansējumu ASV, uzņēmums saņem atbalsta vēstules no Latvijas Aizsardzības ministrijas. Jau šomēnes Jānis iecerējis doties uz Briseli, lai prezentētu simulatoru Eiropas Aizsardzības aģentūrai, kur arī ir iespēja pretendēt uz finansējumu. Tiesa, lai to iegūtu, būtu jāapvienojas vismaz trīs valstu dalībniekiem – gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm (Aizsardzības ministrijām) – un jāpanāk vienošanās. Tad projekts būtu uz 5–6 gadiem.
Savukārt privātajā sektorā no 70 simulācijas centriem Exonicus patlaban mēģina veidot sadarbību ar septiņiem. Atsaucīgākais ir itāļu SimNOVA, kas apkalpo 8000 studentu gadā. Jānis gan atzīst – neraugoties uz iedvesmojošiem plāniem, uzņēmums turpina meklēt finansējumu. Investors nepieciešams pārdošanai un mārketingam, lai spētu sagaidīt nākamo lielo pirkumu.
lasiet arī
Facebook ceturkšņa ienākumi trīs gadu laikā dubultojušies, 2020.gada 1.ceturksnī sasniedzot 17,7 miljardus dolāru
Tehnoloģijām medicīnā ir liels potenciāls
Maksims Jegorovs, Accenture vadītājs Latvijā:
Jaunuzņēmumiem ir labas iespējas specializēties īpašā nišā, lai radītu pasaules līmeņa produktus un pakalpojumus. Exonicus (pazīstams arī kā Anatomy Next) ir viens no daudzsološākajiem Latvijas jaunuzņēmumiem, kas, izmantojot virtuālo realitāti, digitalizē anatomijas apguvi.
Tehnoloģijām medicīnas jomā iespējas ir plašas un tiek prognozētas lielas izaugsmes iespējas. Liela nozīme ir investīcijām izpētē un attīstībā, lai radītu produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Accenture pētniecībā un attīstībā sadarbojas ar medicīnas tehnoloģiju uzņēmumiem – no dizaina domāšanas sesijām, pētījumiem, priekšizpētes līdz produktu dizainam un izstrādei. Tāpat šajā nozarē ir vērojama partnerības platformu un modeļu izveide, kad tiek apvienoti ekosistēmas spēlētāji, lai meklētu jaunas iespējas.
Interesants virziens ir neirotehnoloģiju attīstība, kas sniedz iespēju ne tikai raidīt signālus cilvēku smadzenēm, bet arī iegūt tos atgriezeniskā veidā. Pēdējos gados šajā jomā notiek arvien vairāk klīnisko pētījumu. Ir pieejami dažādi digitālie rīki un risinājumi, piemēram, sensori, valkājamās ierīces, kas nodrošina, ka dati nav jāievada manuāli. Neirotehnoloģiju ierīces var pieņemt lēmumus aizvien precīzāk – to nodrošina dziļā mācīšanās, mākslīgā intelekta un datu analītikas atbalsts. Izmantojot neirotehnoloģijas un neirostimulācijas, cilvēki var uzlabot savas kognitīvās spējas – sajust, uztvert, atcerēties, domāt, analizēt un iztēloties. Nākotnē neirotehnoloģijas varēs izmantot ne tikai veselības aprūpē, bet arī izglītībā un sportā. Kopā ar citām tehnoloģijām, ieskaitot paplašināto realitāti, tas pavērs jaunas iespējas IT uzņēmumiem.
lasiet arī
Samsung Z Fold2 – mazs lielais palīgs darījumu cilvēkam