LVRTC - Latvijas elektronisko sakaru mugurkauls
Forbes
Baltic edition
Mūsdienās sazināšanās ar darījuma partneriem ārzemēs vai elektroniskā paraksta izmantošana ir darbības, kas tiek veiktas neaizdomājoties par to, kā tas viss darbojas. Daudziem tā ir ikdienas rutīna. Jau pavisam drīz par ikdienu e-komercijā kļūs arī e-identitāte jeb digitālā pase, kas ļaus iegādāties jebkuru tiešsaistes pakalpojumu vai preci. Par to, lai šie pakalpojumi būtu pieejami rūpējas Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.
Gandrīz pirms 100 gadiem dibinātais Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), sākotnēji tika radīts radio un vēlāk televīzijas apraides ieviešanai. Pēdējo desmitgažu laikā šīm kompetencēm pievienojušies arī datu pārraides tīkli, datu centri, kiberdrošības risinājumi, eParaksts un e-Identitāte, kā arī visdažādākie pakalpojumi valsts un komercsektoram.
Tā atpazīstamākajā LVRTC īpašumā – televīzijas tornī Zaķusalā atrodas nozīmīgākais Baltijas reģionā elektronisko sakaru kolokācijas centrs, kas nodrošina to, ka mēs, būdami jebkura Latvijā strādājoša interneta sakaru operatoru klienti, spējam sazināties ar visu pasauli. “Latviskojot, tas ir tehnoloģiskais mezgls, kurā satiekas gan nacionālie gan globālie elektronisko sakaru operatori. Piemēram, jūs esat viena interneta pakalpojumu sniedzēja klients, kas vēlas sazināties vai pieslēgties portālam vai informācijas sistēmai Latvijā vai ārvalstīs , kuru “apkalpo” kāds cits sakaru operators. Abu pakalpojumu sniedzēju tīkliem ir kaut kur jāsatiekas, un Latvijā ar vislielāko varbūtību tas būs tieši LVRTC kolokācijas punkts, kur satiekas gan vietējie, gan ārvalstu elektronisko skaru operatori,” skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.
Tam, lai ikvienam valsts iedzīvotājam būtu iespējams piekļūt internetam, LVRTC pievērsās salīdzinoši nesen taču tagad tas izveidojis 5000 kilometru plašu optisko tīklu, kuru, lai sniegtu augstas kvalitātes pakalpojumus, izmanto komerciālie elektronisko sakaru operatori. Īpaši aktuāla šāda sakaru tīkla pieejamība ir mazajiem un vidējiem reģionālajiem komersantiem, kuri pašu spēkiem infrastruktūru izbūvēt finansiāli nevarētu atļauties.
Ozols zina lielisku piemēru. Laikā, kad LVRTC izbūvēja optisko tīklu Jaunpilī, to pamanīja vietējais komersants – interneta pakalpojumu sniedzējs, kuru neapmierināja līdzšinējo partneru sniegtā pakalpojuma izmaksas un kvalitāte. Piereģistrējies kā elektronisko sakaru operators, komersants kļuva tiesīgs pieteikties LVRTC pakalpojumam un tagad tas Jaunpilī un tā apkārtnē piedāvā patiešām augstas kvalitātes interneta pieslēgumu.
“Viņi saprata, ka šī ir viņu biznesa iespēja, sagaidīja, kad ierokam optiku un tagad komersants apkalpo gan Jaunpili, gan tā apkārtni ar ļoti ātru internetu. Citiem tīklu īpašniekiem nav pienākuma koplietot savu infrastruktūru, LVRTC tādu pienākumu ir uzlikusi valsts, šādi arī palīdzot komersantiem attīstīties,” saka LVRTC vadītājs.
Bez LVRTC lielākajai daļai reģionālo uzņēmēju piekļuve optiskajam tīklam būtu praktiski neiedomājama, jo viena kilometra izbūve ārpus pilsētām izmaksā aptuveni 30 tūkstošus eiro. Pilsētās izmaksas dubultojas, jo jāveic daudz sarežģītāki saskaņojumi, jāuzrok asfalts un jāuzlej tas atpakaļ un citi darbi, kas izmaksas krietni paaugstina. Šī iemesla dēļ arī lielām kompānijām, ņemot vērā ierobežoto tirgu, ne vienmēr ir ekonomiski pamatoti būvēt savus optiskos tīklus. Tāpat LVRTC optisko tīklu izmanto arī nacionāla līmeņa elektronisko un mobilo sakaru operatori.
LVRTC gan valsts sektoram, gan komersantiem nodrošina arī datu centu pakalpojumus. Komersants savas informācijas sistēmas, klientu portālus un datu bāzes var izvietot LVRTC datu centrā un neveidot pats savas servertelpas, kurām visbiežāk nebūs mūsdienu drošības prasībām atbilstoši tehniskie parametri. Komersantiem tiek piedāvātas dažādas pakalpojuma paketes, un ik gadu visu pakalpojuma kvalitāte uzlabojas.
“Klienti ik pa laikam uzvaicā, vai mēs garantējam 100% pakalpojuma pieejamību. Tas nozīmē, ka vai nu mēneša vai kalendārā gada ietvaros šis pakalpojums ir pieejams vienmēr. Pēdējos desmit it sevišķi piecos gados būtiski pieaudzis pieejamības procents. Piemēram, ir pakalpojumi, kuriem ir 99.998% pieejamība. Ar to saprotot, ka pārtraukums var būt dažas stundas kalendārā gada ietvaros,” stāsta Ozols. Ja klientam būs nepieciešama tik augsta pieejamība, tas attiecīgi arī maksās vairāk – jo pieejamība tuvāk 100%, jo dārgāks šis pakalpojums būs. Katra procenta desmitdaļa un pat simtdaļa sadārdzina pakalpojumu gan tā patērētājam, gan sniedzējam.
Viens no LVRTC pakalpojumiem, kas pandēmijas laikā daudziem komersantiem ļāva vieglāk pārdzīvot dažādu ierobežojumu radītās neērtības ir eParaksts. Pašlaik mēnesī eParaksts dokumentu parakstīšanai tiek izmantots vairāk nekā miljons reizes. Vēl straujāk pieaug iedzīvotāju vēlme savu identitāti apliecināt digitālajā vidē – piemēram, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju portālos, darba informācijas sistēmās un interneta veikalos, apliecināt ar eParaksta rīkiem. Lietotāju skaits paplašinās proporcionāli pieaugošajam pielietojumu klāstam, tāpēc paredzams, ka 2023.gadā tas augs. Šī gada 1.februārī spēkā stājies Fiziskas personas elektroniskās identifikācijas likuma grozījumi, kas paredz, ka komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un veic klientu autentifikāciju, šī iespēja jānodrošina arī ar nacionālajiem e-Identitātes rīkiem - eParaksts mobile un eID karti. “Ja vēlamies interneta vidē nodarboties ar preču vai pakalpojumu tirdzniecību, tad ir svarīgi, ka komersants saprot, ar ko viņš strādā. Piemēram, vai persona, kas apkalpojas jūsu interneta resursā, ir pilngadīga, kā jūs attālināti to varat pateikt. Pēc paroles un elektroniskā pasta tas nav iespējams. Autorizēšanās ar bankas karti arī nav pietiekama, jo kartes ir arī nepilngadīgajiem. Banka nav arī iedzīvotāju reģistrs un ES regulējumi liedz nodot vecuma parametrus trešajām personām. Risinājums ir kāds instruments, kas ir regulāri starptautiski auditēts, kuru par labu esam atzinusi digitālās drošības uzraudzības komiteja jeb e-identitāte,” skaidro LVRTC vadītājs, atgādinot, ka e-identitātes pakalpojumu sniedzošā eID karte, no 1.maija būs primārais personu apliecinošais dokuments Latvijā.
Pašlaik e-komersantu portāli klienta identifikācijai izmanto dažādus risinājumus. E-identitātes pieejamībai šādās vietnēs kļūstot par obligātu, komersanti drīkstēs turpināt izmantot arī iepriekšējos risinājumus. Nacionālo e-Identitātes risinājumu izmantošana komersantam būs bez maksas un arī integrācijām nepieciešamās programmatūras pakotni LVRTC nodrošina bez maksas.
Pašlaik jau vairāk nekā 350 informācijas sistēmās vai portālos ir ieviesta e-Identitāte pārbaude vai parakstīšanas iespēja ar nacionālajiem eParaksta rīkiem. Kā vienu no galvenajām priekšrocībām komersanti atzīst pakalpojuma uzticamību, kā arī to, ka visiem iesaistītajiem – gan portāla turētājam, gan gala lietotājiem eParaksta rīku izmantošana ir bez maksas.
Sekojot laikam un pandēmijas gados uzplaukušās e-komercijas radītajiem izaicinājumiem LVRTC klientiem piedāvā arī kiberdrošības pakalpojumus. Mūsdienās viens no lielākajiem IT apdraudējumiem ir izkliedētā piekļuves lieguma uzbrukumi jeb DDoS. Ieviest lokālus IT perimetra aizsardzības risinājumus komersantiem nereti ir pārlieku dārgi vai pat neefektīvi, jo tie nenovērš pašu problēmu, tikai palīdz nosargāt kritiskos resursus no pārslodzes, neļaujot pilnvērtīgi piegādāt e-pakalpojumus klientiem. LVRTC piedāvā savu uzkrāto pieredzi, lai savus klientus aizsargātu no šādiem uzbrukumiem. LVRTC piedāvā rūpēties par klienta informācijas drošību, integritāti un pieejamību.
Bez augstāk pieminētajiem pakalpojumiem LVRTC nemanāmais atbalsts ir ikvienā Latvijas iedzīvotāja elektroniskajā saziņā ar valsti un tās iestādēm tādēļ Ozols bez pārspīlējuma var teikt šādi: “Par mums bizness vai gala lietotājs uzzinās tajā mirklī, kad viena vai otra sistēma vai platforma nebūs pieejama, kamēr viss strādā, viss ir lieliski - mēs esam ēnas pusē - mēs esam neredzami, nodrošināt šos pakalpojumus sistēmām, iestādēm, iedzīvotājiem”.